Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
9. jūnijā notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) paplašinātajā valdes sēdē valde pārrunāja šī gada pirmajā pusē paveikto, kā arī svinīgi apsveica LFB kongresā rudenī Goda biedru rindās uzņemto Latvijas Universitātes Medicīnas farkultātes Farmācijas studiju programmas direktori prof. Unu Riekstiņu.
LFB prezidente Dace Ķikute informēja klātesošos par Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. jaunieviesto, kas skars farmaceitus un aptiekas. Sēdē attālināti ar Zoom platformas starpniecību piedalījās arī Veselības ministrijas (VM) Farmācijas deparamenta direktore Inese Kaupere, kas ziņoja par šobrīd izskatāmajiem nozares dokumentiem. Pašlaik VM redzeslokā ir stratēģisko darbības virzienu noteikšana farmācijā, slimību ārstēšanas plānu izstrāde un dažādu aktuālu normatīvo aktu grozījumu projekti. Runājot par stratēģiskajiem virzieniem, VM turpina darbu pie farmaceitiskās aprūpes jēdziena stiprināšanas un farmaceita lomas palielināšanas veselības aprūpē. Turpinās arī darbs pie aptieku izvietojuma kritērijiem un licencēšanas noteikumiem, kā arī pie zāļu finansiālās pieejamības uzlabošanas. VM meklē risinājumus pacientu tiešo maksājumu samazināšanai, kā arī plāno pārskatīt zāļu cenu veidošanās jautājumus. Tāpat tiek izskatīta iespēja ieviest fiksētus zāļu lieltirgotavu piecenojumus un starptautiskā nepatentētā zāļu nosaukuma rakstīšanu visās receptēs. Plānots arī noteikt maksimālo gadā pieļaujamo pacienta līdzmaksājumu kompensējamām zālēm. Grozījumi plānoti arī noteikumos par zāļu klīnisko pētījumu veikšanas kārtību, lai sakārtotu tos atbilstoši pieņemtajām regulām, kā arī grozījumi narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru aprites likumā, lai precizētu deleģējumus. Tāpat atsevišķi grozījumi varētu skart onkoloģisko un reto slimību ārstēšanas plānus.
Atbildot uz valdes jautājumu, vai vispār ir vērts turpināt cīņu par piemaksu farmaceitiem saistībā ar references zāļu izsniegšanu ,ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas, I. Kaupere iedrošināja biedrību turpināt cīnīties par šo jautājumu un atbalstīja tā virzīšanu. Diskusijā par nākotnes farmāciju, departamenta direktore pieļāva, ka arī Latvija nebūs pasargāta no recepšu zāļu izplatīšanas ar interneta palīdzību un atzina, ka Eiropa virzās uz to, lai visus pacientam nepieciešamos pakalpojumus varētu nodrošināt arī mājās. Tur pacients var arī bez stresa un steigas uzdot visus interesējošos jautājumus un saņemt uz tiem atbildes mierīgā gaisotnē. Galvenais – lai pacients saņemtu farmaceita konsultāciju.
I.Kaupere uzsvēra, ka, ja farmaceits būs integrēts multidisciplinārā veselības aprūpes komandā, piedalīsies ārstniecības procesā, tad arī viņam būs jāsaņem samaksa par savu pakalpojumu. Sabiedrības veselības pamatnostādnēs tas ir norādīts. Viņa aicināja biedrību arī turpmāk sniegt priekšlikumus normatīvo aktu izstrādei un grozījumiem. “Mēs esam atvērti sarunām, un ne tikai globālām, bet ļoti konkrētām un par lietas būtību,” pauda Farmācijas departamenta direktore.
Ar savu darbu valdes sēdē klātesošos iepazīstināja arī LFB darba grupas. Izglītības darba grupas vadītāja Vizma Vīksna informēja par darba grupas darbības virzieniem un uzdevumiem:
– farmaceita un farmaceita asistentu profesiju standartu pilnveidošana,
– tālākizglītības sistēmas un apmācību pilnveidošana,
– LFB konferences un citi izglītojoši pasākumi farmācijas speciālistiem.
Farmaceita asistenta profesijas standarts ir iesniegts Valsts izglītības satura centrā. No centra ir saņemtas rekomendācijas par standartiem un ir noformulēti darba uzdevumi. Veikti uzlabojumi arī tālākizglītības procesā: uzlabota tālākizglītības pasākumu pieteikuma veidlapa, apmācībās tiek ieviesta tematiskā aktualitāte, tiek strādāts, lai vairāk lektoru būtu no pašu farmaceitu vidus.
