Patlaban publiskajā telpā izplatās vairāki mīti par zāļu verifikācijas sistēmu, nacionālai informācijas aģentūrai LETA paudusi Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane.
Pēc viņas teiktā, viens no mītiem ir apgalvojums, ka mazās aptiekas tiks slēgtas verifikācijas prasību dēļ.
“Tā noteikti nav tiesa, jo pašlaik kā piemērs tiek minēta viena aptieka Latgalē, kaut gan par šo aptieku jau vismaz gadu ir zināms, ka tai ir grūti pastāvēt tīri ekonomiski, un verifikācija noteikti nav iemesls slēgšanai,” norādījusi Erdmane.
Tāpat mīts esot publiski paustā informācija, ka pēc 9.februāra nebūs pieejamas zāles. Arī tā, kā norādījusi Erdmane, nav tiesa, jo, pirmkārt, zāles, kas saražotas līdz 8.februārim, varēs bez verifikācijas pārdot līdz pat derīguma termiņa beigām. Otrkārt, ražotājiem obligāti zāles ir jāmarķē ar speciālo kodu un paciņas neskartības pazīmi, sākot no 9. februāra. Lai šādi saražotās zāles nonāktu līdz aptiekām, paies vismaz divi mēneši, kuru laikā iespējams pakāpeniski novērst visas neskaidrības, uzsvērusi LZVO vadītāja.
Erdmane norādījusi, ka vēl viens mīts ir aizliegums aptiekām dalīt zāļu iepakojumu. Zāļu iepakojumu dalīšanu jaunā sistēma nekādi neskar un neietekmē, proti, Latvijas normatīvie akti to atļāva jau iepriekš un regula to neaizliedz, bet nosaka, ka zāļu iepakojums no sistēmas tiek dzēsts, to atverot. Līdz ar to aptiekas varēs zāles dalīt arī turpmāk.
LZVO valdes priekšsēdētājas ieskatā, mīts ir arī paustais, ka Latvijā nav viltotu zāļu un tādēļ sistēma ir lieks apgrūtinājums.
“Latvija ir ES kopējā tirgū, un viltotām zālēm nav robežu. Sistēma tiek ieviesta ar ES direktīvu un regulu, un tās izpilde visiem ir tikpat obligāta, kā visu citu normatīvo aktu izpilde, kā, piemēram, nesen ieviestā datu regula, un līdzīgi,” uzsvērusi Erdmane.
Vienlaikus, runājot par rīcību gadījumos, kad varētu rasties kādas problēmas verificēt medikamentu, Erdmane skaidrojusi, ka vispirms ir jāsaprot, kur tieši ir problēma un kāda tipa tā ir, proti, vai tā ir pilnīgi tehniska problēma, kad nestrādā internets, nav elektrības vai salūzis skeneris.
Erdmane paudusi, ka teorētiski gadījumos, kad nevar verificēt zāles, to izplatīšana ir jāaptur, jo sistēma uzrādīs trauksmes brīdinājumu, un tad zāles jāliek karantīnā un jāgaida atbilde no kompetentajām iestādēm par turpmāko rīcību. Vienlaikus praktiski topošās ES līmeņa vadlīnijas iesaka nodalīt pilnīgi tehniskas problēmas no sistēmas paziņojumiem par iespējamu viltojumu. Piemēram, ja nestrādā internets, zāles ir iespējams pārdot.
Patlaban, kā skaidrojusi Erdmane, nosacījumi, kā katram sistēmas dalībniekam būs jāreaģē pēc trauksmes brīdinājuma saņemšanas zāļu verifikācijas brīdī, vēl tiek precizēti gan Latvijā, gan ES kopumā.
“Tiek plānots, ka sākotnējo pārbaudi par trauksmes ziņojumu veiks konkrēto zāļu ražotājs, kas ziņos atpakaļ, ja tās būs bijušas tikai tehniskas problēmas, piemēram, nepilnīgi ievadīti ražotāja dati sistēmā. Savukārt, ja ražotājam radīsies pamatotas aizdomas par viltojumu, to jau izmeklēs atbildīgās valsts institūcijas, Latvijā – Veselības inspekcija,” pastāstījusi LZVO vadītāja.
Viņa norādījusi, ka tāpat vadlīniju projekts iesaka, ka verifikācija jeb pārbaude būtu jāveic pa zāļu sērijām jau ražotājam un vairumtirgotājam. Konstatējot, ka vienam iepakojumam no sērijas ir tīri tehniska problēma, tālāk uz aptieku netiks vesta un kļūdas neuzrādīs jau vesela zāļu sērija, tādējādi aptiekām mazināsies iespēja, ka sistēma rādīs trauksmes brīdinājumus un radīs jautājumus par rīcību ar šīm zālēm.
Kopumā, Erdmanes ieskatā, arī svarīgi, ka šī ir liela ES līmeņa sistēma, kura darbojas 32 valstīs, – tai pieslēdzas lielie zāļu ražotāji, kuri ievada datus, vairumtirgotāji, kuri salīdzina datus, bet galu galā pieslēdzas aptiekas, kas “dzēš” iepakojumus.
Kā ziņots, līdz 21.janvārim līgumus noslēguši un Latvijas zāļu verifikācijas sistēmai pievienojušies 44% ārstniecības iestāžu, aptieku un zāļu vairumtirgotāju, liecina LZVO publicētie dati.
www.farmacija-mic.lv