LFB konferencē sniedz atbildes uz svarīgiem jautājumiem par e-veselību

9. janvārī Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) uz savu konferenci Rīgā bija aicinājusi Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktores vietnieci informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Lindu Freimani, lai farmaceitus informētu par aktuālo e-veselības jomā un saņemtu atbildes uz farmaceitiem svarīgiem jautājumiem.

L.Freimane īsi atgādināja e-veselības sistēmas ieviešanas vēsturi un pievērsās šī brīža aktualitātēm. Runājot par sistēmas drošību, L.Freimane norādīja uz faktoriem, kas nodrošina datu aizsardzību šajā sistēmā. Pie tiem pieder, piemēram, vienotās pieteikšanās modulis jeb divfaktoru autentifikācija, e-veselības sistēmas darbības pārbaudes, darbību uzraudzības rīki, tiesību liegumi un deleģējumi, lietotāju izmantoto tehnoloģiju aizsardzība. L.Freimane arī aicināja farmaceitus ievērot personīgo datu drošības pasākumus – neturēt paroles uz galda un iziet no sistēmas, kad tā netiek lietota.

Izrakstīto  / Izsniegto e-recepšu skaita dinamika:

Elektronizēšana aptiekās:

L.Freimane konferences dalībniekiem vēlreiz atgādināja e-receptes lietošanas pamatprincipus un informāciju par pieejamiem NVD atbalsta pasākumiem. NVD sola runāt ar ārstiem, lai apzinātu iemeslus, kāpēc vēl joprojām liels daudzums recepšu tiek izrakstītas uz papīra, jo skaitļi liecinot, ka šī iespēja ne vienmēr tiek izmantota pamatoti. Ik pa pāris nedēļām NVD plāno apkopot aktuālākos jautājumus un sagatavot uz tiem atbildes, jo lielākoties speciālistu jautājumi ir līdzīgi un atkārtojas.

L.Freimane vēlreiz vērsa farmaceitu uzmanību uz kārtību, kādā var saņemt e-receptes zāles, kas izrakstītas citam cilvēkam.

Viņa arī vēlreiz izskaidroja kārtību, kādā var iegādāties e-receptes zāles, kas izrakstītas bērniem:  pircējam aptiekā jāuzrāda sava pase vai eID, jānosauc bērna vārds un uzvārds. Viņa vairākkārt uzsvēra, ka bērna personas kods nav nepieciešams, bet, ja bērna receptes neizdodas atrast pēc vecāku personas koda, tad, visticamāk, kļūda bijusi izrakstīšanas procesā, tāpēc NVD aicina farmaceitus ziņot par ārstu, kurš izrakstījis konkrēto recepti.

Konferences gaitā NVD pārstāve atbildēja gan uz LFB apkopotajiem farmaceitu jautājumiem, gan uz zālē izskanējušajiem.

Visbiežāk izskanējušie jautājumi iedalāmi divās daļās: organizatoriskie un par konkrētiem gadījumiem.

Organizatoriskie jautājumi skar šādas jomas:

