Sākums » Farmācija » Latvijas Ārstu biedrības prezidents apšauba ārstu kukuļņemšanu Lietuvā
Latvijas Ārstu biedrības prezidents apšauba ārstu kukuļņemšanu Lietuvā

Latvijas Ārstu biedrības prezidents apšauba ārstu kukuļņemšanu Lietuvā

Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests aizturējis 11 farmācijas biznesa pārstāvjus un tur aizdomās vismaz 100 ārstus, kuriem būs jāliecina tiesā par kukuļu došanas un ņemšanas tīklojumu ārstu kabinetos visā valstī, 25. februārī ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”. Tajā izskanēja, ka pacienti ārstus uzturējuši par savu naudu, jo izrakstītās zāles bijušas dārgas un valsts tās neapmaksā.

Lietuvieši skaidrojuši, ka tiem izdevies atklāt pamatīgu zirnekļa tīklu, kas pārklājis visu valsti, iestiepjoties vismaz 30 pilsētu un rajonu poliklīnikās un ārstu praksēs. Tā bijusi veselu korupcijas sistēma, kurā iesaistīts vairāk kā 100 ārstu visā Lietuvā. Aizdomās turētā firma pērn kukuļiem tērējusi 145 000 eiro, naudu kukuļiem iegūstot, palielinot šo zāļu cenu, LTV skaidrojuši Lietuvas dienesta pārstāvji.

Tās esot bijušas specifiskas zāles, kas jālieto konkrētas saslimšanas gadījumā; medikaments neesot kompensējamo zāļu sarakstā, un visu summu pacienti maksājuši no sava naudas maka, ziņoja “Panorāma”.

Iespēju, ka ārsti varētu būt saņēmuši naudu par zāļu izrakstīšanu, apšauba Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Viņš paziņojis, ka masu medijos paustais apgalvojums ir nepatiess un nosaucis vārdā aizdomās turēto firmu. Tas esot Lietuvas uzņēmums “Valentis”, kura medicīniskie pārstāvji aizturēti. Taču Apinis uzsver, ka šis uzņēmums neražo recepšu zāles, bet dažus bezrecepšu medikamentus un daudz uztura bagātinātāju.

Apinis norāda, ka “Valentis” nav salīdzināms ar “Grindeks” vai “Olainfarm”, drīzāk ar Rīgas farmaceitisko fabriku vai “Silvanols”, kas ražo uztura bagātinātājus. “Bet, ja zāles un uztura bagātinātājus var iegādāties bez receptes, kamdēļ Latvijas Televīzija uzstājīgi ziņo par 100 ārstiem, kas kaut ko izrakstījuši?” jautā LĀB prezidents.

Kā skaidro Apinis, stāsts ir par to, ka aptuveni 100 Lietuvas ārsti piedalījušies “Valentis” firmas pēcreģistrācijas zāļu novērošanas pētījumos (postmarketing surveilance). Tie nav klīniski pētījumi un nav jāsaskaņo ar nacionālo medicīnas ētikas komisiju, bet par to jāinformē valsts zāļu reģistrācijas dienests, viņš uzsver. Šī pētījuma jēga ir jautāt pacientam par zāļu iedarbību un blaknēm. Ir zināms, ka šie pētījumi veicina zāļu noietu, jo rada netiešu ārstu un pacientu interesi par šo preparātu, bet pēcreģistrācijas zāļu novērošanas pētījumi ir vāji apmaksāti – atšķirībā no klīniskajiem pētījumiem, skaidro Apinis.

Viņš pieļauj, ka viņa rīcībā esošā informācija var nebūt precīza, taču kolēģi Lietuvas Veselības ministrijā un Ārstu biedrībā nekādus skaidrojumus – kāpēc par pētījumiem radies tāds skandāls, nav varējuši viņam sniegt. Vienīgais pieņēmums – notiek Baltijas bezreceptūras zāļu tirgus pārdale, kurā tiek izmantotas spēka struktūras, jo Lietuvas korupcijas apkarošanas dienests ķēries pie vietējā mazā ražotāja, kas ražo lētas tabletes un sīrupus, lai konkurētu ar pasaules pertusīna un zivju eļļas ražotājiem, paziņojumā presei pauž Apinis.

Viņš norāda, ka ziņas tendenciozi negatīvā interpretācija Latvijā un Lietuvā sakrīt ar negatīvās informācijas vilni, kas pašlaik tiek īstenots pret ārstiem (ārsti izraksta nepareizās darba nespējas lapas, ārsti kļūdās dzemdībās, ārstus nedrīkst attaisnot valsts prezidents utt.). “Šim agresijas vilnim, iespējams, ir kaut kādi citi – ekonomiski vai politiski, mums pagaidām nezināmi cēloņi,” pieļauj LĀB prezidents.

Jau ziņojām, ka Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācija (LPMA), izvērtējot plašsaziņas līdzekļu izplatīto informāciju par maksāšanu ārstiem par zāļu (iespējams, uztura bagātinātāju) izrakstīšanu, pauž nosodījumu par šādu praksi.

SIFFA un LPMA aicina visus Latvijas farmācijas nozares komersantus un veselības aprūpes speciālistus nodrošināt, ka zāles, medicīniskās ierīces un uztura bagātinātāji tiek izrakstīti vai ieteikti, tikai pamatojoties uz pacienta ārstēšanai objektīvi nepieciešamām vajadzībām. Abas asociācijas aicina arī valsts institūcijas pacientu interesēs pilnveidot likumdošanu un noteikt stingrākus ierobežojumus medicīnisko ierīču un uztura bagātinātāju reklāmai.

Elīna Badune

2 komentāri

  1. Nu vārna tak vārnai acī neknābj!

  2. Apiņa loģika – “esmu gudrs, Lietuvas izmeklētāji – stulbi”

Atstāt atbildi tontons Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*