Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Pēc nepilna mēneša 32 Eiropas valstīs un arī Latvijā sāks darboties zāļu drošuma pārbaudes, taču Eiropas līmeņa datu bāzē, kurā tiks pārbaudīti medikamentu unikālie kodi, ražotāji vēl aizvien nav ievadījuši visas nepieciešamās zāles, tāpēc aptiekām ir bažas, ka pēc 9.februāra, kad jaunā kārtība sāks strādāt, pacienti atsevišķas recepšu zāles nevarēs nopirkt, piektdien vēsta telekanāls LNT.
“Ja kāds no produktiem nav [datu bāzē], tad pacients, ienākot aptiekā un izvēloties šo produktu, var šo produktu nedabūt. Tajā gadījumā, ja mēs produktu nevaram identificēt, verificēt, mēs to pacientam izsniegt nedrīkstam, mums tas ir jāliek karantīnas zonā. Problēmas aptiekā var būt, jo pacients pie zālēm netiks,” stāstījusi “Apotheka” valdes locekle Nora Krauja. Vienlaikus viņas pārstāvētais aptieku tīkls no savas puses drošības pārbaudēm ir gatavs, un visas aptiekas ir aprīkotas ar vajadzīgajiem skeneriem.
Jaunā kārtība paredz, ka ražotājam katrs zāļu iepakojums ir jāmarķē ar unikālu kodu, kas jāievada kopīgā Eiropas datu bāzē. Brīdī, kad zāles nonāks pie pacienta, piemēram, aptiekā vai ārstniecības iestādē, kods tiks pārbaudīts. Ja tas neatbildīs datu bāzē redzamajam, tad zāles pacientam izsniegtas netiks, jo tās var būt viltotas. Pret viltošanu tiks pārbaudītas recepšu zāles un bezrecepšu omeprazols, kura viltošanas gadījumi iepriekš konstatēti.
Sistēmas ieviešana prasa no procesā iesaistītajiem investīcijas. Zāļu ražotājiem vajadzīga nauda, lai katru zāļu paciņu nodrošinātu ar unikālu kodu. Vislielākās bažas, ka drošuma pārbaužu dēļ celsies zāļu cenas, ir ražotājam “Grindex”, kas divos gados jauno prasību izpildei būs spiests tērēt vismaz 6 miljonus eiro. “Mēs būsim gatavi, viss iet pēc plāniem, iekārtas ir uzstādītas, nauda ir samaksāta. Papildus izmaksas šādā veidā uzliktas ir un tās nav mazas. Cenas vidēji vismaz par pieciem procentiem būs jāceļ,” prognozējis AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. Viņš gan apšaubījis, ka drošuma pārbaudes sasniegs savu mērķi, jo tās nespēšot kontrolēt internetā nelegāli pārdotos medikamentus, kuri pacientiem bieži vien var būt bīstami.
Savukārt Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane sacījusi, ka pamata zāļu cenu pieaugumam nav. “Būtībā tā ir tāda pati investīcija kā jebkura cita attīstības investīcija,” uzskata biedrības vadītāja. Par daudz mazāku cenas pieaugumu runā arī Veselības ministrija (VM), kas balstās uz Eiropas Komisijas (EK) prognozēm. “Kad EK skatīja regulu, pēc viņu aprēķiniem tie bija 0,016 eirocenti [klāt pie viena iepakojuma]. Bet, ja ražotājs saka, ka [izmaksas ir] lielākas, tās iespējamas arī lielākas, jo par šīs sistēmas ieviešanu ražotāji ir atbildīgi,” norādījusi VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Eiropas līmeņa sistēma tapusi, jo vidēji gadā bloka legālajā tirgū tiek konstatēts pusotrs miljons viltotu zāļu iepakojumu.
