Sākums » Farmācija » Zāļu ražotāji uzskata – plānotie grozījumi zāļu kompensācijas kārtībā apdraud pacientu intereses
Zāļu ražotāji uzskata – plānotie grozījumi zāļu kompensācijas kārtībā apdraud pacientu intereses

Zāļu ražotāji uzskata – plānotie grozījumi zāļu kompensācijas kārtībā apdraud pacientu intereses

Veselības ministrija (VM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”, kas paredz ar 2016. gadu noteikt zāļu ražotāju līdzmaksājumu Kompensējamo zāļu saraksta B saraksta zālēm – medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm, kam nav līdzvērtīgas efektivitātes alternatīvas. Līdzmaksājumi zāļu ražotājiem būs jāmaksā, ja šo zāļu patēriņš gada laikā pārsniegtu desmit procentus, salīdzinot ar iepriekšējā gada zāļu patēriņu. Tad zāļu ražotājs segtu attiecīgo apgrozījuma pieaugumu.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA), Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA) un Biofarmaceitisko zālu ražotāju asociācija Latvijā (BRAL) sauc to par nodokli un uzskata, ka valdība, apstiprinot šos grozījumus, pārkāptu savas pilnvaras, jo ieviest jaunu nodokli drīkst tikai Saeima likumdošanas procesā.

SIFFA, LPMA un BRAL ieskatā šāda tiesību norma ir jauns apgrozījuma nodoklis, kura mērķis ir piesaistīt privātuzņēmumu līdzekļus valsts funkciju – zāļu kompensācijas finansējuma – nodrošināšanai, faktiski uzliekot ražotājfirmām par pienākumu segt šo zāļu un medicīnisko ierīču nodrošināšanu pacientu vajadzībām. “Šādu grozījumu pieņemšana būtu arī MK pilnvarojuma pārkāpums, jo, saskaņā ar Farmācijas likumu, tas ir tiesīgs noteikt tikai un vienīgi kārtību, kādā pacientiem iespējams saņemt valsts kompensāciju par medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm. MK nav tiesīgs pieņemt tādu tiesību normu, kas paredz zāļu ražotājiem pie konkrētiem nosacījumiem nodrošināt finanšu avotu, no kura kompensēt pacientiem zāles un medicīniskās ierīces,” paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem asociāciju viedokli pauž SIFFA izpilddirektors Valdis Freidenfelds.

SIFFA valdes priekšsēdētājs Imants Sinka norāda, ka Veselības ministrija jau ilgāku laiku saskaras ar nopietnām pārvaldības problēmām un nespēju pieņemt efektīvus stratēģiskus lēmumus, tostarp attiecībā uz kompensējamo zāļu budžeta attīstību un plānošanu ilgtermiņā. “Vienlaikus ministrija ir atradusi veidu, kā ātri, pirms vēlēšanām, izmantojot situāciju, kad veselības ministra pienākumu izpildītājai nav laika iedziļināties visās veselības aprūpes problēmās, virzīt tiesību normu grozījumus, kas paredz slēptu nodokli zāļu ražotājiem. Tas ir tiešs pacientu interešu un tiesību aizskārums, ņemot vērā, ka šāda norma varētu kavēt medikamentu pieejamību reāli nepieciešamajā apjomā,” uzskata Sinka.

Arī Konkurences Padome atbildē uz SIFFA un BRAL iesniegumu – lūgumu izvērtēt šo plānoto grozījumu atbilstību Konkurences likuma noteikumiem esot paudusi šādu pat viedokli, uzsverot, ka augstākminēto MK noteikumu grozījumu projektā iekļautā prasība nav uzskatāma par samērīgu un nav savienojama ar konkurences un zāļu pieejamības veicināšanu, jo var veicināt tirgus dalībnieku izvēli pamest Latvijas tirgu un/vai radīt barjeras to ieiešanai tirgū, informē asociācijas.

