Senioriem skaidro racionālu zāļu lietošanu un zāļu reklāmu kritisku izvērtēšanu

2015. gada 24. februārī Eiropas mājā Rīgā biedrība “Veselības projekti Latvijai” sadarbībā ar Pacientu ombudu rīkoja semināru senioriem, lai veicinātu dalībnieku izpratni par racionālu un pareizu zāļu lietošanu, kā arī trenētu senioru kritisko domāšanu un “imunitāti” pret bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju reklāmām.

Pasākumā piedalījās seniori no Latvijas Pensionāru federācijas, Rīgas Latviešu biedrības pensionēto skolotāju kluba, Rīgas aktīvo senioru alianses, Rīgas pilsētas pensionāru savienības, Rīgas Latgales, Zemgales un Vidzemes priekšpilsētu pensionāru apvienībām, Ikšķiles novada pensionāru biedrības “Saulgrieži” un kluba “Saulespuķe”, ziņo pasākuma organizatori.

Ģimenes ārste Ilze Aizsilniece seminārā stāstīja par racionālu zāļu lietošanu un līdzestību zāļu lietošanā. Kā uzsvēra I.Aizsilniece, racionāla zāļu lietošana ir: pareizās zāles pareizajam pacientam, pareizā devā, pareizajā laikā, pareizā zāļu lietošanas ilgumā, par pieejamu cenu. Svarīgākais racionālu zāļu lietošanā ir likumdošana, kas nodrošina kvalitatīvas, efektīvas, drošas zāles, izglītība (gan ārstu, gan pacientu) par atbilstošu zāļu lietošanu, darbība, kas balstīta uz pierādījumiem – datu savākšana, informācijas apkopošana un interpretācija, un tam sekojoša pamatota rīcība. Ārste semināra dalībniekiem stāstīja, kā pareizi uzglabāt zāles, kādām niansēm šajā jomā jāpievērš uzmanība. Kā norādīja I.Aizsilniece, pēc ekspertu domām – aizmāršība ir svarīgākais šķērslis zāļu lietošanas pareizā ievērošanā.

Aptaujā ar 10 000 pacientiem konstatēts, ka tikai 24% gadījumu neatbilstošas zāļu lietošanas pamatā bijis fakts, ka pacients ir aizmirsis iedzert zāles. Līdz 20% aptaujāto pacientu nespēja lietot medikamentus, jo baidījās no blakusparādībām vai viņiem bija blakusparādības. 17% bija grūtības samaksāt par zālēm, bet 14% nejuta nepieciešamību lietot medikamentus – viņi uzskatīja, ka tie maz vai nemaz neietekmē slimības gaitu.

Lai panāktu racionālu zāļu lietošanu, svarīga ir pacienta līdzestība, taču tās priekšnoteikums ir ārsta, farmaceita un pacienta veiksmīga komunikācija, skaidroja Aizsilniece. Šajā lokā ideālā gadījumā vēl iekļaujami ģimenes locekļi, kas var palīdzēt slimniekam zāļu pareizā lietošanā.

Ārste semināra dalībniekiem arī skaidroja sliktas līdzestības riskus un kā tas var kaitēt pacientam. Viņa uzsvēra, ka pacientam svarīgi nebaidīties pajautāt ārstam par neskaidro, kā arī nebaidīties pajautāt par zālēm farmaceitam. Ja informācija, kas saņemta no farmaceita ir pretrunīga ar ārsta teikto – vēlreiz jautāt ārstam. Svarīgi atcerēties, ka ārstu palīgi un medicīnas māsas ir brīnišķīgi padomdevēji. Ārste arī norādīja uz to jautājumu loku, ko pacientam vajadzētu ārstam uzdot par zāļu lietošanu. Tāpat svarīgi ziņot par blakusparādībām ārstam vai farmaceitam.

Biedrības “Veselības projekti Latvijai” valdes locekle Vita Dumpe stāstīja par zāļu reklāmu regulējumu Latvijā, par to, kas šajā jomā mūsu valstī atļauts, kas – aizliegts. Sākot ar 2016. gadu paredzēta lielāka caurskatāmība attiecībā uz zāļu firmu maksājumiem veselības aprūpes iestādēm, organizācijām vai asociācijām saistībā ar profesionālas un zinātniskas ievirzes pasākumu sponsorēšanu veselības aprūpes speciālistiem, informēja V.Dumpe. Zāļu ražotājiem un reklāmu izplatītājiem Veselības inspekcijai būs jāiesniedz informācija, kurā norādīts materiālā atbalsta devējs (zāļu firmas nosaukums), saņēmējs (veselības aprūpes organizācija un konkrētā speciālista vārds un uzvārds), materiālā atbalsta apjoms un mērķis, sponsorētā pasākuma vieta un laiks.

Savukārt biedrības valdes locekle Signe Mežinska iepazīstināja klātesošos ar zāļu un uztura bagātinātāju reklāmu sliktās prakses piemēriem – maldinošu reklāmu, slēpto reklāmu, pārspīlētiem apgalvojumiem reklāmas tekstos, ārstiem, kas reklamē zāles, un reklāmām, kas uzrunā bērnus. Tāpat viņa skaidroja par neatļautas informācijas ievietošanu uztura bagātinātāju reklāmās.

Būtiski jautājumi, kas palīdz saprast un izvērtēt reklāmas, ir:

– kas ir veidojis šo reklāmu?

– kāds ir reklāmas mērķis?

– vai šī reklāma ietver kādus slēptus vēstījumus?

– kāpēc man sūta šo vēstījumu?

– kādas var būt pozitīvās un negatīvās sekas, ja es pieņemšu šajā reklāmā iekļauto vēstījumu?

Lai izvairītos no maldināšanas, svarīga ir komunikācija ar veselības aprūpes speciālistu. Runājiet ar ārstu pirms bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju iegādes, iesaka S.Mežinska. Pētījumi liecina: efektīva ārsta un pacienta komunikācija var uzlabot pacienta veselību tikpat jūtami kā medikamenti. 1997.gadā veikts pētījums par faktoriem, kas rada kļūdas zāļu parakstīšanā, liecina, ka 18% nopietnu, novēršamu zāļu lietošanas kļūdu rodas tādēļ, ka ārstam nav pietiekamas informācijas par pacientu pirms zāļu izrakstīšanas. 29% kļūdu zāļu izrakstīšanas procesā ir saistītas ar nepietiekamu informāciju par pacientu. Galvenās problēmas ārsta un pacienta komunikācijā: ārsts nezina, kādas zāles pacients lieto, ārsts nezina par zāļu lietošanas pārtraukšanu, ārsts nezina par iemesliem, kas neļauj lietot medikamentu (t.sk. naudas trūkums zāļu iegādei), pacientu ārstē vairāki ārsti, kuri savstarpēji nesazinās.

Jau agrākās diskusijās izskanējis, ka daļu problēmu varētu palīdzēt novērst zāļu pārskata veidošana, kurā izmantotu speciāli izstrādātu zāļu lietošanas uzskaites karti jeb zāļu karti. Zāļu karte varētu būt oficiāls dokuments, par kuru atbild pacients. Tajā tiktu atzīmēti visi medikamenti, kas pacientam parakstīti, ko pacients ir vai nav iegādājies, ko ir lietojis, ko šobrīd lieto, kad un kā katrs medikaments lietojams, un cita svarīga informācija par zālēm. Pacientam to palīdz aizpildīt ārsts un farmaceits. Pasaulē lieto daudz un dažāda veida zāļu kartes. Nākotnē tās varētu būt intergrētas e-veselības sistēmā.

 

Elīna Badune