Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Biedrība “Veselības projekti Latvijai” (VPL) aicina Veselības ministriju (VM) turpināt veidot un īstenot tādu veselības nozares politiku, kas mazinātu farmācijas industrijas ietekmi.
Kā paziņojumā presei pauž VPL, šogad pirmo reizi tika publiskoti dati par zāļu ražotāju maksājumiem ārstiem un ārstu profesionālajām organizācijām (Pieejami Veselības inspekcijas mājaslapā: http://www.vi.gov.lv/lv/farmacija/zalu-reklama/pazinojums-par-materialo-atbalstu). Pētījumi rāda, ka sadarbība ar farmācijas industriju var ietekmēt gan ārstu zāļu izrakstīšanas paradumus, gan konkrētu zāļu iekļaušanu vadlīnijās – ieteikumos, kā ārstēt pacientus ar noteiktām diagnozēm, norāda VPL. Šādos gadījumos zaudētājs no zāļu ražotāju un ārstu sadarbības ir pacients. Izvērtējot atklātībā nonākušos datus par zāļu ražotāju maksājumiem, kā arī ņemot vērā iespējamos riskus pacientiem, VPL aicina VM turpināt veidot un īstenot tādu veselības nozares politiku, kas mazinātu farmācijas industrijas ietekmi kopumā, tai skaitā tās lobēšanas ietekmi uz normatīvo aktu izstrādi.
VPL ir gandarīta par farmācijas nozares maksājumu ārstiem tēmas aktualizēšanu un novērtē gan VM darbu atklātības nodrošināšanā, gan zāļu ražotāju pašregulējošās iniciatīvas, gan ārstu izpratni par to, kāpēc šāda atklātība būtu nepieciešama. Pētījumu rezultāti apliecina, ka farmācijas industrijas sniegtie labumi ārstiem ietekmē zāļu izrakstīšanas paradumus un konkrētu zāļu iekļaušanu noteiktu diagnožu ārstniecības vadlīnijās, skaidro VPL. Piemēram, pētījums par psoriāzes ārstēšanas vadlīniju izstrādi Vācijā uzrāda, ka tie ārsti, kas saņēmuši industrijas maksājumus, sliecas pozitīvāk vērtēt konkrētus medikamentus nekā neatkarīgi eksperti (Yeh et al. Association of Industry Payments to Physicians With the Prescribing of Brand-name Statins in Massachusetts. JAMA Intern Med. 2016;176(6):763-768.). Nesen publicēta pētījuma dati par industrijas maksājumiem ārstiem un viņu zāļu izrakstīšanas paradumiem ASV pierāda, ka pastāv korelācija starp industrijas maksājumiem ārstiem un dārgāku – konkrēta zāļu ražotāja holesterīna līmeni samazinošu zāļu nozīmēšanu. Pētījumā konstatētā likumsakarība ir: jo lielākas naudas summas ārsts saņēmis, jo biežāk viņš izraksta dārgos (oriģinālos) medikamentus.
Farmācijas firmu sniegtie labumi var būt gan apmaksāti ārzemju braucieni uz profesionālas ievirzes pasākumiem, gan maltītes, gan apmaksātas konsultācijas un lekcijas. Šāda veida atbalsts tiek praktizēts arī citur pasaulē, tajā skaitā valstīs, kur ārsti ir vislabāk apmaksāto profesiju vidū. Šāda sadarbība var būt izdevīga ne tikai farmācijas industrijai un daļai ārstu, bet arī valsts institūcijām, tai skaitā VM. Ļaujot farmācijas firmām sniegt minētos labumus, ministrija var nedomāt par budžeta līdzekļu atvēlēšanu neatkarīgu informācijas avotu par zālēm veidošanai un uzturēšanai, vai – kā tas ir Igaunijā – neliela, tomēr ikgadēja atbalsta nodrošināšanai ārstu tālākizglītībai, norāda VPL. Tāpat, saņemot farmācijas kompāniju atbalstu, daļa vadošo Latvijas ārstu neiesaistās publiskās diskusijās par ārstu atalgojuma sistēmas pilnveidošanu. Jau ierastā prakse, ka Latvijā ārstus par zālēm izglīto paši zāļu ražotāji, neapšaubāmi mazina iespējamo papildu slogu valsts budžetam, tomēr sevī ietver interešu konfliktu, jo zāļu ražotājs nevar sniegt objektīvu informāciju par produktu, ko cenšas pārdot. Šāda veida informācija ir uzskatāma par mārketingu, uzsver VPL. Uz to VM uzmanību 2013. gada publiskotajā pārskatā par korupcijas riskiem veselības aprūpē vērsis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, rekomendējot “plānot un nodrošināt ārstniecības personāla kvalifikācijas celšanai nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu farmācijas uzņēmumu dominējošo lomu ārstu tālākizglītošanā”. Tomēr vietā ir arī jautājums, vai var pārmest VM, ka kritiski zemā finansējuma apstākļos daudzu gadu garumā industrijas maksājumu ietekme tai ir likusies mazsvarīga problēma?
