Pret bezmiegu var palīdzēt melatonīns

Melatonīns ir hormons, kuru smadzenēs izstrādā epifīze un kura struktūra ir līdzīga serotonīnam. Tas piedalās citu hormonu regulācijas procesā, kā arī nodrošina dabisku un regulāru miega un nomoda ciklu 24 stundu periodā.

Šis ritms ir kā diennakts iekšējais pulkstenis, kas nosaka, kad indivīdam doties gulēt un kad atkal celties. Kad ir diennakts tumšais laiks, epifīze ražo vairāk melatonīna, bet dienas gaismas periodā tā daudzums mazinās. Melatonīna pastiprināta izdalīšanās sākas apmēram plkst. 9.00, visaugstāko intensitāti sasniedzot plkst. 2.00–4.00. Ziemā melatonīns tiek ražots vairāk, bet vasarā – mazāk (1).

Interesanti, ka melatonīns palīdz ievērot šādu diennakts režīmu arī akliem cilvēkiem. Ja indivīds regulāri vakarā atrodas spilgtā gaismā, bet dienas laikā – krēslā, kā arī miegam atvēl dažādas diennakts stundas, var tikt izjaukts dabiskais 24 stundu ritms. Šādā situācijā visbiežāk nokļūst cilvēki, kas strādā vakara un nakts maiņā, kā arī spiesti bieži pārvietoties lielā attālumā, strauji  mainot laika zonas.

Melatonīns arī piedalās sievišķo reproduktīvo hormonu izstrādāšanas un izdalīšanas diennakts ritma nodrošināšanā. Tas arī palīdz noteikt, kad meitenei sāksies pirmā menstruācija, kad sievietei būs menopauze, cik bieži un ilgstoši noritēs kārtējais menstruālais cikls.

Uzskata, ka melatonīna daudzums saistīts ar organisma novecošanu. Tieši maziem bērniem naktī ir visaugstākais melatonīna līmenis, kas, gadiem ritot, pakāpeniski mazinās. Tāpēc, kļūstot vecākiem, daudziem cilvēkiem sāk izpausties bezmiegs, kā arī vēlēšanās doties agrāk gulēt un mosties agrāk (2, 3). Līdz šim šo likumsakarību noskaidrošanai diemžēl nav tikuši veikti apjomīgi pētījumi. Melatonīnam piemīt arī spēcīgas antioksidanta īpašības, kas var stiprināt kopējo imūnsistēmu (4).

Vai, kad un kāpēc lietot melatonīnu?

Visbiežāk melatonīnu lieto bezmiega gadījumā. Melatonīnu var lietot tablešu, kapsulu, pilienu un izsmidzināmā veidā. Klīnisko pētījumu rezultāti liecina, ka tas uztura bagātinātāja devā cilvēkiem ar izjauktu diennakts ritmu un pazeminātu melatonīna līmeni organismā palīdz iemigt. Melatonīna papildu uzņemšana palīdz mazināt miega traucējumus cilvēkiem, kam  pietiekami bieži jāšķērso piecas un vairāk laika zonas. Ja melatonīnu lieto īslaicīgi (dienas vai dažas nedēļas), tas saīsina iemigšanas laiku, paildzina miega periodu un uzlabo možumu dienas laikā.

Vairāki klīniski pētījumi vedina domāt, ka melatonīns labāk palīdz indivīdiem pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas, kuri sūdzas par bezmiegu – šiem cilvēkiem izdevās ātrāk iemigt, ilgāk gulēt kvalitatīvā miegā un no rīta pamosties možākiem. Šiem cilvēkiem uzlabojās dzīves kvalitāte. Atsevišķiem lietotājiem melatonīna iedarbība var būt ilgstošāka un izpausties ar miegainību dienas laikā.

