Latvijai jāseko attīstīto valstu praksei un onkoloģijas jomā jāievieš uz rezultātu balstīts aprūpes modelis. Tas ļautu daudz efektīvāk izmantot ierobežoto valsts finansējumu vēža ārstēšanai, jo maksāts tiktu nevis par ārstēšanas kvantitāti, kā patlaban, bet gan kvalitāti, uzskata Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA).
Viens no būtiskiem ieguvumiem, veicot šādas sistēmiskas izmaiņas un par mērķi veselības aprūpē izvirzot sasniegto rezultātu, ir iespēja samazināt augsto novēršamās mirstības gadījumu skaitu. Pēc Eurostat datiem, Latvijā tas ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā jeb aptuveni 330 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, paziņojumā preseinorāda SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics.
“Onkoloģijas nozare visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, rada aizvien lielāku spiedienu uz valstu budžetiem. Sabiedrībai novecojot, sagaidāms, ka vēža izplatība turpinās pieaugt. Arī zāļu ražotāju izmaksas saistībā ar jaunu terapiju radīšanu strauji aug. Līdz ar to ikvienai valstij, arī Latvijai, ir jāmeklē jauna pieeja veselības aprūpes apmaksai, kas ļautu šīs izmaksas samazināt, vienlaikus ieviešot jaunākās un līdz ar to efektīvākās terapijas,” uzsver V.Bolēvics.
Kā skaidro V.Bolēvics, ieviešot onkoloģijā uz rezultātu balstītu aprūpi, kā to jau izdarījušas daudzas pasaules valstis, galvenais princips ir ārstēšanas rezultātu saistīt ar pakalpojuma cenu. Proti, valsts maksā par tādām ārstēšanas metodēm un zālēm, kas rada maksimālu vērtību.
Par to, kā šo apmaksas principu iedzīvināt Latvijā, tika spriests arī nesenajā Latvijas Ārstu biedrības un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas organizētā starpdisciplinārā konferencē “Personalizētās onkoloģiskās aprūpes iespējas Latvijā un informācijas tehnoloģiju nozīme tās uzlabošanā”.
Kā norāda V.Bolēvics, straujā zinātnes un medicīnas attīstība vēža ārstēšanā arvien plašāk ļauj piedāvāt unikālas augstas precizitātes terapijas kā mērķterapiju, kas katram pacientam ļauj piemērot individuālu ārstēšanu, balstoties uz specifisku gēnu mutācijas analīzi. Taču šīs terapijas nav izmantojamas pēc vecā principa “vienas zāles der visiem”.
Lai šīs jaunās zāles efektīvi un pareizi izmantotu, attīstīto valstu prakse ir izstrādāt detalizētas vadlīnijas onkoloģisko pacientu ārstēšanai katrai vēža lokācijai vai pielāgot starptautiskās vadlīnijas, kas nodrošina pareizu ārstniecības procesa vadību. Piemēram, Lielbritānijā plaušu vēža ārstēšanas procesā ārstiem darbu atvieglo 57 rekomendācijas – 48 vadlīnijas, 3 ieteikumi lēmumu pieņemšanai, kvalitātes standarti un ceļa kartes. Tikmēr Latvijā plaušu vēža ārstēšanai Nacionālā veselības dienesta medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē nav reģistrēta neviena klīniskā vadlīnija vai ceļa karte, kā arī nav apstiprināta neviena ārstēšanā izmantojamā medicīnas tehnoloģija (Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas pētījums “Uz rezultātu balstītas onkoloģiskās aprūpes izaicinājumi Latvijā”).
“Lai panāktu tiešām efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu onkoloģijā, ir būtiski sakārtot ārstēšanas procesa vadību visos posmos, kas ļaus vairāk naudas atvēlēt arī inovatīvajiem vēža medikamentiem,” norāda V.Bolēvics.
Kā uzsver V.Bolēvics, diemžēl Latvijā inovatīvo zāļu pieejamība, tostarp arī onkoloģijas jomā, joprojām ir viena no sliktākajām Eiropas Savienībā. Piemēram, onkoloģijā jaunākās paaudzes zāles ir pieejamas teju uz pusi mazākam vēža diagnožu skaitam nekā Lietuvā un Igaunijā, liecina SIFFA apkopotie dati, ar kuriem maijā tika iepazīstināti arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti.
Analizējot zāļu pieejamību pēc audzēja lokalizācijas (kopskaitā 29), SIFFA konstatēja, ka Latvijā pacientiem ir pieejamas jaunās zāles 29 dažādām vēža diagnozēm, Lietuvā – divreiz vairāk jeb 61, bet Igaunijā – 52.