Ar farmaceiti un uzņēmēju Dinu Kurzemnieci tiekamies nule izremontētajā un atbilstoši Apotheka standartam iekārtotajā Jelgavas Pils Oranžā aptiekā Rīgā, Valdemāra ielā. Mūsu sarunas laikā vairākkārt un tīri sievišķīgi ieskanās skaistuma nots. Arī tad, kad lemjam, pie kura aptiekas stenda Dinai pozēt fotogrāfam. “Tam es ticu un uzskatu, ka skaistas lietas pastāv ilgi un šis Apotheka koncepts patiesi ir skaists,” ar pilnu pārliecību saka Dina.
Pastāstu Dinai, ka pirms tikšanās esmu izlasījusi vēl žurnālā Rp! 1994. gadā publicēto interviju ar viņu. Tas vedina Dinu atcerēties kādu pagātnes notikumu un neviļus vēlreiz apliecināt patiesību par skaistu lietu ilgmūžību. Jelgavas Pils aptiekai tikušas izbūvētas ērtas balta marmora kāpnes. Tas bija laikā, kad parasti kāpnes veidoja pāris pakāpienu šauro ieejas durvju platumā. Šo nu jau vairāk nekā 20 gadu laikā kāpnes, lai arī cītīgi koptas, ir mazliet zaudējušas no sava baltuma, bet tomēr apstiprina Dinas pārliecību par skaistu lietu ilgmūžību.
Jautāju, kāpēc Apotheka koncepts un kāpēc tieši šeit? “Pasaule mainās un labi, ka neesam ierūsējuši, varam elastīgi domāt un rīkoties. Uzskatu arī, ka katrai vietai ir savas vizuālās, estētiskās funkcijas un vajadzības. Tādas ir gan Rīgai, gan šai vietai. Diez vai šādi iekārtošu Jelgavas Pils aptiekai piederošo otro aptieku Rīgā, kas izvietota veselības centrā. Piemēram, šai rajonā ir daudz ārzemnieku, kam uzraksts Apotheka saistās ar aptieku daudz vairāk nekā Pils aptieka. Ja vēlamies strādāt arvien labākā līmenī, tas prasa arī arvien vairāk ieguldījumu.
Tagad esam ieviesušas aptiekā jaunu elpu, ko līdz šim esam vērojušas no malas, un nu ar kolēģēm priecājamies par skaisto, gaišo, pārskatāmo aptieku, kur zālēm, uztura bagātinātājiem, kosmētikai un citām precēm ir sava vieta. Vēl jau ir svarīgi, lai arī farmaceits savā darbavietā justos labi. Darbavieta ir skaista, gaiša, ērta, sakārtota, datori ātri strādā, un vēl gaidām jaunā koncepta aptiekas tērpus. Gan mūs, gan pastāvīgos klientus priecē, ka neesam zaudējušas ierasto plašo sortimentu. Tādēļ arī pārrunas ar Apotheka komandu ilga gadu, lai atrastu vidusceļu starp Apotheka konceptu un mūsu klientu vajadzībām un ieradumiem. Šobrīd arī vēl skatāmies, ko un kā papildināt sortimentā, jo vieta mums vēl ir. Katram ir savas labās lietas – gan mums, gan Apotheka konceptam – un no mūsu kopdarbības vēlos izsijāt zelta graudus. Mūsu aptiekā papildus Apotheka sortimentam ir ekokosmētika, ko iecienījuši mūsu klienti. Nozīmīga vieta atvēlēta arī vietējo Latvijas ražotāju produkcijai, ar kuriem strādājam pa tiešo jau daudzus gadus, un varam piedāvāt pircējam patīkamāku cenu. Sadarbībā ar ārstiem un speciālistiem nodrošinām saviem apmeklētājiem individuālus zāļu un medicīnas preču pasūtījumus, arī nereģistrētās zāles, kas nepieciešamas ārstēšanā vai rehabilitācijā. Ieguvums ir arī telpa individuālām pārrunām un pacientu veselības paškontrolei. Tā ir vienlaikus tirdzniecības zāles turpinājums, bet, aizverot durvis, kļūst par individuālu konsultāciju vai mērījumu vietu. Tā kā šajā vietā vēsturiski esam daudz strādājuši un piedāvājuši saviem klientiem kosmētiskos līdzekļus, tad nu, ieviešot iespēju klientam noteikt savas ādas stāvoklī ar speciālas ierīces palīdzību, arī šajā jomā esam spēruši soli uz priekšu. Vēl nezinām, kā mums klāsies, jo atbilstoši jaunajam konceptam strādājam nepilnu mēnesi. Bet tas, kas mani personiski pārsteidza – nebiju domājusi, ka tik daudzi klienti mūs pazīst pēc zīmola “Jelgavas Pils aptieka”. Mums jautāja, vai esam tā pati aptieka. Un izsaka gandarījumu, ka, mainoties konceptam, neesam zaudējušas savu sortimentu, kas viņiem bijis svarīgs.”
