Jauni pētījumi apliecina: D-vitamīns var palīdzēt cīņā ar Covid-19

“Lai saglabātu saulainās vasaras dāvāto ieguvumu veselībai – izturību pret saaukstēšanos un slimībām ziemā – dzeriet Schlitz ar Sunshine D vitamīnu,” pauž “American Magazine” 1936. gada decembrī publicēta reklāma. Schlitz bija tolaik populārs alus.

Kā šā gada februārī ziņo pasaules prestižā medicīnas izdevuma The Lancet pielikums Diabetes & Endocrinology, aizraušanās ar D vitamīnu 20. gadsimta 20. gadu sākumā sākās ar atklājumu, ka tas novērš rahīta attīstību, un, papildus citai iespējamai labvēlīgai ietekmei uz skeleta veselību, uzlabo imūnfunkciju, sirds un asinsvadu veselību, kā arī spēlē nozīmīgu lomu vēža profilaksē.

Lai gan dati par D vitamīna nozīmīgo funkciju kaulu augšanā un uzturēšanā ir nepārprotami un gadu gaitā ir bijuši iekļauti klīniskās vadlīnijās un sabiedrības veselības politikā, pierādījumi, kas apstiprina šā vitamīna nozīmi citos veselības un slimību procesos, jo īpaši pie akūtām elpceļu infekcijām, vēl aizvien ir miglā tīti, norāda The Lancet autori.

Novērojumu pētījumu dati liecina, ka D vitamīna papildu uzņemšana var samazināt elpceļu infekciju attīstības risku, īpaši cilvēku grupās ar D vitamīna trūkumu, bet randomizētie pētījumi ir uzrādījuši atšķirīgus rezultātus.

The Lancet Diabetes & Endocrinology secinājumi, kas iegūti, analizējot datus no randomizētā klīniskā pētījuma D-Health, kurā piedalījās vairāk nekā 20 000 Austrālijas pieaugušo, liecina, ka ikmēneša D vitamīna devas nemazināja akūtu elpceļu infekciju risku vai smagumu. Lai gan, pamatojoties uz dienasgrāmatas datiem, analīze parādīja statistiski nozīmīgu ietekmi uz simptomu kopējo ilgumu, samazinājums bija neliels (0,5 dienas), un maz ticams, ka tas būtu klīniski nozīmīgs. Sistemātiskā pārskatā par D vitamīna ietekmi uz akūtām respiratorām infekcijām, kurā bija iekļauti arī D-Health pētījuma dati, konstatēts, ka D vitamīna papildu uzņemšana ir droša un identificēta arī neliela aizsargājoša darbība pret akūtām elpceļu infekcijām, kas saistīta ar 400–1000 SV D vitamīna dienas devu uzņemšanu līdz 12 mēnešiem, taču pārskata autori atzina ievērojamu neviendabīgumu dažādos pētījumos.

Jautājums par D vitamīna papildu uzņemšanu ir plaši apspriests un ar pamatotiem argumentiem par un pret. Covid-19 pandēmija ir vēl vairāk saasinājusi šo diskusiju. Taču jau sen ir noskaidrots, ka sabiedrības grupas, kurām tradicionāli raksturīgs D vitamīna deficīts vai nepietiekamība, piemēram, gados vecāki pieaugušie, kā arī melnās rases pārstāvji, Āzijas etniskie iedzīvotāji, ir tās pašas grupas, kuras arī nesamērīgi ietekmē Covid-19. Turklāt pandēmijas ierobežojumu dēļ, palielinoties laikam, ko pavadām telpās, un tādējādi samazinoties saules gaismas pieejamībai, daļa cilvēku vairs nesasniedz nepieciešamo D vitamīna fizioloģisko līmeni.

2020. gada 17. decembrī Lielbritānijas Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE) sadarbībā ar Anglijas Sabiedrības veselības dienestu un Uztura zinātnisko padomdevēju komiteju publicēja atjauninātu ātru pārskatu par svaigiem D vitamīna un Covid-19 pētījumiem. Šo institūciju rekomendācijas atbalsta Apvienotās Karalistes valdības iepriekš izsniegtos ieteikumus, kas tika pārskatīti 2020. gada aprīlī, pirmā lokdauna laikā, un aicināja sabiedrību rudens un ziemas mēnešos lietot D vitamīnu saturošus preparātus kaulu un muskuļu veselības saglabāšanai.

