Vai plānotie kompensējamo zāļu ražotāju līdzmaksājumi nākotnē apdraud zāļu pieejamību Latvijā?

Ceļā uz Valsts sekretāru sanāksmi ir Veselības ministrijas (VM) sagatavotie grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz ar 2016. gadu noteikt zāļu ražotāju līdzmaksājumu Kompensējamo zāļu saraksta B saraksta zālēm – medikamentiem, kam nav līdzvērtīgas efektivitātes alternatīvas. Līdzmaksājumi zāļu ražotājiem būs jāmaksā, ja šo zāļu patēriņš gada laikā pārsniegtu desmit procentus, salīdzinot ar iepriekšējā gada zāļu patēriņu. Tad zāļu ražotājs segtu attiecīgo apgrozījuma pieaugumu.

Latvijas Diabēta asociācijas prezidents Ingvars Rasa ir ļoti noraizējies par šādu grozījumu pieņemšanu, jo uzskata, ka tas kaitēs pacientiem. “Nav saprotams, vai šāds solis sperts aiz izmisuma vai totāla kompetences trūkuma,” savā paziņojumā masu medijiem pauž I. Rasa.

“Pastāv liela iespēja, ka farmācijas uzņēmumi sašaurinās savu darbības spektru. Tas varētu nozīmēt pārstāvniecību likvidēšanu Latvijā, saglabājot vienu pārstāvniecību visām Baltijas valstīm. Līdzīga situācija bija astoņdesmitajos gados, kad Baltijas valstīs darbojās viena kompānijas pārstāvniecība, un Latvijā strādāja šīs kompānijas pārstāvis. Sliktākajā gadījumā uzņēmumi pametīs Latvijas tirgu, kas nozīmētu zāļu neienākšanu un, iespējams, to pieejamības samazināšanos valstī. Tāpat pastāv risks, ka Latvijas tirgū neienāks jauni farmācijas uzņēmumi, kā arī jaunas zāles. Vecie uzņēmumi aizies no tirgus, jaunie neienāks – ko tad mēs darīsim?” norāda I. Rasa.

“Ja valstī neienāk jaunākās zāles, tad efektīva pacientu ārstēšana nav iespējama, savukārt, ja “veco” zāļu ražotājiem jaunu grozījumu dēļ rodas lielāki izdevumi, tie var izņemt zāles no kompensējamo zāļu saraksta. Latvijā jau tā valsts kompensācijas daļas izmaksas uz vienu cilvēku ir vienas no zemākajām Eiropas Savienības valstīs un zemākās Baltijas valstīs. Neapšaubāmi šādi grozījumi situāciju padarītu vēl sarežģītāku,” uzskata Latvijas Diabēta asociācijas prezidents.

Kā norāda, I. Rasa, būtu jāņem vērā Grieķijas gadījums, kad 2010. gadā Grieķijas valdība pieprasīja Dānijas insulīna ražotājam “Novo Nordisk” samazināt modernā insulīna cenu par 25%. “Vairāk kā 50 tūkstoši grieķu, kuru dzīves bija atkarīgas no šī uzņēmuma ražotā insulīna, palika bez zālēm, jo pēc šāda valdības lēmuma ražotājs “Novo Nordisk” pārtrauca modernā insulīna piegādi Grieķijai. Šis ir lielisks piemērs tam, kādā situācijā varētu nonākt Latvija, ja stātos spēkā Veselības ministrijas veidotie grozījumi,” brīdina Rasa.

Viņš uzskata, ka VM un Nacionālajam veselības dienestam ir skaidri jānosauc, kādi ir iemesli un ieguvumi šādu grozījumu īstenošanai, jo šeit saskata tikai zaudējumus gan pacientiem, gan uzņēmējiem.

