Daugavpils domē tiek izstrādāts pašvaldības aptieku izveidošanas plāns, savā mājaslapā ziņo pilsētas dome.
“Pilsētas iedzīvotāji jau sen sūdzas, ka dažos Daugavpils mikrorajonos nav aptieku: Ziemeļu pilsētiņa, Gajoks, Križi,” pauž Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš. Viņš norāda, ka daudzās aptiekās, kuras atrodas izdevīgās vietās, medikamentu cenas ir ļoti augstas.
“Ministru kabineta (MK) noteikumos ir virkne ierobežojumu, kuri ietekmē pašvaldības aptieku izveidošanas procesu. Šie noteikumi arī ierobežo iespējamo aptieku skaitu attiecībā uz esošo cilvēku skaitu. Daugavpils šo kvotu ir izpildījusi pilnībā. Tomēr pašvaldība var iniciēt jautājumu par aptieku pārsadali un pašvaldību aptieku izveidošanu. Latvijā šajā tirgus segmentā jau sen ir ieviesti monopola apstākļi. Tomēr, neskatoties uz to, Latvijā šodien ir trīs pašvaldības aptiekas. Mēs jau izanalizējām līgumu ar aptieku, kura atrodas Daugavpils reģionālajā slimnīcā, un esam gatavi iet tālāk,” paudis A.Elksniņš.
Viņš sola, ka pašvaldība vērsīsies Veselības ministrijā ar lūgumu sniegt skaidrojumu, kā pašvaldība var pārvietot aptiekas no pilsētas centra, kur to ir pārāk daudz, uz mikrorajoniem, kur to nav.
Gadījumā, ja Zāļu valsts aģentūra (ZVA) nepiešķirs licenci aptieku atvēršanai, tad, atbilstoši MK noteikumiem, pašvaldībai tiks piešķirtas tiesības patstāvīgi atvērt aptiekas, uzskata pilsētas dome. Turpmāk pašvaldība vērsīsies ar lūgumu izsniegt licenci aptiekas atvēršanai. Domājams, pirmā pašvaldības aptieka tiks atvērta uz Daugavpils reģionālās slimnīcas vai poliklīnikas bāzes, paudusi dome.
Gadījumā, ja pašvaldība saņems atteikumu no ZVA pašvaldības aptieku izveidošanai, dome draud vērsties Konstitucionālajā tiesā ar pieprasījumu novērtēt attiecīgos MK noteikumus. Līdzīga pieredze bijusi Igaunijai pirms trīs gadiem, kad ar šīs tiesas lēmumu tika atļauts liberalizēt sociālo aptieku tirgu, norādīts Daugavpils domes mājaslapā.
Jau ziņojām, ka Elksniņš jūnijā paziņojis, ka, pēc nepieciešamo saskaņojumu iegūšanas, Daugavpilī varētu atvērt trīs pašvaldībai piederošas aptiekas, kas ļautu konkurēt ar privātajām aptiekām un piedāvātu zāles ar mazāku uzcenojumu.
Šobrīd Daugavpilī ir 40 aptiekas – tas ir skaits, kas gandrīz divas reizes pārsniedz Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijos noteikto pieļaujamo aptieku skaitu šajā pilsētā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos Nr. 610 “Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji” iekļauto aprēķina formulu, Daugavpilī drīkstētu būt 22 aptiekas. Tas nozīmē, ka, saskaņā ar MK noteikumiem, jaunas aptiekas šajā pilsētā atvērt vairs nedrīkst. Pat, ja aizvērtos kāda no esošajām.
Elksniņš arī nav atklājis to, kā tieši šajās aptiekās tiktu panākta zemāka zāļu cena, ja zāļu iegādes ceļš būtu tāds pats, kā pārējām aptiekām, un jānodrošina tie paši komunālie un sociālie maksājumi.
Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama Elksniņa ideju pilsētā atvērt vairākas pašvaldības aptiekas nosaukusi par populismu, norādot, ka Elksniņš acīmredzot īsti neizprot problēmas farmācijas jomā. Pēc Ābramas teiktā, likums skaidri pasaka, kad ir pieļaujama valsts vai pašvaldību iesaiste komercdarbībā – gadījumā, ja konkrētajā tirgū ir nepilnība. Viņa paudusi, ka Daugavpilī šobrīd darbojas pieci lieli aptieku tīkli, turklāt individuālās aptiekas pilsētā aizņem trešdaļu tirgus. “Nevar teikt, ka tur ir tirgus nepilnība,” norādījusi KP vadītāja.