Jelgavas Pils aptiekā jau pirms gadiem 15 tika izstrādāti klientu servisa un apkalpošanas standarti. Katrs farmaceits, farmaceita asistents vai cits darbinieks, stājoties darbā, ar tiem ticis iepazīstināts, tāpēc pieņemt, ka tādi ir arī Apotheka konceptā, bija pašsaprotami. Dina Kurzemniece vērtē, ka tas noteikti ceļ uzņēmuma iekšējo kultūru un palīdz labāk saprast kopīgi darāmā darba mērķus un to sasniegšanas ceļus. Tas, ka Apotheka konceptam ir izteikta virzība izcilas klientu apkalpošanas jomā, kas ietver apmācības un pēc tam arī vērtēšanu, arī tas ir jauns pakāpiens Jelgavas Pils aptiekas iestrādnēm šajā jomā. Vadītāja paredz, ka noteikti tiks izmantotas gan piedāvātās klientu apkalpošanas, gan speciālistu apmācības, jo jāmācās un zināšanas jāpapildina nepārtraukti.
Gribu uzteikt Apotheka lielisko komandu, jo svarīgi, ar kādiem cilvēkiem kopā strādājam. Aprīkojumu var nopirkt par naudu, gan krēslus, galdus, visu pārējo. Taču attieksmi, iedvesmu, gaisotni, sajūtu un dvēseli nekādi. Ļoti novērtēju, ka šī komanda ir kompetenta, zinoša, pretimnākoša, saprotoša un aktīva. Viena pati es neko labāku nevaru un nevarētu izdomāt.” Vajadzību pateikt paldies Apotheka un arī lieliskajai Jelgavas Pils aptieka komandai Dina vēlreiz uzsver arī sarunas nobeigumā, jo “cilvēkiem vajag pateikt paldies! Lai viņi zina, ka darbs padarīts labi. Un arī citi
censtos”.
Jautāju par nozares redzējumu. Atskatoties pagātnē, Dina vēro, kāda katram no zāļu lieltirgotājiem un aptieku ķēžu īpašniekiem bijusi stratēģija, taktika un prioritātes. Kam veidot aizvien lielāku aptieku ķēdi, kam no tās atteikties, kam veidot kaut ko jaunu un nebijušu. Laika gaitā izveidojušies līderi, un ir tādi, kas no pārējiem sāk atpalikt. Ir tādi, kas jūt: ja neko nedarīs, sava vieta farmācijas tirgū būs jāzaudē. “Tas, ka aptieku vidū ir konkurence, zināms jau sen, bet nu ir ļoti izteikta lieltirgotavu konkurence,” stāsta Dina. “Lieltirgotavām aizvien svarīgāk kļūst, lai aptiekas varētu pēc iespējas vairāk, jā, jālieto šis vārds, pārdot. Tad tās varēs vairāk iegādāties preces no zāļu lieltirgotavas. Līdz ar to aptieku segmentā ir jauns attīstības pakāpiens. Svarīgāk aptiekai kļūt tādai, lai tā vairāk piesaistītu klientus un tie atrastu vairāk sev nepieciešamo.” Savukārt par piemēru tiem, kas bijuši kā jauna radītāji, Dina min “Aptieku Alianses” izveidošanu. “Neko sliktu nesaku, pirms gadiem to visi kopā veidojām, ar pārējām Pils aptiekām esam joprojām aliansē. Nu ir šis Apotheka koncepts, un laiks rādīs tā nākotni. Nav nekādu noteikumu, ka obligāti jāpaliek pie šā koncepta noteiktu laiku. Ja kas būtiski mainās kādai iesaistītai pusei, abpusēji vienojoties, iespējams sadarbību pārtraukt. Taču domāju: ja ir skaisti un ērti gan klientiem, gan darbiniekiem, tas būs noturīgi.”
Lūk, arī atbilde uz jautājumu, kā šais gados klājies. “Šie aizvadītie gadi arī man ir bijuši, kā pa virvi staigājot. Kāds to parausta, kāds nostiepj, tu palecies vai pietupies un turpini balansēt. Galvenais ir noturēties,” saka Dina.
