Sākums » Farmācija » FJKP sēdē runā par aktuālo zāļu pieejamībā un ministrijas tuvākiem plāniem farmācijas jomā
FJKP sēdē runā par aktuālo zāļu pieejamībā un ministrijas tuvākiem plāniem farmācijas jomā

FJKP sēdē runā par aktuālo zāļu pieejamībā un ministrijas tuvākiem plāniem farmācijas jomā

“Zāļu iegādes kompensācijas sistēma (ZIKS) ir kā dzīvs organisms, ko nepārtraukti uzlabot,” 23. septembrī notikušajā Veselības ministrijas (VM) Farmācijas jomas konsultatīvās padomes (FJKP) sēdē teica VM Farmācijas depratamenta direktors Jānis Zvejnieks. Runājot par tuvākajā laikā plānotajām ministrijas aktivitātēm, gan J. Zvejnieks, gan veselības ministrs Guntis Belēvičs apliecināja, ka attiecībā uz farmācijas jomu ministrijas galvenais uzstādījums paliek nemainīgs – zāļu pieejamības veicināšana, tātad arī ZIKS uzlabošana dažādos veidos ar mērķi ietaupīt naudu esošā budžeta ietvaros un nodrošināt zāļu iegādes kompensāciju pēc iespējas plašākam pacientu lokam, samazinot arī līdzmaksājumu.

G.Belēvičs piekrita FJKP viedoklim, ka esošā kompensācijas sistēma ir smagnēja un grūti izprotama, tāpēc būtu pārveidojama līdzīgi tām sistēmām, kādas darbojas citās valstīs, piemēram, Vācijā. Sistēma varētu balstīties uz trīspusējas sadarbības principu, kurā būtu iesaistīti zāļu ražotāji, valsts un veselības aprūpes speciālisti. Kā norādīja ministrs, citās valstīs jau šādas trīspusējas sistēmas darbojas, tāpēc nebūtu jāizdomā nekas no jauna. Viņš atklāja, ka šobrīd plānots ieviest atsevišķu onkoloģisko medikamentu kompensācijas sarakstu, taču, lai tādu izveidotu, nepieciešams piesaistīt nozares speciālistus. Kā vēlāk sēdes noslēgumā pauda J.Zvejnieks, šī ideja ir atbalstāma, taču ļoti rūpīgi jāizvērtē, kuri speciālisti būtu objektīvi un neitrāli savu lēmumu pieņemšanā – vai viņi nav konkrētu ražotāju lobētāji vai nesaņem kādu finansējumu no zāļu ražotājiem. Tāpat viņiem būtu jāvadās no apstiprinātām vadlīnijām. Tāpēc ar šo jautājumu jāapietas piesardzīgi.

Runājot par nākamiem soļiem zāļu pieejamības veicināšanā, ministrs uzsvēra, ka svarīgi būtu panākt, lai ārsti receptēs izraksta tikai zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu. Tāpat būtisks solis būtu visu recepšu zāļu kompensēšana. Tas būtu pamudinājums pacientam doties pie ārsta un saņemt recepti, nevis nodarboties ar pašārstēšanos. Kā skaidroja ministrs, tas nav vienā dienā atrisināms jautājums, taču darbs šajā virzienā jau uzsākts. Šobrīd jau panākta antibiotiku kompensēšana bērniem līdz 18 gadu vecumam. Tāpat būtu nepieciešams uzsākt diskusiju par iespēju visā valstī noteikt fiksētas cenas recepšu zālēm, lai ikvienā aptiekā viens un tas pats medikaments pacientam būtu pieejams par vienādu cenu.

Attiecībā uz e-veselības projektu, G.Belēvičs skaidroja, ka sistēma noteikti būtu papildināma, taču tā kā izpildes līgumi jau bijuši noslēgti pirms viņš stājies ministra amatā, papildināt šo projektu nebija iespējams. Taču papildu nauda šim projektam tikšot piešķirta un uzlabojumi būs, apstiprināja ministrs.

Viņš arī informēja, ka izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegti grozījumi normatīvajos aktos par Zāļu valsts aģentūras (ZVA) reorganizāciju. Kā skaidroja ministrs, ZVA arī turpmāk varēs nodarboties ar farmaceitiskās darbības uzņēmumu licencēšanu, taču Veselības inspekcijai vispirms būs jāpārbauda licencējamā uzņēmuma telpu atbilstība normatīvo aktu prasībām, kā tas bijis agrāk.