Lai gūtu skaidrību šai lietā, uzdevām šo jautājumu VM. Kā skaidro ministrija, minētā norma par ražotāju līdzmaksājumu spēkā stātos tikai pie vairākiem nosacījumiem. Proti, ja:

– konkrēto zāļu patēriņš gada laikā pārsniegtu desmit procentus, salīdzinot ar iepriekšējā gada zāļu patēriņu;
– nav uzsākta šo zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijapacientiem ar citām diagnozēm;
– nav mainīti izrakstīšanas nosacījumi;
– nav noslēgts ražotāja individuālais līgums par līdzdalību kompensācijas nodrošināšanā pacientiem.

Tāpat normu nepiemērotu gadījumā, ja zāļu kompensācijas sistēmai valsts budžeta bāze tiktu palielināta vismaz par 5% un valsts budžets spētu nosegt papildu izdevumus, ko izraisījis ražotāja apgrozījuma pieaugums virs 10%.

Ministrija arī vērš uzmanību, ka patiesībā visu kompensācijas sistēmas darbību un visu pacientu iespējas saņemt zāļu iegādes kompensāciju no valsts budžeta apdraud tas, ka par B saraksta zāļu apgrozījuma pieaugumu virs 10%  ražotājiem tiek samaksāti vidēji 2 miljoni eiro gadā.

VM norāda, ka paredzamā norma ir samērīga ar valsts budžeta iespējām un ražotāju peļņu nesamazinās tādos apmēros, lai Latvijas tirgus tiem kļūtu pilnīgi nepievilcīgs biznesam.

VM norāda, ka:

1) konkurences  veicināšana  ir  būtisks  instruments  zāļu un medicīnisko ierīču   cenu  un  attiecīgi  valsts  un  pacientu  izdevumu  samazināšanai kompensācijas  kārtības ietvaros, kā arī jaunu zāļu pieejamības uzlabošanai pacientiem.  Kompensējamo  zāļu  A  sarakstā  ir iekļautas  līdzvērtīgas  terapeitiskās efektivitātes zāles un šo zāļu grupā ir   vērojama   konkurence,   kas   veicina   cenu samazināšanu.  Savukārt kompensējamo  zāļu  B  sarakstā  iekļauj  zāles,  kurām  sarakstā  nav citu līdzvērtīgas  terapeitiskās efektivitātes zāļu, līdz ar to B saraksta zāļu gadījumā  netiek  novērota  konkurence un iesniedzēju iniciatīva samazināt cenas;

2) kopējais  zāļu  skaits B sarakstā ir 180, savukārt zāles ar apgrozījuma pieaugumu  virs  10%  iepriekšējos gados bija 40-50 vienības, kam tika izlietoti 1,4 miljoni latu valsts budžeta līdzekļu gadā;

3) ieviešot  paredzēto  normu,  valsts  uzņemas  10% apgrozījuma pieauguma kompensēšanu,  taču ierosina dalīt apgrozījuma pieauguma risku starp valsti un ražotāju, kas ir pamatoti ierobežota finansējuma apstākļos;

4) saskaņā  ar Nacionālā veselības dienesta datiem, ražotāji pirms zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā uzrāda ievērojami mazāku   paredzamo  ietekmi  uz  budžetu,  nekā  tā ir faktiski  pēc  iekļaušanas sarakstā. Šis apstāklis būtiski traucē budžeta precīzu plānošanu;

5) jaunas  inovatīvās  zāles  pašreiz  tiek  iekļautas  kompensējamo  zāļu sarakstā, slēdzot līgumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam ar paredzamo apgrozījumu  vismaz  turpmāko trīs gadu laikā. Noteikumu projektā paredzētā norma  būs  prognozējama  un  paredzama  apgrozījuma  garantija  pārējām  B saraksta  zālēm, par kuru kompensācijas apmēru nav noslēgta vienošanās zāļu iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā brīdī, ņemot vērā, ka valsts budžeta zāļu iegādes izdevumu kompensācijas finansiālās iespējas ir ierobežotas.

Elīna Badune