18. martā attālināti notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes sēdē tika spriests par aktualitātēm nozarē, apstiprināts biedrības pagājušā gada finanšu pārskats un šī gada budžeta prognoze.
Viena no nozares aktualitātēm – Sabiedrības veselības nozares pamatnostādnes 2021.-2027.gadam – dokuments, kas līdz pērnā gada 20. novembrim bija nodots publiskai apspriešanai un nu ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.. Kā valdes sēdē informēja LFB prezidente Dace Ķikute, dokumentā ir nostiprināta farmaceita profesionālā loma multidisciplinārā veselības aprūpes komandā kā arī nodefinēta klīniskā farmaceita loma un laba aptieku prakse.. Pamatnostādnēs ir arī lietota jauna farmaceitiskās aprūpes definīcija, kas tuva vēsturiskajai (Hepler un Strand) LFB atzītajai – farmaceits kā zāļu eksperts nevis izplatītājs. LFB arī sniegusi savus priekšlikumus, tostarp attiecībā uz farmaceita neaizstājamo lomu farmakovigilancē, ko nosaka arī normatīvie akti.
Sēdē tika analizēti E-veselības lietotāju padomē runātie jautājumi, kurā piedalās arī LFB. Šobrīd gan, ņemot vērā jaunā veselības ministra Daniela Pavļuta izteikumus par iespējamu jaunas E-veselības tapšanu, skaidrības par nākotni šajā jomā nav. Valdes sēde klātesošās aptieku farmaceites pauda, ka traucējumi E-veselībā vēl joprojām ir sastopami.
LFB kopīgi ar citām nozares organizācijām aktīvi reaģēja, lai uzlabotu situāciju aptiekās saistībā ar pandēmijas ierobežojumiem. Sarakstoties ar Ekonomikas ministriju, izdevies panākt, ka aptiekas telpās pieļaujamais cilvēku skaits var tikt aritmētiski „noapaļots uz augšu” līdz nākamajam veselam skaitlim. Tomēr tas nepaātrina klientu plūsmu, un pie aptieku durvīm veidojas rindas, kas jau kuro reizi pandēmijas laikā farmaceitiem vairo spriedzi darbā.
Sēdes dalībnieki arī apsprieda situācijas aptiekās, kad jauno ierobežojumu ievērošanu uzrauga vairākas institūcijas Valsts un pašvaldības policija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Pārbaužu saturs ir identisks un nav limitēts, tādējādi ievērojami apgrūtinot un kavējot farmaceitu darbu aptiekā. (Ar šo jautājumu LFB prezidente D. Ķikute nākamajā dienā pēc valdes sēdes arī vērsās pie veselības ministra D. Pavļuta farmācijas jomas pārstāvju sanāksmē, un ministrs izrādīja gatavību runāt gan ar Ekonomikas ministriju, gan Valsts policiju, bet lūdza sniegt konkrētākus datus, kas jau ir nosūtīti.)
LFB prezidentei, atsaucoties uz ielūgumu, bija iespēja piedalīties P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās darbības stratēģijas izstrādes sanāksmē un tikšanās laikā LFB uzsvēra nepieciešamību attīstīt slimnīcas aptieku atbilstoši Eiropas tendencēm, ko popularizē Eiropas Slimnīcu farmaceitu asociācija (EAHP), domājot gan par cilvēkresursiem un to atalgojumu, gan par procesiem, kas vērsti uz pacienta drošumu, gan digitālajām sistēmām, kas ērtas slimnīcu aptiekai ikdienā. Tāpat lietderīgi izmantot farmaceitus datu analīzē, piemēram, monitorējot antibiotiku patēriņu un rezistenci.
D. Ķikute valdes sēdē prezentēja LFB 2020. gada finanšu pārskatu. Kā pauda LFB prezidente, neskatoties uz pandēmiju, visi biedrības uzdevumi ir izpildīti un funkcijas ir tikušas nodrošinātas, biedrība ir strādājusi bez zaudējumiem un tās bilance ir pozitīva. Saskaņā ar LFB Revīzijas komisijas atzinumu, gada pārskats ir uzskatāms par patiesu un ir gūts skaidrs priekšstats par biedrības ieņēmumiem un izdevumiem, tāpēc komisija neredz pamatu rosināt ārējo auditu.
Valde apstiprināja 2020.gada pārskatu un 2021. gada ieņēmumu un izdevumu prognozi.
LFB Rūpniecisko farmaceitu sekcijas (RFS) vadītāja Linda Meška informēja, ka RFS piedalījās divos Eiropas Industriālo farmaceitu grupas (EIPG) vebināros, bet 29. aprīlī attālināti notiks EIPG ārkārtas asambleja. Arī RFS šajā pavasarī plāno rīkot attālinātu pasākumu sekcijas biedriem. Kā vienu no RFS biedru aktualitātēm L. Meška minēja faktu, ka šogad ļoti pieaudzis farmakovigilances nozīmīgums, pārsvarā vakcīnu dēļ. Tas varētu būt arī viens no RFS jaunajiem uzdevumiem – rīkot apmācības par farmakovigilances un vakcīnvigilances jautājumiem.
LFB valde arī sprieda par biedrības 13. kongresa rīkošanu. Visticamāk, tas nevarēs pulcēt biedrus klātienē. Saskaņā ar statūtiem, kongresam jānotiek šogad, taču pagaidām ir daudz organizatorisku jautājumu, kas jāatrisina, lai kongress varētu notikt attālināti, visiem biedriem pieejami, droši un juridiski korekti. Par kongresa rīkošanu vēl tiks sasaukta darba grupa.
Elīna Badune
Studiju virziena pasnovertejuma zinojuma izstrades vadlinijas Studiju virziena pasnovertejuma zinojuma izstrades vadlinijas ir izstradatas saskana ar Ministru kabineta 2015. gada 14. julija noteikumu Nr. Izskatits SIA Rigas veselibas centrs 2018.gada 30.novembra valdes sede (protokols Nr.38) SIA Rigas veselibas centrs zverinata revidenta neparbaudits s