Dažu klīnisko pētījumu rezultāti liecina, ka melatonīnam piemīt sirdi un asinsvadus aizsargājoša (7), kā arī antioksidatīva un pretiekaisuma iedarbība. Uzskata, ka melatonīns var pazemināt asinsspiedienu un uzlabot holesterīna rādītājus, tomēr vēl nepieciešami pētījumi ar pārliecinošiem pierādījumiem. Melatonīns var mazināt galvassāpes un profilaktiski palīdzēt galvassāpju cietējiem (5, 6). Melatonīns var novērst arī tādus miega traucējumus, kuru rašanās saistīta ar menopauzes iestāšanos. Pētījumu rezultāti atklāj, ka šā hormona pietiekama klātiene organismā perimenopauzes laikā (tas ir laiks, kad notiek sievietes organisma pāreja no reproduktīvā uz pēcreproduktīvo periodu) sievietes profilaktiski pasargā no lielām kaulu struktūras pārmaiņām un palīdz saglabāt labu dzīves kvalitāti, bet nemazina citus šā perioda simptomus, piemēram, karstuma viļņus. Tā kā ilgtermiņa melatonīna iedarbība nav īsti izzināta, to vajadzētu lietot īstermiņa kursu veidā ne ilgāk kā divus mēnešus (arī uztura bagātinātājus). Pacientiem jāzina, ka nedrīkst patvaļīgi vienlaikus miega traucējumus risināt gan ar melatonīnu, gan kādu sedatīvo līdzekli. Šāda kombinācija pieļaujama tikai stingrā ārsta uzraudzībā!

Dažu pētījumu rezultāti liecina, ka nepietiekams melatonīna daudzums organismā paaugstina krūts un prostatas vēža risku. Sievietēm un vīriešiem ar šīm diagnozēm konstatēts pazemināts melatonīna līmenis, salīdzinot ar veseliem indivīdiem. Zems melatonīna līmenis veicina noteikta tipa krūts vēža augšanu, bet pietiekams daudzums vīriešiem bloķē prostatas vēža šūnas.

Atsevišķi pētījumi liecina, ka melatonīns var palīdzēt risināt iemigšanas traucējumus bērniem, kas cieš no uzmanības deficīta, hiperaktivitātes sindroma un autisma, tomēr tā papildu lietošana neuzlabo šo slimību simptomātiku (8).

Dažādos pētījumos atklāts, ka melatonīnu saturoši geli, losjoni un eļļas spēj aizsargāt ādu no saules radīta apdeguma un citiem bojājumiem (10). Ir liecības, ka melatonīna papildu lietošana mazina vēdersāpes cilvēkiem, kas cieš no kairinātās zarnas sindroma (melatonīns uzlabo zarnu trakta darbību).

Kā labāk uzņemt melatonīnu?

Pasaulē nav izstrādāti ieteikumi, kādā devā melatonīns būtu jālieto uztura bagātinātāja vai recepšu zāļu veidā. Izvēle atkarīga no indivīda jutīguma. Pirms melatonīna lietošanas nepieciešama saruna ar ģimenes ārstu, lai izvēlētos atbilstošāko variantu. Pieredze liecina, ka jutīgākiem cilvēkiem ieteicama mazāka deva, jo lielāka deva var veicināt nemieru un uzbudināmību. Katrā ziņā ikvienam melatonīna lietotājam būtu jāsāk ar mazu devu (no 0,3 mg apmēram stundu pirms gulētiešanas) un jālieto mazākā efektīvā deva.

Tā kā melatonīns mijiedarbojas ar medikamentiem, turklāt iespējamas nopietnas blaknes, arī uztura bagātinātāja veidā ieteicams to lietot pēc konsultācijas ar veselības aprūpes speciālistu vai farmaceitu. Dokumentēti gadījumi, ka melatonīna lietošana ierosina ļoti spilgtus sapņus vai pat murgus, liela deva izjauc arī diennakts ritmu. Dienas laikā uzņemts melatonīns veicina miegainību, tādēļ vismaz 4–5 stundas pēc melatonīna ieņemšanas nedrīkst vadīt automobili un apkalpot mehānismus. Ja no rīta pēc gulētas nakts turpinās miegainība, lietojamā deva jāmazina.

Melatonīns var ierosināt arī citas blaknes: krampjus, galvassāpes, reiboni, uzbudināmību, nemieru, vājinātu dzimumtieksmi un samazinātu spermas daudzumu. Daži pētījumi liecina, ka melatonīns arī uztura bagātinātāja devā var pastiprināt depresīvu noskaņojumu, ierosināt alerģiskas reakcijas – nātreni, apgrūtinātu elpošanu un sejas, lūpu, mēles un rīkles pietūkumu (3). Lai arī uzskata, ka, gadiem ritot, melatonīna daudzums organismā mazinās, tomēr indivīdiem pat 65 gadu vecumā pirms tā lietošanas ieteicams vispirms novērtēt tā līmeni asinīs, kā arī kontrolēt lietošanas kursa laikā. Melatonīnu nevajadzētu lietot grūtniecēm un mātēm, kas zīda bērnu. Noteikti nedrīkst lietot autoimūnas slimības gadījumā!

