Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
“Aptieku izvietojums Latvijā padara aptiekas daudz pieejamākas par ģimenes ārstiem, tomēr sabiedrībā valda stereotips, ka aptieka ir tikai tirdzniecības vieta,” 30. maijā Vecrīgā notikušā diskusijā par aptieku nozares attīstības tendencēm žurnālistiem pauda Aptieku īpašnieku asociācijas (AĪA) valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.
Kā norādīja J.Lībķens, farmaceitiskās aprūpes pieejamība ir apgrūtināta apdzīvotajās vietās ar nelielu iedzīvotāju skaitu, kurās aptieku darbībai ir zema rentabilitāte, tomēr, pat neskatoties uz to, farmaceiti un farmaceita asistenti ir iedzīvotājiem vispieejamākie veselības aprūpes speciālisti. Bieži vien mazās aptiekas ir vienīgais veselības aprūpes punkts reģionā – vieta, kur iespējams iegādāties zāles un saņemt farmaceita konsultāciju, taču samazinoties iedzīvotāju skaitam reģionos, ir apdraudēta jau tur esošo aptieku darbība.
Vīzija par to, kādai nākotnē būtu jābūt aptiekai Latvijā, AĪA valdes priekšsēdētājam ir skaidra: aptiekām jābūt veselīga dzīvesveida centriem, ap tām jāveido citu speciālistu (ārstu, kosmetologu, fizioterapeitu) kabineti, nepieciešama aptiekas statusa maiņa no mazumtirdzniecības uzņēmuma uz pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu, aptiekai jābūt ne tikai zāļu pārdošanas vietai, bet vietai, kur tiek sniegta farmaceitiskā aprūpe, jāpaplašina arī aptieku pakalpojumu grozs – tajā varētu ietilpt dažādas specifiskas konsultācijas – zāļu pārskata veidošana, palīdzība smēķēšanas atmešanas gadījumos vai citu veselību veicinošu projektu ietvaros, farmakovigilance, vakcinācija u.c.
Kā diskusijā norādīja Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente Kitija Blumfelde, farmaceits ir būtiska veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa. Pēc viņas teiktā, 10-15% konsultāciju aptiekā beidzas bez pirkuma. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem reizēm ir nepieciešama tikai veselības aprūpes speciālista konsultācija un farmaceits ir tuvākais, vieglāk pieejamais speciālists, taču būtu jāpanāk, ka farmaceits par šo konsultēšanu varētu saņemt arī atalgojumu.
Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne Baiba Mauriņa klātesošos iepazīstināja ar farmaceita un farmaceita asistenta profesijas standartu un norādīja, ka farmaceitam studijās jāapgūst gandrīz visi tie paši priekšmeti, kas ārstam. Lielā disonanse veidojas starp to, ko farmaceiti apgūst un to, kā pēc tam jāstrādā. Nereti, nonākot aptiekā, jaunais speciālists apjūk, jo sabiedrība viņa darbu nenovērtē. Kā uzsvēra B.Mauriņa, jāstiprina dabaszinātņu mācības skolā, jo samazinās ķīmijas centralizēto eksāmenu licēju skaits, bet bez šiem eksāmeniem farmāciju nevar studēt.
Kā diskusijā pauda K.Blumfelde, lai stiprinātu farmaceita lomu veselības aprūpes sistēmā un sabiedrībā, nepieciešama aptiekas statusa maiņa no mazumtirdzniecības uzņēmuma uz pakalpojumus sniedzēju uzņēmumu.
Diskusijas noslēgumā J.Lībķens iezīmēja zāļu tirgus īpatnības un zāļu cenu veidošanos Latvijā. Kopsavilkumā izskanēja ieteikumi zāļu pieejamības uzlabošanai un veselīgas konkurences stiprināšanai. Par tiem lasiet žurnāla “Materia Medica” nākamajā numurā, kur iepazīstināsim ar plašāku diskusijas apskatu.
Elīna Badune
www.farmacija-mic.lv
