Sākums » Farmācija » IMPACT 2040 pieprasa steidzami atcelt aptieku darbības ģeogrāfiskos ierobežojumus
IMPACT 2040 pieprasa steidzami atcelt aptieku darbības ģeogrāfiskos ierobežojumus

IMPACT 2040 pieprasa steidzami atcelt aptieku darbības ģeogrāfiskos ierobežojumus

Sabiedriskā organizācija IMPACT 2040, kas par savu darbības prioritāti dēvē sinerģijas radīšanu starp labas pārvaldības principu ieviešanu un patērētāju tiesībām Baltijas valstīs, pieprasa steidzami veikt grozījumus regulējumā par aptieku darbības jomu. Proti, organizācijas ieskatā, jāatceļ aptieku darbības 500 m ģeogrāfiskais ierobežojums, paziņojumā presei pauž Anita Laima Lancmane, IMPACT 2040 valdes locekle. Organizācijas ieskatā, tas veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā.

Organizācija vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības jautājumu un zāļu dārdzību Latvijā.

Jau 2018. gadā IMPACT 2040 informēja Konkurences padomi, Veselības ministriju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Zāļu valsts aģentūru par saņemtajām sūdzībām no slimnīcu pacientiem, ka slimnīcu teritorijās un ap tām dominē viens aptieku tīkls, kurš piedāvā dārgākas zāles, kuras pilsētā ir iespējams nopirkt lētāk. Uz šo sūdzību pamata IMPACT 2040 veica pacientu organizāciju aptauju, lai noskaidrotu no pirmavota situāciju ar zāļu pieejamību visos Latvijas reģionos. “Saņemtās atbildes liecināja, ka situācija Latvijā ar zāļu pieejamību ir vēl sliktāka, kā sākotnēji varēja iedomāties,” paziņojumā pauž organizācija.

Uz saņemtās informācijas pamata 2018. gadā IMPACT 2040 vērsa iepriekšminēto institūciju un masu mediju uzmanību uz esošo problēmu. “Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras 2018. gada 7. augusta atbildes vēstuli Nr. 1-27/1474, tā esošo situāciju ar zāļu nepietiekamo pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem skaidro ar spēkā esošo Ministru kabineta regulējumu attiecībā uz aptieku izvietojuma kritērijiem, kuri pēc būtības nav mainīti kopš 2002. gada, kā arī ar ekonomisko neizdevīgumu nodrošināt aptieku darbību mazapdzīvotās Latvijas vietās,” norāda biedrība.

Kā uzskata IMPACT 2040, uz steidzamību pieņemt mērus un nākt klajā ar risinājumu norāda vairāki apstākļi 2019.gadā: Āgenskalna iedzīvotāju aktualizētā problēma par vienas aptiekas dominējošo stāvokli mikrorajonā, Konkurences padomes publiskotais ziņojums par augstajām medikamentu cenām Latvijā, Ekonomikas ministrijas darba grupas publiskotais ziņojums par medikamentu pieejamību, kā arī 2019. gada 20. decembra Augstākās tiesas lēmums, kas vērsa Ministru kabineta uzmanību uz nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu un norādīja, ka 500 m ierobežojums nekalpo tā sākotnējam mērķim (veicināt medikamentu pieejamību), bet gan palielina viena tirgus dalībnieka ietekmi.

“Likumdošanā noteiktais 500 metru ierobežojums starp aptiekām nav sīkums – tā vienīgais mērķis ir ierobežot aptieku skaitu/ konkurenci un līdz ar to šīs tiesību normas izpausme visā Latvijas teritorijā ir uzturēt augstas zāļu cenas, bez pienākuma nodrošināt zāļu pieejamību Latvijas mazapdzīvotās vietās. Tātad tā nekalpo cilvēka vajadzībām – tā veselības nodrošināšanai. Šī ierobežojuma izraisītās problēmas aktualizējušas arī Konkurences padome un Latvijas Augstākā tiesa. Līdz ar to, atliek paļauties uz valdības objektivitāti un profesionalitāti rīkoties ātri un konstruktīvi sabiedrības veselības labā, un tādēļ ceru, ka tuvākajā laikā šī neatbilstošā prasība no Latvijas likumdošanas tiks svītrota,” paziņojumā pauž IMPACT 2040 valdes locekle Anita Laima Lancmane.

