Lietuvas politiķi apšauba aptieku īpašumtiesību izmaiņu iespējamību

Lietuvas politķi šaubās, ka izmaiņas aptieku īpašumtiesību regulējumā varētu Lietuvā pazemināt zāļu cenas. Tāpēc viņi neiesaka sekot Igaunijas piemēram, kur noteikts, ka līdz 2020. gadam vismaz 50% katras aptiekas daļu jābūt farmaceita īpašumā, ziņo nacionālā informācijas aģentūra LETA.

Daži deputāti uzskata, ka aizliegums par aptieku īpašniekiem būt cilvēkiem bez attiecīgas medicīniskas (farmaceitiskas) izglītības apdraudēs valsts investīciju vidi, kamēr citi domā, ka īpašumtiesību sasaiste ar konkrētu izglītību ir pretrunā valsts konstitūcijai. Turklāt, deputāti ir pārliecināti, ka Igaunijas modelis Lietuvā nekādi nav iespējams, jo šobrīd viss šis sektors pieder dažām aptieku ķēdēm.

Atsevišķi deputāti pauduši, ka šī jautājuma “cilāšana” vien jau ir naiva rīcība, jo tirgū dominē aptieku ķēdes. “Kas notiks Eiropas tiesā, ja mēs noteiksim šādus ierobežojumus tiem, kas likumīgi veic savu darbību? Mēs varam noteikt dažas cenu veidošanas prasības, taču… Šāds gadījums Lietuvai būtu sāpīgs. To uzskatītu par nacionalizāciju,” paudis Lietuvas Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Ramūns Karbauskis.

Ekonomikas lietu parlamentārās komitejas vadītājs Virgīnijs Sinkēvičs uzskata, ka prasība pēc konkrētas izglītības aptieku īpašniekiem negatīvi ietekmēs valsts investīciju vidi. Viņš domā, ka šāda rīcība varētu beigties ar tiesvedību un tā būtu negatīva vēsts visai pasaulei un investoriem, kas apliecinātu, ka īpašnieki tiek dalīti dažādās grupās. Pēc viņa domām, likumus grozīt drīkst tikai pēc rūpīgas analīzes.

Remigijs Zemaitaitis, Veselības lietu parlamentārās komitejas pārstāvis, pārliecināts, ka ierobežojums nesniegs nekādu labumu un nemazinās zāļu cenas – aptiekas īpašnieks tāpat zāles pirks no zāļu lieltirgotavas. Turklāt, viņš rosina noskaidrot zāļu cenas Igaunijā pirms 2015. gada, kad aptieku īpašniekiem tika ieviests piecu gadu pārejas periods, lai tie pielāgotos jaunajām prasībām.

Ekonomists Gitans Nauseda arī paudis, ka aptieku īpašniekiem izvirzīto prasību izpildi apgrūtina Lietuvas aptieku struktūra.  Viņam nav izprotama atšķirība starp aptiekas īpašnieku ar farmaceita vai īpašnieku ar kādu citu izglītību. Viņaprāt, šāds solis būtu saprotams, ja aptieku sketoru veidotu daudz mazu privātu aptieku, kur īpašnieks arī ikdienās strādātu pie letes.

Lielākā daļa Lietuvas aptieku tieši vai pastarpināti pieder lieliem uzņēmumiem, kā, piemēram, Polijas “Pelion”, “Euroapotheca” (kas savukārt pieder uzņēmumam “Vilniaus Prekyba”), “Phoenix Baltics Holding” u.c.

www.farmacija-mic.lv