Farmācijas firmu, gluži tāpat kā jebkura biznesa, mērķis ir iespējami lielākas peļņas gūšana, tādēļ ciešas saiknes veidošana ar ārstiem, lai ietekmētu lēmumus par zāļu lietošanu, ir saprotama darbība, norāda VPL. Tomēr šajās diskusijās ne brīdi nedrīkst aizmirst, ka peļņas gūšanas mērķis nesakrīt ar sabiedrības veselības uzlabošanas mērķi, tādēļ šādas rīcības sekas ilgtermiņā var būt nopietnas, brīdina biedrība. Pacients (jeb nodokļu maksātājs) var būt zaudētājs arī gadījumos, kad valsts, uzklausot industrijas mārketinga pārliecināto ārstu viedokli, pieņem lēmumus par kāda medikamenta iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā.
Domājot par esošo situāciju un iespējamiem tās risinājumiem, VPL aicina VM ar normatīvā regulējuma palīdzību veicināt zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma (SNN) rakstīšanu ne tikai kompensējamo zāļu sistēmā, bet arī ārpus tās. Lai arī valsts kompensēto medikamentu sistēmā starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšana jaunajiem pacientiem ir obligāta jau vairākus gadus, biedrības veiktie pētījumi liecina, ka realitātē šai sistēmai ir vairāki šķēršļi, piemēram, pastāvošā prakse slimnīcu izrakstos rekomendēt konkrētu medikamentu, nevis minēt starptautisko nepatentēto nosaukumu. Biedrība aicina pievērst uzmanību un veidot atbalsta mehānismus arī lētāko ģenērisko jeb patentbrīvo zāļu izsniegšanai aptiekās, jo esošā regulējuma ietvaros aptiekas ir ieinteresētas tirgot dārgākus medikamentus, tā nodrošinot sev lielāku peļņu.
Lai mazinātu farmācijas industrijas ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu Veselības ministrijā, tās padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, biedrība aicina sakārtot procedūras interešu konflikta deklarēšanai. Šobrīd, sadarbojoties ar ārstu profesionālajām asociācijām, Nacionālais veselības dienests neprasa deklarēt interešu konfliktus, taču šāda pieeja nebūt nerada pacientiem Latvijā drošības sajūtu, ka viņi tiek aizsargāti no interešu konflikta sekām vai esošās finanšu situācijas apstākļos saņem labāko iespējamo terapiju, uzskata VPL. Interešu konfliktu deklarēšana ir pasaulē vispārpieņemta prakse un labs risinājums, lai, lemjot par konkrētiem jautājumiem, atsijātu tos ekspertus, kuru viedoklis konkrētā gadījumā varētu nebūt objektīvs. Jāpiemin, ka solījumu par procedūras sakārtošanu jau ir paudusi VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole.
Liekot pacientu intereses augstāk par biznesa interesēm, biedrība vēlas VM uzsvērt nepieciešamību veidot neatkarīgu, ārstiem ērti lietojamu informācijas avotu par zālēm un meklēt risinājumus no industrijas neatkarīgas tālākizglītības nodrošināšanai ārstiem. Tā piemēram, Itālijā farmācijas firmām, iesniedzot saskaņošanai zāļu reklāmas, jānorāda mārketingam paredzētais budžets, un maksājums, kas atbilst 10% no šīs summas, jānovirza valstij neatkarīga informācijas avota veidošanai un uzturēšanai. Esošā kritiski zemā veselības aprūpes finansējuma apstākļos, apsverama būtu tādas kārtības (piemēram, fonda) iedibināšana, kad farmācijas firmas var ziedot šādiem mērķiem, taču nevar ietekmēt konkrētu atbalsta saņēmēju izvēli.
Kā uzskata VPL, sabiedrība sagaida, ka VM ar normatīvo aktu izmaiņām un ieguldījumiem sabiedrības un veselības aprūpes profesionāļu izglītošanā nodrošinās to, ka pacientiem zāles tiks nozīmētas balstoties tikai uz zinātniskiem pierādījumiem, nevis farmācijas nozares mārketinga pasākumiem, un Latvijas iedzīvotāji saņems labākās iespējamās zāles par viņiem pieejamu cenu.
Biedrība “Veselības projekti Latvijai” ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses veselības aprūpes jomā Latvijā, panākot nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumus normatīvajos aktos. Tā ir “Health Action International” dalīborganizācija, kas savas darbības nodrošināšanai neizmanto farmācijas nozares finansējumu.
www.farmacija-mic.lv