Satraucošs jautājums, kura risināšanā sākusi piedalīties LFB Izglītības darba grupa, ir jauno speciālistu piesaiste aptiekām. Būtu jāveido kopīgs skats uz abu profesiju – farmaceita un farmaceita asistenta – pielietojumu, kompetencēm tuvākā un tālākā nākotnē, jārunā ar mācību iestādēm un darba devējiem. Jau ir apkopota informācija par jauno kolēģu prasmēm, norādot gan plusus, gan mīnusus, tai skaitā – atšķirības starp mācību iestādēs gūto izglītību un prasmēm. Aktuāla problēma – nav nekādu atvieglojumu tiem farmaceita asistentiem, kas nolēmuši iegūt augstāko izglītību un kļūt par farmaceitu, studējot universitātē. Savukārt Latvijas Universitātes Veselības zinātņu bakalaura grāds farmācijā pēc trīs gadu studijām nedod tiesības strādāt aptiekā par farmaceita asistentu.
LFB Likumdošanas darba grupas vadītāja Agnese Ritene sēdē apskatīja galvenos darba grupā risinātos jautājumus. Būtiskākie no tiem skar zāļu iegādes kompensācijas sistēmu. Viņa norādīja, ka valsts kompensējamo zāļu saraksts mainās daudz biežāk kā pirms 2020. gada aprīļa, radot arvien pieaugošus neiztirgoto zāļu krājumus aptiekā. Cīņas zāļu ražotāju vidū par references zāļu statusu ar dažu centu cenas starpību nerada lielus ieguvumus un neatsver pacientiem radītās grūtības. Pacientu neizpratne un neapmierinātība ar zāļu mainību pieaug. Darba grupa uzskata, ka ir nepieciešams analizēt statistiku par valsts kompensējamām zālēm, kas izsniegtas par pilnu maksu 2019., 2020., 2021. gadā. Farmaceitiem aptiekās radies iespaids, ka relatīvi daudzi pacienti iegādājas valsts kompensējamās zāles par pilnu samaksu. Tāpat būtu jāapkopo statistika par valsts kompensējamām zālēm, kuras ārstu ir izrakstījuši, bet pacienti nav izņēmuši. Darba grupa ir pārliecināta, ka retāka references zāļu mainība uzlabotu pacientu līdzestību. Tā uzlabotu arī situāciju ar references zāļu krājumiem aptiekā, īpaši – mēneša beigās. Un, iespējams, tas sniegtu lielāku finansiālo ieguvumu valstij un pacientam.
Darba grupa arī iestājas par piemaksu farmaceitiem un farmaceita asistentiem par references zāļu izsniegšanu. References jeb lētākā medikamenta sistēmas ieviešanā tieši aptiekāram ir jāveic lielākais skaidrojošais darbs. Laiks, kas tiek veltīts valsts kompensējamo zāļu izsniegšanai (pieejamības izpēte, saziņa ar piegādātājiem, nepieejamības pierādījumu uzkrāšana) ir liels farmaceita ieguldījums. Turklāt vēl arvien kopš 2018.gada manuāli tiek apstrādātas M saraksta un medicīnas ierīču receptes. Arī ar šiem jautājumiem LFB turpinās strādāt.
LFB Farmaceitiskās aprūpes darba grupas priekšlikumus prezentēja Zane Melberga.
Darba grupa lēmusi virzīt priekšlikumu, ka farmaceita sniegtie papildu pakalpojumi un konsultācijas ir maksas pakalpojums, līdz ar to jāveido vienādi procesa standarti, rezultātu fiksēšana u.c., kuru izstrāde būtu LFB pārziņā (esošo vadlīniju korekcija un aktualizēšana). Nepieciešama sistemātiska un vienota uzskaite, lai iegūtu reprezentablus datus. Pakalpojuma sniedzējiem obligāti jābūt apmācītiem – pašreiz ir pieejamas bezmaksas apmācības (ESF finansējums) vietnē www.talakizglitiba.lv.
LFB valde aicina ikvienu farmācijas speciālistu, kuram ir interese par minētajiem jautājumiem, līdzdarboties, sazinoties ar LFB biroju!
Nākamā valdes sēde paredzēta septembrī.
Elīna Badune
www.farmacija-mic.lv