Rekomendācijas atbilst arī jaunajiem Apvienotās Karalistes valdības norādījumiem, kas tika izdoti 2020. gada 22. decembrī, ļaujot klīniski neaizsargātiem cilvēkiem saņemt D vitamīna ikdienas devu četrus mēnešus bez maksas – līdzīgi kā jau agrāk uzsāktajā iniciatīvā Skotijā. Tomēr ātrajā pārskatā tika secināts, ka joprojām nav pietiekamu pierādījumu, lai uzskatītu, ka D vitamīna lietošana novērstu vai ārstētu Covid-19, tāpēc šo tēmu ir jāturpina pētīt.

Beļģijas profesors Dīters de Smets (Dieter De Smet) savukārt izpētījis, ka D vitamīna deficīta novēršana sabiedrībā ir droša un lēta iespēja samazināt Covid-19 pandēmijas apjomu. Saskaņā ar viņa aprakstītiem datiem – ja D vitamīna līmenis ir zemāks par 20 ng/ml, tad 3,7 reizes palielinās Covid izraisītu nāves gadījumu skaits.

De Smeta vadītā pētījuma rezultāti apliecināja, ka vairāk nekā 40% pieaugušo Beļģijas iedzīvotāju ir D vitamīna deficīts un šā vitamīna trūkums ir saistīts ar risku tikt hospitalizētam Covid-19 izraisītas pneimonijas dēļ. Šim riskam vairāk bija pakļauti vīrieši. Šo korelāciju neietekmēja citas ar D vitamīna trūkumu saistītas slimības, piemēram, koronāro artēriju slimība, diabēts un hroniskas plaušu slimības. Pētījuma atklājumi atbalsta cēloņsakarību starp D vitamīna deficītu un smagu Covid-19 gaitu un prasa D vitamīna uzņemšanu kā drošu, plaši pieejamu un lētu slimības mazināšanas stratēģiju.

2020. gada decembrī vairāk nekā 100 zinātnieki, ārsti un iestādes parakstīja aicinājumu valdībām un visiem veselības aprūpes speciālistiem nekavējoties veicināt pastiprinātu D vitamīna lietošanu, lai apkarotu Covid-19. Aicinājums tika balstīts uz pierādījumiem, kas iegūti, pārskatot 188 publikācijas un veicot padziļinātu datu analīzi, kura apstiprināja D vitamīna pozitīvo ietekmi uz koronavīrusa SARS-CoV-2 (Covid-19) apkarošanu.

Publikāciju datu analīze apstiprināja, ka:

• augstāks D vitamīna līmenis asinīs ir saistīts ar zemāku SARS-CoV-2 infekcijas līmeni,
• augstāks D vitamīna līmenis ir saistīts ar mazāku smagu slimības gadījumu (hospitalizācijas, intensīvās aprūpes vai nāves) risku,
• intervences pētījumi norāda, ka D vitamīns var būt ļoti efektīvas zāles,
• daudzi raksti atklāj vairākus bioloģiskos mehānismus, ar kuriem D vitamīns ietekmē Covid-19,
• cēloņsakarības secinājumu modelēšana, Hila kritēriji, intervences pētījumi un bioloģiskie mehānismi norāda, ka D vitamīna ietekme uz Covid-19, ļoti iespējams, ir cēloņsakarība, ne tikai korelācija.

Līdzšinējie pierādījumi liecina par iespēju, ka Covid-19 pandēmija lielā mērā izplatās, inficējot tieši cilvēkus ar zemu D vitamīna līmeni, un ka nāves gadījumi galvenokārt ir konstatējami pacientiem ar D vitamīna deficītu. Lai apstiprinātu šo tēzi, steidzami nepieciešams apkopot vairāk datu, parakstītajā aicinājumā norāda speciālisti. Pat ja šobrīd nav vairāk datu, pierādījumu pārsvars norāda, ka D vitamīna papildu lietošana palīdzētu samazināt infekcijas, hospitalizāciju, instensīvās aprūpes un nāves gadījumu skaitu.