Tās norāda, ka krīzes gados, lai segtu kompensējamo zāļu budžeta deficītu un pacientiem neieviestu vēl papildu šķēršļus zāļu pieejamībā, farmācijas uzņēmumi solidarizējās ar valsti un veica vienreizējus maksājumus, kas visai ievērojamā apmērā kompensēja valsts budžeta samazinājumu kompensējamajiem medikamentiem. “Veselības ministrija solīja, ka tas ir tikai īstermiņa risinājums kritiskā situācijā, kas nekādā gadījumā netiks pārvērsts par budžeta papildinājuma instrumentu ilgtermiņā. Diemžēl šie solījumi nav piepildījušies, un ministrija atkal izvēlas vieglāko ceļu, uzveļot valsts atbildību uz privātuzņēmumu pleciem, nevis veicot skrupulozu un precīzu budžeta analīzes, aprēķinu un plānošanas darbu, kas ļautu samazināt jau tā lielo līdzmaksājumu slogu, kas šobrīd uzlikts uz pacientu pleciem,” paziņojumā presei uzsver asociācijas.

Līdzīgu viedokli nacionālajai informācijas aģentūrai LETA paudis AS “Grindeks” valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos Egils Einārs Jurševics. Viņš piekrīt uzskatam, ka virzot grozījumus MK noteikumos, ministrija vēlas lāpīt budžeta caurumus uz pacientu un ražotāju rēķina. “Grindeks” nevarot atbalstīt šāda veida “budžeta caurumu lāpīšanu”, jo ir daudz situāciju, kas var dot pieaugumu pret plānoto un ko ražotājs nevar prognozēt, piemēram, jaunu diagnožu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, slimnieku skaita pieaugumu no ražotāja aktivitāšu neatkarīgu iemeslu dēļ, konkurējošu produktu izņemšanu no kompensējamo zāļu sistēmas.

Jurševics skaidrojis, ka, no vienas puses, ir saprotama VM vēlme lāpīt budžeta caurumus, noveļot to uz pacientu un ražotāju pleciem. “Taču vēl jau ir arī iespējas pārdalīt lieltirgotavu un aptieku ieņēmumus, lai būtu procesā visi tirgus dalībnieki.”

Turklāt pacienti patlaban sedz aptuveni 50% no veselības aprūpes izdevumiem, savukārt ražotāju cenas, “pateicoties” izveidotajai sistēmai, ir vienas no mazākajām Eiropas Savienībā (ES). Līdz ar to katrs turpmākais solis, mēģinot “lāpīties” uz ražotāju rēķina, ņemot vērā mazo Latvijas tirgu, tikai palielina risku jaunu zāļu neienākšanai tirgū un pašreizējo aiziešanai no kompensējamo zāļu sistēmas vai vispār no tirgus, uzskata Jurševics. Pec viņa domām, tas draud ar konkurences un zāļu nodrošinājuma samazinājuma riskiem, kā arī apdraud pacientu tiesības saņemt mūsdienīgas zāles un adekvātu ārstēšanas procesu.

Jau ziņojām, ka pēc VM domām, patiesībā visu kompensācijas sistēmas darbību un visu pacientu iespējas saņemt zāļu iegādes kompensāciju no valsts budžeta apdraud tas, ka par B saraksta zāļu apgrozījuma pieaugumu virs 10%  ražotājiem tiek samaksāti vidēji 2 miljoni eiro gadā.

VM uzskata, ka paredzamā norma ir samērīga ar valsts budžeta iespējām un ražotāju peļņu nesamazinās tādos apmēros, lai Latvijas tirgus tiem kļūtu pilnīgi nepievilcīgs biznesam.

VM norāda, ka:

1) konkurences  veicināšana  ir  būtisks  instruments  zāļu un medicīnisko ierīču   cenu  un  attiecīgi  valsts  un  pacientu  izdevumu  samazināšanai kompensācijas  kārtības ietvaros, kā arī jaunu zāļu pieejamības uzlabošanai pacientiem.  Kompensējamo  zāļu  A  sarakstā  ir iekļautas  līdzvērtīgas  terapeitiskās efektivitātes zāles un šo zāļu grupā ir   vērojama   konkurence,   kas   veicina   cenu samazināšanu.  Savukārt kompensējamo  zāļu  B  sarakstā  iekļauj  zāles,  kurām  sarakstā  nav citu līdzvērtīgas  terapeitiskās efektivitātes zāļu, līdz ar to B saraksta zāļu gadījumā  netiek  novērota  konkurence un iesniedzēju iniciatīva samazināt cenas;