Atbildot uz klātesošo jautājumiem par aizsardzības nodrošināšanu farmaceitu īpašumā esošām aptiekām, par aizsardzību lauku aptiekām un iespēju laukos atvērt jaunas aptiekas, Belēvičs pauda, ka ministrijas uzdevums ir rūpēties par veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu pieejamību iedzīvotājiem. Tāpēc ministrija gatava atbalstīt farmaceitu priekšlikumus, kas būtu vērsti uz šo pakalpojumu nodrošināšanu pacientiem. Ja farmaceitiem padomā kādi īpaši lauku aptieku aizsardzības veidi, kas nāktu par labu arī visu iedzīvotāju interesēm, tad ministrija esot gatava tos izskatīt.

Sēdes laikā ministrs vairākkārt runāja par to, ka farmaceitiskās aprūpes jēdziens un pakalpojumu forma pielāgojas jauna laikmeta prasībām, un mums jābūt gataviem arī mūsu valstī saskarties ar jaunām tehnoloģijām un metodēm šīs aprūpes sniegšanā.

Sēdē tika runāts arī par uztura bagātinātāju izplatīšanu. G. Belēvičs pauda atbalstu daļas uztura bagātinātāju pārdošanai tikai aptiekās, taču skaidroja, ka šādam priekšlikumam nepiekritīs Zemkopības ministrija (ZM), kuras pakļautībā ir Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas pārrauga uztura bagātinātāju izplatīšanu mūsu valstī. Taču VM ir sagatavojusi vēstuli ZM, pirms tam konsultējoties ar PVD, par to, ka vienu daļu uztura bagātinātāju varētu pārdot tikai aptiekās. Būtu nepieciešams veidot īpašu sarakstu, kurā pēc konkrētiem kritērijiem tiktu iekļauti tikai aptiekās izplatāmie uztura bagātinātāji. No ZM nav saņemts pilnīgs noraidījums šajā jautājumā, tāpēc ministriem ir jātiekas un jāturpina sarunas par šo tēmu, skaidroja FD direktors Zvejnieks.

Ministrs sēdē arī pauda negatīvu nostāju pret atlaidēm un lojalitātes kartēm aptiekās, sakot, ka klientu pievilināšana ar zemāku, nereti – mānīgi zemāku, cenu veicina zāļu patēriņu, un tā būtu izskaužama prakse. Taču no otras puses raugoties, tas nodrošina zāļu pieejamību sabiedrības trūcīgākajai daļai, atzina ministrs. Kā pieļāva J.Zvejnieks, uzsākot diskusiju par zāļu cenu fiksēšanu, jautājums par atlaižu un lojalitātes karšu likvidēšanu ar laiku atrisinātos dabīgā ceļā.

Sēdes noslēgumā, runājot par tuvākās nākotnes vīziju aptieku jomā, J.Zvejnieks pauda, ka jautājums par aptieku izvietojuma kritērijiem ir ļoti sensitīvs, tāpēc grūti pateikt, kad to varētu iekustināt. “Es neatbalstu [aptieku] ķēdes, taču komercija uzvarēs profesionāļus jebkurā laikā. Tā tas ir noticis arī citās valstīs. Es neredzu iespēju vairs atgriez laiku atpakaļ,” runājot par aptieku īpašumtiesību jautājumu, skeptiski noskaņots bija Zvejnieks. Viņš pauda apbrīnu Igaunijas kolēģu optimismam, pieņemot grozījumus, kas nosaka, ka piecu gadu laikā aptiekām jāpāriet tikai farmaceitu īpašumā, taču, pēc Zvejnieka teiktā, ne viņam, ne pašiem igauņiem neesot skaidrs, ar kādiem mehānismiem tas tiks panākts.

Sēdes beigās FJKP vienojās par turpmāku sēžu sasaukšanu un prioritāro jautājumu izvirzīšanas kārtību. Nākamā sanāksme plānota oktobra beigās.

 

Elīna Badune

 

 

2 komentāri

  1. a kāda jēga komentēt? Tāpat jau nekas nemainīsies!

  2. Un pat nav ko komentēt…… Kāpēc neviens neko vairs nekomentē?

Atstāt atbildi ķimene Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*