1. Sistēmas darbības uzlabošana. Saskaņā ar NVD pārstāves pausto, sistēmas darbību dienests cenšas uzlabot nakts stundās. L.Freimane atzina, ka sistēmas darbība vēl aizvien nav ideāla, taču NVD turpina darbu pie uzlabošanas. 2. janvārī sistēma uzrādījusi lielāku aktivitāti, nekā teorētiski bija plānots.
2. Ārstniecības personas kā farmaceiti. Vēl joprojām tiek risināti jautājumi, kas skar aptieku filiālēs strādājošo ārstniecības personu piekļuvi e-receptei.
3. Atbalsta dienesta kapacitāte. Atbalsta dienestā šobrīd strādā 9 cilvēki. Pēc Freimanes teiktā, decembrī dienests bijis ļoti noslogots, taču tagad slodze mazinās. 2.janvārī saņemti 1300 zvani dienā, šobrīd to ir ap 600-700. NVD plāno uzlabot atbalsta dienesta kapacitāti un arī turpināt sarunas ar ārstiem, lai uzlabotu informācijas apriti.
4. Lietotāju izveide darbam e-veselības portālā. Runājot par šo tēmu, L.Freimane atgādināja, ka, mainoties aptiekas īpašniekam, jāveic arī attiecīgas izmaiņas e-veselības lietotāja statusā.
5. Elektronizācijas process / papīra receptes. Janvāra laikā recepšu elektronizēšanai vajadzētu kļūt ērtākai un ātrākai, taču NVD augstu vērtē farmaceitu darbu un izsaka pateicību par atbalstu un atsaucību sistēmas ieviešanā, elektronizējot receptes, kā arī par savlaicīgu pieslēgšanos sistēmai jau no 2016. gada. L.Freimane uzsvēra – ja farmaceitam neizdodas recepti ievadīt e-veselības sistēmā, to var ievadīt NVD Vadības informācijas sistēmā (VIS) un recepte tiks apmaksāta. Arī Veselības inspekcija solījusies aptiekas nesodīt, bet atbalstīt sistēmas ieviešanā.
6. Psihotropo / narkotisko vielu saturošo medikamentu uzskaite pagaidām turpina darboties kā līdz šim.
7. Rezervētās receptes. Freimane atgādināja, ka gadījumos, kad pacientam vajadzīgas, piemēram, kādas īpaši dārgas zāles, kuras aptieka netur savos krājumos, aptiekai ir iespēja ar pacienta piekrišanu rezervēt recepti. Tas nozīmē, ka recepte tiek aizturēta konkrētajā aptiekā līdz brīdim, kad tā saņems no lieltirgotavas attiecīgās zāles, un pacients šīs zāles varēs izņemt tikai šajā aptiekā. NVD pārstāve informēja, ka e-veselības portālā izvietotajos materiālos ir pieejams skaidrojums, kā korekti pabeigt darbu ar recepti, kas bijusi rezervēta, vai kuru jau uzsākts apkalpot (piemēram, gadījumos, kad klients pārdomā un zāles tomēr nolemj nepirkt).

Ar konkrētiem gadījumiem saistīti šādi jautājumi:

1. Atsevišķos gadījumos identificēts, ka pēc vecāka personas koda nevar atlasīt bērnu receptes. NVD aicina farmaceitus ziņot par šiem gadījumiem, lai risinātu nepilnības.
2. Izvēloties medikamentu, nav kompensācijas apjoma. Kompensācijas apjoms vai citi kompensācijas rādītāji var neuzrādīties, ja ārsts nav korekti aizpildījis recepti. Aptieka tad zāles nevar izsniegt. Bieži vien kļūda ir nepareizā diagnozes norādīšanā. Piemēram, rakstot diagnozi E20.0 tā vietā tiek izrakstīts E20 (bez nulles aiz punkta). Tā ir viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām.
3. ES reģistrētas zāles – iepakojuma apmērs. Eiropas Savienībā centralizēti reģistrētām zālēm var būt atšķirīgs iepakojuma apmērs. Tam jāpievērš uzmanība.
4. Kompensējamo zāļu saraksts. Aptuveni 30 gadījumos datu nesakritības dēļ medikamenti nav redzami Kompensējamo zāļu sarakstā (KZS). Tad farmaceitam recepte jāievada VIS. Tas var būt gadījumos, kad zālēm, piemēram, mainījies iepakojuma lielums, ražotājs to ir piereģistrējis Zāļu valsts aģentūrā, taču nav informējis par to KZS veidotājus. Par KZS trūkstošām zālēm NVD aicina farmaceitus ziņot dienestam.

Diskusijā uz vietas konferencē izskanēja vēl vairāki farmaceitiem svarīgi jautājumi, uz kuriem NVD pārstāve centās sniegt izsmeļošas atbildes.

Runājot par darbinieka iespējām strādāt vairākās aptiekās, e-veselības sistēma pieļauj šādu iespēju, taču katrā aptiekā jābūt izveidotam attiecīgam lietotājam un speciālistam jābūt reģistrētam LFB Farmaceitu un farmaceita asistentu reģistrā.

Ja ārsts vienu un to pašu recepti ielādējis sistēmā vairākkārt, tad aptieka nevar izdzēst liekās receptes. Ja ārsts vēlējies izrakstīt vairākas receptes, piemēram, pacientam ar hronisku saslimšanu, tas ir iespējams, un tādā gadījumā katrai receptei ir atšķirīgs receptes ID numurs.

Vairāki farmaceiti jautāja, vai izsniegtās / jau apkalpotās receptes var atrast tikai pēc datuma. L. Freimane informēja, ka, ieejot e-veselības portālā, var ielādēt recepšu sarakstu, kurā pēc tam var meklēt arī pēc citiem parametriem. Taču, ja aptiekas vēlas kā atvieglot darbu, tad par aptiekas sistēmu uzlabošanu tām jārunā ar savu lokālo programmu izstrādātājiem.