2) kopējais  zāļu  skaits B sarakstā ir 180, savukārt zāles ar apgrozījuma pieaugumu  virs  10%  iepriekšējos gados bija 40-50 vienības, kam tika izlietoti 1,4 miljoni latu valsts budžeta līdzekļu gadā;

3) ieviešot  paredzēto  normu,  valsts  uzņemas  10% apgrozījuma pieauguma kompensēšanu,  taču ierosina dalīt apgrozījuma pieauguma risku starp valsti un ražotāju, kas ir pamatoti ierobežota finansējuma apstākļos;

4) saskaņā  ar Nacionālā veselības dienesta datiem, ražotāji pirms zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā uzrāda ievērojami mazāku   paredzamo  ietekmi  uz  budžetu,  nekā  tā ir faktiski  pēc  iekļaušanas sarakstā. Šis apstāklis būtiski traucē budžeta precīzu plānošanu;

5) jaunas  inovatīvās  zāles  pašreiz  tiek  iekļautas  kompensējamo  zāļu sarakstā, slēdzot līgumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam ar paredzamo apgrozījumu  vismaz  turpmāko trīs gadu laikā. Noteikumu projektā paredzētā norma  būs  prognozējama  un  paredzama  apgrozījuma  garantija  pārējām  B saraksta  zālēm, par kuru kompensācijas apmēru nav noslēgta vienošanās zāļu iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā brīdī, ņemot vērā, ka valsts budžeta zāļu iegādes izdevumu kompensācijas finansiālās iespējas ir ierobežotas.

 

Elīna Badune

8 komentāri

  1. The Ships’s Voyages…I believe technology just makes it worse. Now there is a channel to never treatment, now there won’t be considered a opportunity for them to dio0vser&#823c;.

  2. Puse ES valstu ar Franciju priekšgalā domā, kā piespiest farmas samazināt zāļu C hepatīta ārstēšanai cenas. B saraksta zāles ir tādas, kurām analogi nav reģistrēti, KAUT VAI TREŠAJĀS VALSTĪS ŠIE ANALOGI IR. Es piekritu, ka izdomāt negodīgos paņemienus KZS izdevumu segšanai nav labi, it īpaši, ka tas neveicina pašu zāļu ražotāju vēlēšanos cenas brīvprātīgi samazināt, bet tikai tracina viņus. Daudzajām B saraksta zālēm trešajās valstīs ir radīti oriģinālie medikamenti ar līdzīgu iedarbību, kas ražoti stingri ievērojot GMP standartus. Ir vajadzīga tikai Eiropas Komisijas griba ielaist tos ES tirgos uin tad veidotos reālā konkurence, cenas kristu, valstu budžetiem būtu iegūvums.

    • gczyul Hi! IÂ’m just woenrding if i can get in touch with you, since you have amazing content, and iÂ’m thinking of running a couple co- projects! email me pls

    • Even if the Protocols are not authentic (which many claim outright without a shred of evidence), the goals and aims laid out in them are clearly manifesting themselves in our culture. TV programming is utterly absurd, and has completely debased American culture. I'm not familiar with pop culture in the UK, Europe, or the rest of the world for that matter, but I'd imagine it's similar considering these crude ideas are pushed worldwide, almost exclusively by a certain group with a certain agenda….

    • Holy Crap Echo, geez. All I know is you got some GREAT BC going on over there!You can make it thru the day, you really can, things WILL get better.((HUGS))

    • Oh I am so thrilled, I am honored that you used my guest bedroom as one of your features. Thank you so much, that just tickles me pink. Thanks also for being such a gracious hostess. Hugs, marty

    • I experimented with taking a look at your website with my blackberry and the structure does not seem to be right. Might wanna check it out on WAP as well as it seems most cell phone layouts are not really working with your web site.

    • I have long held graffiti as art, alyaws in amazement at the color, unique style, and almost perfectly crafted lettering (in a language only known to the artist and select others!) as long as there is nothing offensive and it doesn’t damage property, I say let them leave their mark on the world!

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*