Investīcijām veselības aprūpē ir būtiska ietekme uz nodarbinātību un valsts ekonomisko labklājību

Lai diskutētu par jaunāko zāļu inovāciju pieejamību pacientiem Latvijā, Latvijas Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) trešdien, 2. novembrī, organizēja vienas dienas klātienes konferenci “Inovācijas farmācijā maina pasauli. Kā nodrošināt to pieejamību Latvijā?” ar starptautisku lektoru līdzdalību.

Veselības aprūpes inovāciju ceļš pie pacientiem Latvijā joprojām ir pārāk lēns un novilcināts, cilvēki zaudē veselību un dzīvību arī tajos gadījumos, kad to būtu iespējams novērst. Šī iemesla dēļ veselības nozares eksperti mudina meklēt risinājumus, lai Latvijā veselības aprūpe tiktu atzīta par valsts ilgtermiņa prioritāti.

Investīcijām veselības aprūpē ir būtiska ietekme uz nodarbinātību, valsts ekonomisko labklājību un izaugsmi, – jo vairāk valsts tajā investē, jo garāks paredzamais mūža ilgums un mazāk priekšlaicīgi zaudēto mūža gadu, skaidro konferences rīkotāji. Kā minēja konferences starptautiskā lektore, WiFOR institūta Starptautiskās sociālās politikas departamenta vadītāja Sandra Cimmermane (Sandra Zimmermann) – jo attīstītāka valsts, jo lielāku daļu no tās iekšzemes kopprodukta veido veselības ekonomika, piemēram, Vācijā tie ir 12.1%. Piemēram, Vācija veselības aprūpei 2020. gadā atvēlēja 12,5% no IKP, Eiropas Savienības valstis, saskaņā ar Eurostat datiem, vidēji 8%, kamēr Latvija – vien 4,8%.

“Ir ļoti svarīgi valstiskā līmenī mainīt domāšanu un vērtēt veselības aprūpes investīciju lomu plašākā makroekonomikas kontekstā, piemēram, attiecībā uz darbaspēka pieejamību un kvalitāti. Ārstniecība, tai skaitā, inovatīvu tehnoloģiju izmantojums, prasa investīcijas, taču, ja to nav, valsts budžets ne tikai nesaņem plānotos ieņēmumus, piemēram, no nodokļiem, bet cieš arī zaudējumus. Krītas darbaspēka produktivitāte, dzīvildze un dzīves kvalitāte. Tas viss ilgtermiņā negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku un izaugsmi,” norāda Latvijas Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) valdes priekšsēdētāja Liene Siliņa.

Problēmu attiecībā uz datu trūkumu konferencē atzina Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs Āris Kasparāns, norādot, ka “ir grūti uzlabot to, ko nevar izmērīt”. Neraugoties uz to, ka NVD ir pieejami valsts apmaksāto pakalpojumu norēķinu dati, ārstniecības procesa iznākumu dati nav pieejami centralizēti, nav pieejami digitālā veidā vai nav pieejami vispār, trūkst skaidra inovāciju procesa un ekosistēmas, kā no idejas inovācija nokļūst līdz pacientam. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Onkoloģijas reģistra pirmās kārtas izstrādi, kuras mērķis ir, izmantojot starptautiskos standartus (gan tehniskos, gan semantiskos), nodrošināt iespēju saņemt datus uz reģistru automātiski pēc to ievades slimnīcas informācijas sistēmā..

Arī konferences noslēgumā notikušās paneļdiskusijas “Galvenie un neatliekamie uzdevumi farmakoloģisko inovāciju ieviešanai Latvijā tuvāko gadu laikā” dalībnieki uzsvēra, ka ir svarīgi skatīt veselības nozari makroekonomikas kontekstā un nevis domāt, kā ar datiem pamatot jau pieņemtos lēmumus, bet gan pieņemt lēmumus, kas izriet no objektīviem reālās dzīves datiem.

Kā atzina SIFFA valdes priekšsēdētāja Liene Siliņa: “Pozitīvi vērtējams tas, ka bija konceptuāla viedokļu apmaiņa par to, kā meklēt dzīvotspējīgākos sadarbības modeļus, mērķtiecīgi strādājot kopā publiskajam un privātajam sektoram, kā rast potenciālus un efektīvus risinājumus inovāciju pieejamības bezdibeņa pārvarēšanai. Tieši tāpēc šā brīža situācijā, kad ir neskaidrības par jaunā veselības ministra amata pretendentiem, industrija gaida spēcīgu ministru, kurš spētu veidot jēgpilnu dialogu starp visām iesaistītajām pusēm, uzturot veselības aprūpes sektoru kā prioritāti, nodrošinot nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.”

Konferencē piedalījās veselības ekonomikas eksperti un pētnieki no Zviedrijas Veselības ekonomikas institūta un starptautiskā WifOR institūta, kā arī veselības aprūpes eksperti no Latvijas.

www.farmacija-mic.lv