Runājot par papildu slodzi farmaceitiem, ko uzliek iedzīvotāju informēšana un informācijas izskaidrošana, NVD pārstāve solīja, ka dienests turpinās informēt sabiedrību un ir plānotas dažādas informatīvas kampaņas, lai mazinātu farmaceitiem šo slogu.

Aktuāla problēma farmaceitiem ir daudzo zāļu nosaukumu un devu atcerēšanās brīdī, kad jāapkalpo pacients, kam ir vairākas receptes. Tā kā zāles aptiekā  bieži izvietotas dažādos skapjos vairākās telpās, farmaceits nevar visu laiku ieskatīties monitorā, kur redzama e-recepte. Daži klātesošie bilda, ka viņu aptiekās esošās datorprogrammas piedāvā vairāku recepšu apvienošanu vienā zāļu sarakstā, ko iespējams uzreiz izdrukāt un paņemt līdzi uz citu telpu, ja nepieciešams. NVD pārstāve pieļāva, ka dienests varētu runāt ar ārstu asociācijām par iespēju šādu sarakstu sagatavot un izdrukāt jau ārsta kabinetā, ja pacientam ir daudz recepšu, turklāt šajā sarakstā pacients varētu arī atzīmēt, kuras zāles jau ir iegādājies. Taču, kā atzina L. Freimane, sarunas ar ārstiem neesot vieglas un pret daudziem ierosinājumiem tiek saņemta liela pretestība.

Runājot par ātrumu, kādā receptes nonāk aptiekā, L. Freimane skaidroja, ka, izrakstot recepti e-veselības portālā, tā sistēmā parādās uzreiz un aptiekai ir redzama jau tajā pašā brīdī, kad ārsts to nosūtījis, savukārt, ja ārsts recepti izraksta savā lokālajā programmā, tad tās parādīšanās e-veselības sistēmā var būt lēnāka un aptiekai / pacientam ir jānogaida ilgāk.

NVD pārstāve arī informēja, ka e-veselības sistēma ļauj ievadīt jaunā parauga personas kodus, taču, ja tā neņem pretī šādu recepti, iespējams, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nav aktualizējusi pilsoņu datu bāzi (piemēram, jaundzimušo gadījumā).

Tāpat e-veselības sistēma ļauj recepti izrakstīt ar zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu. Ja tas tiek atteikts, iespējams, ārsts receptē nav korekti aizpildījis kādus citus informācijas laukus.

2017. gadā izrakstītās receptes var droši ievadīt VIS, taču tādā gadījumā tās noteikti nevajag elektronizēt. Recepte jāievada tikai vienā no sistēmām!

Papīra recepšu veidlapu obligāti jāpaņem no pacienta, lai to necenstos elektronizēt vēl kāda aptieka.

Ārsts pats sev receptes var izrakstīt tikai uz papīra veidlapām un noteiktā skaitā.

NVD iesaka farmaceitiem recepti elektronizēt, formu aizpildot secīgi no augšas līdz apakšai, aizpildot visus lodziņus pēc kārtas, nevis “lēkājot” no veidlapas augšas uz apakšu un atpakaļ. Tas ļaus izvairīties no sistēmas lēndarbības.

Ja aptiekā un zāļu lieltirgotavā nav pieejams receptē izrakstītais medikamenta daudzums, tad aptiekā izsniedz tik, cik konkrētajā brīdī ir, bet pacientam pēc tam, lai saņemtu atlikušo daļu, nepieciešama jauna recepte. E-veselības ietvaros nav iespējams atprečot recepti pa daļām. Pat ja pacientam izsniegta tikai daļa no vajadzīgā daudzuma, sistēma uzrāda, kas izsniegts viss izrakstītais.

LFB sola turpināt apkopot farmaceitu jautājumus un sadarboties ar NVD operatīvu atbilžu saņemšanā un sniegšanā aptieku speciālistiem. Arī Medikamentu informācijas centrs savā ziņu portālā www.farmacija-mic.lv un žurnālā “Materia Medica” turpinās ziņot par aktualitātēm e-veselības ieviešanā un meklēt atbildes uz farmaceitiem sasāpējušiem jautājumiem.

LFB saviem biedriem biedrības mājas lapas www.farmaceitubiedriba.lv slēgtajā sadaļā piedāvā 9.janvāra konferences video ar L. Freimanes prezentāciju.

 

Elīna Badune

E. Badunes foto.

www.farmacija-mic.lv