Jāizvairāk melatonīnu lietot kopā ar šādām zālēm (11):

• antidepresanti (melatonīns var mazināt to darbības efektivitāti, vai, tieši otrādi, fluoksetīns var pazemināt melatonīna līmeni organismā);
• antipsihotiskās zāles (melatonīna lietošana kopā ar šīm zālēm, kas tiek lietotas šizofrēnijas gadījumā, ietekmē tardīvās diskinēzijas gaitu);
• benzodiazepīni (melatonīns kopā ar šās grupas zālēm var uzlabot miega kvalitāti);
• hormonālās kontracepcijas tabletes var paaugstināt melatonīna līmeni. Ja tas tiek lietots vēl papildus, melatonīna līmenis var pārsniegt normu;
• asinsspiedienu regulējošas zāles: melatonīns var mazināt, piemēram, klonidīna efektivitāti, bet kalcija kanālu blokatori var pazemināt melatonīna līmeni organismā;
• bēta blokatori var pazemināt melatonīna daudzumu organismā;
• antikoagulanti: melatonīna lietošana var paaugstināt asiņošanas risku;
• interleikīns-2: tā lietošana kopā ar melatonīnu labāk ietekmē audzēja regresiju un uzlabo dzīvildzi;
• nesteroidālie pretiekaisuma līdzekļi var pazemināt melatonīna līmeni asinīs;
• steroīdi un imīnsupresanti – melatonīns var mazināt šo zāļu darbības efektivitāti;
• tamoksifēns – melatonīns ar šo aktīvo vielu mijiedarbojas tādējādi, ka var uzlabot krūts un dažu citu vēža veidu prognozes;
• melatonīna līmeni organismā var pazemināt kofeīns, smēķēšana un alkohols.

Sagatavoja žurnāla “Materia Medica” redakcija.

Avoti:

1. Wehr T. A. Photoperiodism in humans and other primates: evidence and implications. J. Biol. Rhythms, 2001; 16 (4): 348-364.
2. Webb S. M., Puig-Domingo M. Role of melatonin in health and disease. Clin Endocrinol (Oxf), 1995; 42 (3): 221-234.
3. Generali J. A. Keeping up: melatonin. Drug Newsletter, 1996; 15: 3.
4. Cowley G. Melatonin. Newsweek, 1995; Aug 7: 46.
5. Leone M. Melatonin and primary headache. Cephalalgia, 1994; 14 (3): 183.
6. Leone M., D’Amico D., Moschiano F., Fraschini F., Bussone G. Melatonin versus placebo in the prophylaxis of cluster headache: a double-blind pilot study with parallel groups. Cephalalgia, 1996; 16 (7): 494-496.
7. Cagnacci A., Arangino S., Angiolucci M., Maschio E., Longu G., Melis G. B. Potentially beneficial cardiovascular effects of melatonin administration in women. J. Pineal. Res., 1997; 22 (1): 16-19.
8. Giannotti F., Cortesi F., Cerquiglini A., Bernabei P. An open-label study of controlled-release melatonin in treatment of sleep disorders in children with autism. J. Autism. Dev. Disord., 2006; 36 (6): 741-752.
9. Citera G., Arias M. A., Maldonado-Cocco J. A. et al. The effect of melatonin in patients with fibromyalgia: a pilot study. Clin. Rheumatol., 2000; 19 (1): 9-13.
10. Dreher F., Gabard B., Schwindt D. A., Maibach H. I. Topical melatonin in combination with vitamins E and C protects skin from ultraviolet-induced erythema: a human study in vivo. Br. J. Dermatol., 1998; 139 (2): 332-339.
11. http://umm.edu/health/medical/altmed/supplement/melatonin
12. Bartoli A. N., De Gregori S., Molinaro M., Broglia M., Tinelli C., Imberti R.Bioavailability of a new oral spray melatonin emulsion compared with a standard oral formulation in healthy volunteers. Bioequiv. Availab., 2012, 4: 7.