Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Antibakteriālo līdzekļu sistēmiskai lietošanai patēriņš Latvijā 2013. gadā bija 14,87 DID (DDD uz 1000 iedzīvotājiem dienā), kas ir par 5% vairāk nekā 2012. gadā. Šo līdzekļu patēriņš Latvijā pēdējo piecu gadu laikā, tāpat kā citu zāļu grupu patēriņš, nedaudz palielinājies, ziņo Zāļu valsts aģentūra (ZVA).
Sistēmiskai lietošanai paredzēto antibakteriālo līdzekļu patēriņš Latvijā no 2009. līdz 2013. gadam DID
Zāļu patēriņa aprēķināšanai ZVA izmanto Pasaules Veselības organizācijas (PVO) piešķirtās definētās dienas devas (DDD), iedalot zāles grupās atbilstoši anatomiski terapeitiski ķīmiskajai (ATĶ) klasifikācijai, kas tiek plaši lietota Eiropā un citviet pasaulē. Tādējādi tiek iegūti starptautiski salīdzināmi dati.
Kopumā lielākā daļa antibakteriālo līdzekļu apjoma Latvijā tiek patērēta ambulatorajā sektorā. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā hospitālajā sektorā jeb stacionāros šo līdzekļu patēriņš ir liels. Kā ZVA izdevuma ”Cito!” jaunākajā numurā norāda Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā kopējais antibiotiku patēriņš ir neliels, īpaši ambulatorajā aprūpē, bet mēs pārāk daudz lietojam atsevišķas grupas – plaša spektra antibiotikas, piemēram, amoksicilīna klavulanātu, ceftriaksonu, ciprofloksacīnu. “Šīm antibiotikām ir daudz lielāks rezistentu baktēriju selekcijas potenciāls, salīdzinot, piemēram, ar penicilīnu, oksicilīnu vai gentamicīnu,” skaidro Dumpis.
Katru gadu 18. novembrī Eiropā tiek atzīmēta Antibiotiku piesardzīgas lietošanas diena, kuras ietvaros ZVA vēlas vērst uzmanību, ka iedzīvotājiem pirms antibiotiku lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu un vienmēr jāizlasa lietošanas instrukcija. “Tikai ārsta kompetencē ir slimību terapijas izvēle un zāļu lietošanas vērtēšana, var būt gadījumi, kad antibiotiku lietošana vispār nav nepieciešama,” norāda ZVA direktore Inguna Adoviča.
Elīna Badune