Aizrunājamies arī par situāciju farmācijā, par nepieciešamību atzīt farmaceita darbu un pienācīgi to atalgot. Farmaceita profesijā ar nelieliem izņēmumiem pārsvarā strādā sievietes. Sievietes, kas ir ģimenes cilvēki un mātes. Garas darba stundas, bieži vien papildu darbs, lai nopelnītu vairāk, un vēl mājas solis. Tas noteikti ir iemesls, kāpēc farmaceita balss vairs nav tik skaļa sevis aizstāvībā. Arī aptiekas īpašniekam nav viegli, aizvien pieaugošie komunālie maksājumi, aptieku datorizācija, arī telpas un mēbeles, lai cik saudzīgi lietotas, pēc kāda laika prasa savu tiesu līdzekļu. Ja vēl kādam kāds kredīts atmaksājams… Dina uzskata, ka valstij pienācīgi jāatalgo farmaceits par darbu, ko tas iegulda, konsultējot pacientus, strādājot ar kompensācijas sistēmu. Samaksai par šo darbu jānonāk tieši pie farmaceita. “Man nekas nav pret bagātiem cilvēkiem, taču ceļš, pa ko aizgājusi farmācija Latvijā, nav radījis un noturējis pārtikušu farmācijas vidusslāni. Ir liela polarizācija starp nedaudziem ļoti turīgiem uzņēmējiem un pārējiem. Un tādēļ līdzekļiem par ieguldīto darbu jānonāk pie farmaceita. Kamēr būs citādi, nekas nemainīsies.”
Dina Kurzemniece ir farmaceite, aptieku īpašniece un, lai gan ir gana jauna un aktīva, tomēr uzdodu jautājumu par nākotni, vai Dina gatavo sev maiņu, kas varētu pārņemt viņas aptiekas. “Ļoti gribēju, lai kāda no meitām kļūtu par farmaceiti, bet neviena nav izteikusi šādu vēlēšanos. Tad man rodas jautājums pašai sev, vai tiešām šis darbs no malas izskatās tik grūts? Man pašai tā nešķiet, taču pieņemu, ja meitas ikdienas grūtumu redz vairāk un tur, kur es to nejūtu. Tas varētu būt viens no iemelsiem. Otrs: pieļauju, tādēļ ka farmācijā ir tik daudz jāmācās. Turklāt plašā pasaule ir pienākusi tik tuvu, ir atvērta un vilinoša. Taču farmācija ir dziļa un šauras specializācijas nozare. Protams, to iespējams “apaudzēt” ar dažādām citām lietām, taču pašā sākumā, mācībās tā dažkārt ir tik teorētiska, ka dzīvē to nemaz neizmantojam.” Tādēļ Dina būtu priecīga, ja atrastos kāds kolēģis, ar kuru varētu dalīties ar idejām, kas varētu būt domubiedrs, lai radītu ko jaunu vai arī varētu darboties plašākā mērogā, lielākos projektos sabiedrības labā, labdarībā. Dina uzsver, ka viņai patīk ikdienas pienākumi, taču labprāt daļu no tiem uzticētu kādam kolēģim, lai pavērtos iespēja darboties sabiedrības laukā, uzsverot, ka ar to nedomā darbošanos sabiedriskās organizācijas, kuru tāpat esot gana daudz.
Atgādināšu lasītājiem, ka labdarība Dinai Kurzemniecei nav sveša lieta. Materia Medica 2009. gadā rakstījām par vienu no projektiem – Jelgavas Pils aptiekas un salona “Pils Putns” organizēto labdarības un labestības projektu “Pils eņģeļi” Jelgavas slimnīcas bērnu nodaļas atbalstam. Vairāk kā 1500 eņģeļu figūras kopā ar labiem vārdiem un gaišām domām nonāca pie slimajiem bērniem, lai tie sajustu apkārtējo rūpes un gādību.
Apjautājos arī par mākslas salonu “Pils Putns”. “Mākslas salonu uzturēju desmit gadus. Kad sāku, tie bija citi laiki, pasaule vēl nebija tik plaši atvērusies, bērni vēl bija mazi, bija daudz darba aptiekās un bija vēlme pēc skaistām lietām. Protams, ka tagad viss ir savādāk, pasaule ir mainījusies, taču tas man bija interesants dzīves posms. Arī tagad man patīk skaistās lietas, tās ir ilgmūžīgas. Skaistumā ir spēks. Šī atziņa pie manis atnāca ceļojumu sakarā. Tagad varu to ieraudzīt arī uzņēmējdarbībā.”
Jautāju Dinai, kā viņa atpūšas, kur smeļas spēkus nākamam darba cēlienam? “Ceļojumi! Nu izbaudu to, ko laikā, kad bērni bija mazi, neizbaudīju. Un katru reizi, esot ceļojumā vai atgriežoties no tā, saprotu, cik mūsu Latvija ir skaista, droša, cik labi ir tajā dzīvot un ka mums ir iespējas ceļot. Citur cilvēki ir bagātāki, piekrītu, citur klimats ir siltāks, piekrītu, taču lai te būtu saknes un te augtu bērni, šeit ir ļoti labi.”
Sarunas gaitā Dina izsaka vairākas vērtīgas atziņas. Par skaistuma spēku jau minēju. Vēl viena vēsta: “Kad tev brāžas pāri vētra, pieliecies. Un, kamēr tu esi pieliecies, spēks tevī krājas. Un, kad vari atkal atliekties, ir tik liels spēks turpināt.”
Antra Liepiņa, farmaceite
www.farmacija-mic.lv
____
* Apmaksāta publikācija.