Ņemot vērā augstāk minētos apstākļus, organizācija iesniegusi Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam lūgumu steidzamības kārtā veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 610 [1] un atcelt 6. punktā minēto 500 m ģeogrāfisko ierobežojumu (visiem aptieku tipiem) un izteikt punktu šādā redakcijā:

“6. Ir atļauta vispārēja tipa aptiekas (izņemot šo noteikumu 14.punktā minēto aptieku) pārvietošana, pamatojoties uz esošo speciālo atļauju (licenci), vienas apdzīvotās vietas robežās.”

“Esošā situācija norāda uz trīspusēju problēmu – no vienas puses, atsevišķu aptieku tīklu iesaistīšanos/ dalību nepamatoti dārgu medikamentu piedāvājuma nodrošināšanu pacientiem Latvijā. No otras puses, zāļu apgrūtinātu pieejamību Latvijas teritorijā, īpaši Latvijas mazapdzīvotās vietās. No trešās puses, valsts lomu tādas sistēmas izveidošanā, kas ir radījusi šiem aptieku tīkliem likumiskus apstākļus, lai varētu izmantot dominējošo stāvokli neadekvātas peļņas gūšanai uz cilvēku ciešanu rēķina,” pauž biedrība.

“2019.gada valsts institūciju ziņojumos ietvertie ierosinājumi situācijas uzlabošanai nav tieši vērsti uz medikamentu gala cenas samazināšanu un medikamentu pieejamību mazapdzīvotās vietās, bet gan tie vairāk liecina par biznesa vides uzlabošanu tieši medikamentu ražotājiem un izplatītājiem,” uzskata IMPACT 2040.

Organizācija veikusi izpēti vairākās Eiropas valstīs un norāda, ka vairākās valstīs neesot šādu ierobežojumu aptieku atvēršanai vai pārvietošanai.

Tā, piemēram, Zviedrijā neesot ģeogrāfisku vai teritoriālu ierobežojumu aptieku darbībai, taču Zviedrijas aptieku asociācija atzinusi, ka šī uzņēmējdarbības brīvība ir radījusi daudzas jaunas aptiekas, kā rezultātā radusies pārmērīga aptieku koncentrācija un dažas aptiekas ir nācies slēgt. Asociācija gan norādījusi, ka konkurence starp aptiekām ir arī pazeminājusi bezrecepšu zāļu cenas un kopumā paaugstinājusi zāļu pieejamību.

Taču, lai nodrošinātu mazapdzīvotu apvidu pacientus ar zālēm, Zviedrijā ir atļauts zāles tirgot degvielas uzpildes stacijās, pārtikas veikalos un citos mazumtirdzniecības uzņēmumos, ja tie ir saņēmuši atļauju tirgot medikamentus un ārsts ir norādījis šos uzņēmumu kā zāļu saņemšanas vietu. Šadas medikamentu tirdzniecības vietas ir atļautas, ja 5 km rādiusā nav pieejamas aptiekas.

Igaunijā ģeogrāfiskie izvietojuma ierobežojumi atcelti 2013. gadā. Šādu ierobežojumu neesot arī Lietuvā. Somijā, pēc organizācijas sniegtajām ziņām, Somijas zāļu aģentūra katrai aptiekai izdod licenci, kurā nosaka tās darbības zonu/ teritoriju. Vienā un tajā pašā vietā var būt viena vai vairākas aptiekas atkarībā no pieprasījuma. Katram licences īpašniekam var būt līdz trīs apakšuzņēmumiem un, ja nepieiešams, medikamentu izsniegšanas punktiem. Īpaša uzmanība šīs sistēmas ietvaros veltīta zāļu pieejamības nodrošināšanai mazapdzīvotās vietās.

