Latvijas iedzīvotāji biežāk sākuši lietot uztura bagātinātājus

Salīdzinājumā ar 2020. gadu pērn Latvijas iedzīvotāji biežāk sākuši lietot uztura bagātinātājus, secināts “BENU Aptiekas” Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. 2020. gadā uztura bagātinātājus ikdienā regulāri lietoja 14% respondentu, kamēr 2021. gadā šis rādītājs pieauga līdz 21%. Par uztura bagātinātāju atbildīgu lietošanu stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane.

2021. gadā 21% respondentu uztura bagātinātājus ikdienā lietoja regulāri, 29% – dažkārt, 10% – reizi sezonā kā ārstniecības cikla sastāvdaļu, 27% sniedza atbildi, ka uztura bagātinātājus nelieto vispār, bet vēl 12% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Tikmēr 2020. gadā uztura bagātinātājus ikdienā regulāri lietoja 14%, dažkārt to darīja 30%, reizi sezonā – 9%, kamēr 33% norādīja, ka uztura bagātinātājus nelieto, bet vēl 14% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Ģimenes ārste uzsver, ka pirms uztura bagātinātāju lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu un nebūtu ieteicams tos lietot “uz savu galvu”, jo pretējā gadījumā tam var būt ļoti nopietnas sekas. Speciāliste norāda, ka kopš pandēmijas sākumā cilvēki lielāku interesi izrāda par dažādiem nomierinošiem līdzekļiem, ko vēl vairāk saasinājis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Vienlaikus viņa aicina vispirms pārskatīt un sakārtot dienas režīmu – īpašu uzmanību pievērst uzturam un katru dienu atvēlēt laiku fiziskām aktivitātēm, atpūtai un pilnvērtīgam miegam. Ja tas nepalīdz, tad, konsultējoties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu, var lietot nomierinošas tējas vai uztura bagātinātājus.

Saskaņā ar Veselības monitoringa datiem, pagājušajā gadā iedzīvotāji visbiežāk lietojuši D vitamīnu (55%), magniju (27%), C vitamīnu (23%), B grupas vitamīnus (22%), kā arī zivju eļļu. Mazāk izplatīta bija dzelzs saturošu uztura bagātinātāju lietošana (10%) un kalcijs (10%), bet vēl 17% respondentu sniedza atbildi, ka lietojuši citus uztura bagātinātājus. Ģimenes ārste skaidro, ka Latvijas iedzīvotājiem ģeogrāfisku un citu iemeslu dēļ visbiežāk ir tieši D vitamīna deficīts. Tāpēc lielākajai daļai pacientu D vitamīns ir jāuzņem ar uztura bagātinātājiem. Tāpat diezgan izplatīts ir arī magnija deficīts, kura gadījumā var būt krampji, muskuļu spazmas, pārmērīgs nogurums, trauksme, galvas reiboņi. Speciāliste norāda, ka nereti novērojams arī dzelzs deficīts, kas biežāk novērojams veģetāriešiem un vegāniem, grūtniecēm, kā arī sievietēm reproduktīvajā vecumā, ja ir pastiprināta menstruālā asiņošana.

Aptaujas rezultāti liecina, ka uztura bagātinātājus biežāk lieto sievietes – ikdienā regulāri to dara 26% sieviešu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 16%. Tāpat vīriešu vidū ir lielāks īpatsvars respondentu, kuri uztura bagātinātājus nelieto vispār – to nedara attiecīgi 37% vīriešu un 18% sieviešu. Ģimenes ārste šos rezultātus skaidro tā, ka kopumā sievietes biežāk nekā vīrieši ir tendētas rūpēties par savu veselību un ārējo izskatu – ādu, matiem un nagiem. Iegūtie dati nenorāda uz būtiskām atšķirībām starp dažādām vecuma grupām, tomēr ģimenes ārste pēc savas pieredzes norāda, ka uztura bagātinātājus biežāk lieto gados vecāki cilvēki, turklāt nereti tas tiek darīts nepamatoti. Tāpēc jāatceras, ka pret jebkura uztura bagātinātāja lietošanu ir jāizturas atbildīgi un jākonsultējas ar speciālistu.

Aptaujā piedalījās 1001 respondents.

www.farmacija-mic.lv