Sākums » Speciālista viedoklis

Speciālista viedoklis

Ko varam darīt, lai aptiekā mazinātu kļūdu risku? Ieteikumi farmaceitam

Apkopoju literatūrā un praksē rodamus ieteikumus par pasākumiem un ieradumiem, kas mums – farmācijas speciālistiem –  var palīdzēt rīkoties tā, kā esam nolēmuši, un neļaut farmaceitiskā aprūpē iezagties kļūdām. Kārtība uz darba galda = kārtība galvā. Organizējiet savu darba vietu tā, lai tajā atrastos darbam nepieciešamie priekšmeti pietiekamā daudzumā. Lai tur ir tie priekšmeti, kurus patiešām lietojat (bloknots, mīļākā pildspalva, ... Lasīt tālāk »

VI informācija par iedzīvotāju neapmierinātību ar farmācijas speciālistiem 2023. gadā

Materiāla (rakstu sērijas par kļūdām farmaceitu darbā) tapšanas laikā sazinājos ar Veselības inspekciju (VI), kas atbildēja par iedzīvotāju sūdzībām par farmācijas speciālistu darbu pagājušā gada pirmajos trīs ceturkšņos. Iesniegumu atskaite apkopota tabulā. Atbildē minētā laikposmā netika konstatēti gadījumi, kad par farmaceita/farmaceita asistenta darbu būtu jāziņo Valsts policijai. Veselības inspekcijas atbilde: “No 2023.gada 1.janvāra līdz 25. septembrim Veselības inspekcijas Zāļu kontroles ... Lasīt tālāk »

Par ko liecina Latvijas farmaceitu un farmaceita asistentu aptaujas rezultāti?

Aplūkojot iepriekšējā šīs sērijas rakstā (“Dalāmies ar kļūdām. Kauns nav kļūdīties, bet nespēt kļūdu atzīt un labot”) publicētos aptaujas rezultātus par kolēģu pašvērtējumu saistībā ar kļūdu risku, var secināt, ka farmaceiti pārsvarā pieļauj mehāniskas kļūdas, kuru iemesls ir steiga, noslogotība un augošs paralēli veicamu pienākumu slogs, kas prasa maksimālu koncentrēšanos ierobežotā laikā. Kļūdas veicina arī darba vide ar stresu izraisošiem ... Lasīt tālāk »

Dalāmies ar kļūdām. Kauns nav kļūdīties, bet nespēt kļūdu atzīt un labot

Interneta vidē aptaujāju 117 respondentus (70 farmaceitus un 47 farmaceita asistentus, kas strādā aptiekā) par darbā ar zālēm pieļautām kļūdām. 40,2% aptaujāto kolēģu darba stāžs bija 5-10 gadi, 20,5% – ilgāks par 10 gadiem un 20,5% – ilgāks par 20 gadiem, pārējiem respondentiem (18,8 %) darba stāžs aptiekā mazāks par 5 gadiem. Jautājumos par kļūdu veidiem atsauces periods tika izvēlēts ... Lasīt tālāk »

Farmaceitiskā aprūpe ir pienākums, nevis izvēle. Aptiekā notikušu kļūdu gadījumu piemēri

Minēšu praksē novērotus vai pašas piedzīvotus piemērus farmaceita konsultācijas nozīmei, jo pilnvērtīgas sarunas gaitā tiek novērstas potenciālas zāļu lietošanas kļūdas. Aptiekas praksē bija gadījums, kad jaunai sievietei ar pēcdzemdību depresiju ārsts parakstīja valproātu saturošas zāles, bet nebija iepazīstinājis ar lietošanas risku. Farmaceits sarunā konstatēja šo faktu un sniedza nepieciešamo informāciju. Farmaceitiskā aprūpe ir mūsu pienākums, nevis izvēle. Arī tad, ja ... Lasīt tālāk »

Vai farmaceits mēdz kļūdīties?

Šajā mēnesī portālā publicējam farmaceites Vitas Meškauskas rakstu sēriju par kļūdām, kas saistītas ar zāļu izsniegšanu, un Latvijas aptieku farmaceitu aptauju, cerot, ka tas rosinās kolēģus būt savstarpēji atklātiem par kļūdām, meklēt veidus, kā dalīties ar šādu informāciju, un tā veicināt zāļu drošību. Materia Medica 2020. gada decembra numurā Melburnas (Austrālija) slimnīcas vadošā farmaceite Linda Graudiņa dalījusies pieredzē par slimnīcas ... Lasīt tālāk »

Gremošanas trakta saslimšanas – iemesli jāmeklē gan vēderā, gan “galvā”

Vemšana, slikta dūša, smaguma sajūta vēdera augšdaļā, atraugas, ātra pilnuma sajūta un barības vada dedzināšana var liecināt par dažādām gremošanas trakta saslimšanām, un viena no populārākajām mūsdienu saslimšanām ir dispepsija. Šo slimību noteikti var definēt kā vienu no modernā dzīvesveida negatīvajām blaknēm, kuras iemesli ne vienmēr ir meklējami tikai vēderā, bet arī “galvā”. Pētījumi liecina, ka ar dispepsiju saskaras liela ... Lasīt tālāk »

Hroniska idiopātiska aizcietējuma farmakoterapija

Hronisks aizcietējums ir nozīmīgs traucējums, kas var radikāli pasliktināt cilvēka dzīves kvalitāti. Hronisks idiopātisks aizcietējums ir funkcionāla aizcietējuma veids, kad aizcietējums rodas spontāni un kam nav identificējama iemesla vai saistītas slimības (1). No hroniska idiopātiska aizcietējuma visvairāk cieš vecāki cilvēki un sievietes. Galvenie riska faktori ir: mazkaloriju diēta; mazkustīgs dzīvesveids un mazs šķiedrvielu un ūdens patēriņš; nespēja vai nevēlēšanās kontrolēt ... Lasīt tālāk »

Vulvovaginālas kandidozes un tās recidivējošas formas ārstēšana

Vulvovaginālā kandidoze (VVK), ko galvenokārt izraisa Candida albicans, ir izplatīta maksts infekcija, kura vismaz vienu reizi dzīves laikā skar līdz 75% sieviešu reproduktīvā vecumā. Nereti VVK vairākkārt atkārtojas, radot recidivējošu vulvovaginālu kandidozi (RVVK). Pacienšu izglītošana un atbilstoša pretsēnīšu līdzekļu izvēle var novērst RVVK attīstību, kā arī mazināt rezistences iespēju. Candida, sēnīte no askusēņu (Ascomycota) nodalījuma, kolonizē elpceļus, uroģenitālo, kuņģa un ... Lasīt tālāk »

Izbaudīt dzīvi arī vecumdienās jeb kas jāzina par demenci un iespējām to aizkavēt

Informāciju sagatavojusi Dr. med. Viktorija Ķēniņa, PSKUS Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja, Neiroimunulogu asociācijas valdes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore. Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas, un kā samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti ne ... Lasīt tālāk »