Arī Bulgārijā šobrīd neesot ģeogrāfisku ierobežojumu aptiekas atvēršanai, taču vienam uzņēmumam drīkst piederēt ne vairāk kā četras aptiekas. Arī Norvēģijā neesot nekādu noteikumu, kuri noteiktu maksimālo aptieku skaitu konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā.

Taču, kā liecina Pasaules veselības organizācijas šī gada ziņojums “Atvērta tipa aptieku tiesiskais un normatīvais regulējums PVO Eiropas reģionā” (The legal and regulatory framework for community pharmacies in the WHO European Region – https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/326394/9789289054249-eng.pdf?sequence=1&isAllowed=y), ģeogrāfiski ierobežojuma kritēriji  tomēr pastāv daudzās Eiropas valstīs, tostarp Austrijā, Beļģijā, Horvātijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Maltā, Polijā, Portugālē, Spānijā un citās. Vairākās no šīm valstīm minimālā distance starp aptiekām ir lielāka nekā Latvijā.

Turklāt vairākās no šīm valstīm pastāv arī demogrāfiski aptieku izvietojuma kritēriji, tādējādi aptieku izvietojuma ierobežojumus padarot divkāršus. Demogrāfiski ierobežojumi pastāv Austrijā, Beļģijā, Ungārijā Latvijā, Maltā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Spānijā, Francijā un citās valstīs.

Jau ziņojām, ka dažāda veida ierobežojumus aptieku darbībai jau 2000. gadu sākumā skatīja Eiropas Kopienu Tiesa, kas 2009. gada maijā atzina, ka valstis drīkst noteikt ierobežojumus aptieku darbībai, piemēram, aptieku īpašumtiesību saglabāšanu tikai farmaceitiem. Turklāt 2010. gadā Eiropas Apvienotās lietas C‑570/07 un C‑571/07 spriedumā pausts, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pants, kas skar aptieku teritoriālo izvietojumu,  ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā jaunu aptieku ierīkošanas atļauju piešķiršanā ir noteikti ierobežojumi, piemēram, par aptiekas skaitu atkarībā no iedzīvotāju skaita noteiktā vietā. Tāpat valstis drīkst noteikt pieļaujamos attālumus starp aptiekām, kamēr tie neliedz kādā ģeogrāfiskā apgabalā ar demogrāfiskām īpatnībām ierīkot pietiekamu skaitu aptieku, lai spētu reģionā nodrošināt pienācīgu farmaceitisko aprūpi.

Elīna Badune

www.farmacija-mic.lv

3 komentāri

  1. Ko jus tur murgojat? Jo vairak aptieku, ar dažàdiem īpaśniekiem, jo zemakas cenas un augstāks servisa līmenis. Motivacija jaunieśiem apgut farmacijas zinàtnes un ari atvert savu biznesu.

    Patreiz nozare ir korumpèta ar izkropļotu uzņēmējdarbības vidi, un neatbilst labas gribas pàrvaldībai.

  2. Ož pēc Eiroaptiekas , labi jau būtu katrā Maximā pa Eiroaptiekai, un galīgi piebeigt vēl esošās farmaceitu aptiekas. Un Lietuvas labklājība atkal nedaudz pieaugtu!!!!!! Un mēs nebeigtu brīnītos kā tas nāk: pēdējie esam starp Baltijas valstīm.!!!!!

  3. Šitā organizācija (pēc Lursoft) ir vienas dīvainas juristes hobijs. Bet arī šādiem cilvēkiem farmaceitam jānodrošina farmaceitiskā aprūpe…

Atstāt atbildi Juris Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.