Aicinājuma autori norāda, ka D vitamīns ir daudz drošāks par steroīdiem, piemēram, deksametazonu, kas šobrīd tiek plaši lietots Covid-19 ārstēšanā. Nav jāgaida turpmāki klīniskie pētījumi, lai veicinātu tik droša līdzekļa lietošanu, it īpaši, ja augsta līmeņa deficīta / nepietiekamības novēršanai jau vajadzētu būt prioritātei, uzsver minētie speciālisti.

Tāpēc viņi nekavējoties aicina visas valdības, ārstus un veselības aprūpes darbiniekus visā pasaulē ieteikt un īstenot pieaugušo iedzīvotāju grupām piemērotus pasākumus, lai palielinātu D vitamīna līmeni vismaz līdz pandēmijas beigām. Konkrēti:

1. Lai samazinātu COVID-19 risku, ieteikt uzņemt pietiekošu vitamīnu D daudzumu, lai sasniegtu 25(OH)D seruma līmeni virs 30 ng/ml, kas ir plaši apstiprināts uz pierādījumiem balstīts D vitamīna minimālais līmenis.
2. Ieteikt pieaugušajiem D vitamīna uzņemšanu devā 4000 SV (100 mikrog) dienā (vai vismaz 2000 SV, ja nav iespējams noteikt D vitamīna līmeni). 4000 SV tiek plaši uzskatīta par drošu devu.
3. Pieaugušajiem ar tumšu ādu vai paaugstinātu risku liekās ķermeņa masas dēļ, vai aprūpes mājās esošajiem var būt nepieciešama lielāku devu uzņemšana (piemēram, 2x lielāka). D vitamīna noteikšana var palīdzēt izvairīties no pārāk zema vai pārāk augsta D vitamīna līmeņa.
4. Ieteikt pieaugušajiem, kuri vēl nesaņem iepriekš minētās devas, katru dienu uzņemt 10 000 SV (250 mikrog) 2-3 nedēļas (līdz sasniedz 30 ng/ml, ja laboratoriski iespējams noteikt), kam seko iepriekšminētās dienas devas. Šī prakse tiek uzskatīta par drošu. Saules gaismas rezultātā organisms var sintezēt arī vairāk (piemēram, vasaras dienā pludmalē). Arī NAM (ASV) un EFSA (Eiropa) lieto apzīmējumu “Nav novērota nelabvēlīga ietekme” pat tad, ja to lieto kā ikdienas uzturvielas devu.
5. Visiem hospitalizētiem Covid-19 slimniekiem noteikt 25(OH)D līmeni un ārstēt ar kalcifediolu vai D3, lai vismaz novērstu D vitamīna nepietiekamību <30 ng/ml, iespējams, izmantojot protokolu pēc Castillo et al., 2020 vai Rastogi et al., 2020, kamēr nav radīti labāki uz pierādījumiem balstīti protokoli.

Ir zināmi daudzi faktori, kas predisponē cilvēkus paaugstinātam SARS-CoV-2 iedarbības riskam, piemēram, vecums, vīriešu dzimums, blakusslimības, taču nepietiekams D vitamīna daudzums neapšaubāmi ir visvieglāk un ātrāk modificējams riska faktors labvēlīgu galarezultātu iegūšanai. D vitamīns ir lēts un tā lietošanas risks, salīdzinot ar iespējamo ievērojamo Covid-19 risku, ir nenozīmīgs, norāda paziņojuma autori.

 

Sagatavoja Elīna Badune

Avoti:

1. https://www.thelancet.com/journals/landia/article/PIIS2213-8587(21)00003-6/fulltext
2. The effect of vitamin D supplementation on acute respiratory tract infection in older Australian adults: an analysis of data from the D-Health Trial – The Lancet Diabetes & Endocrinology
3. Vitamin D supplementation to prevent acute respiratory infections: systematic review and meta-analysis of aggregate data from randomised controlled trials | medRxiv
4. Overview | COVID-19 rapid guideline: vitamin D | Guidance | NICE
5. https://www.medrxiv.org/content/10.1101/2020.05.01.20079376v2