Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
19. janvārī notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes sēdē karstas diskusijas raisījās par zāļu trūkumu Latvijā un pasaulē, farmaceitu tālākizglītību un sertifikāciju, jauno speciālistu piesaistīšanu darbam aptiekā un citām aktualitātēm.
LFB prezidente Dace Ķikute informēja valdi par biedrības pārstāvniecību dažādās nozares institūciju sanāksmēs. Veselības ministrija sabiedriskajām organizācijām izsūtīja aicinājumu iesniegt priekšlikumus Valdības rīcības plānam sadaļā “Veselība”. LFB mērķis bija uzsvērt farmaceita lomu veselības aprūpes ķēdē. D.Ķikute: “Bija iespējams iesniegt tikai dažus priekšlikumus, tāpēc par prioritātēm izvirzījām apmaksāta farmaceita pakalpojuma ieviešanu, samaksas noteikšanu par kompensējamo zāļu receptes apkalpošanu, aptiekas kā mazumtirdzniecības specializēta veikala statusa maiņu, iekļaut slēgta tipa aptieku farmācijas speciālistus un klīniskos farmaceitus vienotā veselības nozarē strādājošo atalgojuma sistēmā, pašvaldībām iesaistīties farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanā iedzīvotājiem laukos. Neatbalstām priekšlikumu noteikt, ka zāļu cena (recepšu un bezrecepšu) Latvijā nepārsniedz šo zāļu cenu Igaunijā un Lietuvā, kas, mūsu ieskatā, ir neiespējami atšķirīgās sociālekonomiskās vides dēļ. Gaidīsim rezultātu.”
Apspriežot farmaceitu sertifikācijas procesu tika uzklausīta LFB Sertifikācijas komisijas pārstāve Renāte Šukele un sekretāre Indra Jansone. Komisijas ieskatā ir jāuzlabo atsevišķi procesa aspekti, lai palielinātu jaunās farmaceitu paaudzes vēlmi iegūt farmaceita sertifikātu, mazinātu bailes no sertifikācijas prasībām un nodrošinātu sertificēto speciālistu paaudžu nomaiņu nākotnē. Korekcijas sertifikācijas procesā jāievieš arī tāpēc, ka gadu gaitā mainījušies aptieku vadītāju darba apstākļi – ikdienā ienākušas jaunas tehnoloģijas, ir notikušas izmaiņas informācijas avotu apguvē, jaunas prasmes prasa arī dažādas informācijas savākšana, noskaidrošana, apkopošana. Tāpat nepieciešams konkretizēt un detalizētāk izskaidrot prasības – kas farmaceitam tiks prasīts eksāmenā, kāds ir sasniedzamais mērķis. Arī eksāmena praktiskajai daļai jeb pārrunām būtu jāsniedz savs pienesums eksāmena vērtējumā, lai arī šai sadaļai būtu kāds svars gala atzīmes veidošanā, turklāt tā būtu laba atgriezeniskā saite par eksāmena jautājumiem. LFB un tās institūcijas kā eksāmena rīkotāji nedrīkst organizēt sagatavošanas kursus, taču Sertifikācijas komisija pieļauj domu izveidot virtuālu rīku – treniņeksāmenu, ar kura palīdzību speciālisti varētu gatavoties sertifikācijas eksāmenam un pārbaudīt savas zināšanas vēl pirms tā kārtošanas.
D. Ķikute valdes locekļus iepazīstināja ar janvāra mēnesī biedrības veiktās farmācijas speciālistu aptaujas rezultātiem par aptiekas vadītāja lomu ikdienā. Piedalījās 745 respondenti un galvenais secinājums – farmācijas speciālisti vēlas strādāt profesionāli zinoša un ikdienā pieejama aptiekas vadītāja vadībā. Detalizētāka informācija sekos.
Valde apsprieda arī šobrīd tik aktuālo zāļu trūkuma jautājumu. Atsaucoties uz sabiedrības sašutumu par Latvijā šobrīd nepieejamām antibiotikām, atsevišķām ibuprofēna un paracetamola zāļu formām un citiem medikamentiem, jau vairāki nozares pārstāvji publiski skaidrojuši zāļu trūkuma iemeslus. Šī deficīta cēloņi nav lokāli un ir daudzdimensionāli. Tie skar daudzas valstis un ir saistīti gan ar ekonomiski politisko situāciju pasaulē, piegāžu ķēžu pārtraukumiem, izejvielu trūkumu, Brexit, Covid-19 pandēmiju un tās ierosināto dīkstāvi Ķīnas un Indijas farmaceitiskajās rūpnīcās, kā arī karu Ukrainā. Lielāko daļu Latvijā nonākušo zāļu vispirms saņem slimnīcas un tikai pēc tam atvērta tipa aptiekas, taču, kā valdes sēdē atzina gan aptieku tīklu, gan neatkarīgo aptieku pārstāves, kaut ar kavēšanos un, iespējams, mazākos apjomos, taču zāles tirgū turpina ienākt. LFB valde nolēma šobrīd vairāk koncentrēties uz sarunām ar Latvijas Ārstu biedrību un Ģimenes ārstu asociāciju, aicinot ārstus sekot līdzi aktuālajai situācijai un pacientiem parakstīt tās zāles, kas tirgū ir pieejamas, trūkstošās aizstāt ar analogiem, un būt atsaucīgiem situācijās, kad pacients lūdz izrakstīt jaunu recepti, jo iepriekš izrakstītās zāles aptiekās nav dabūjamas. LFB vadība sazināsies ar ārstu organizācijām, lai pacientu interesēs maksimāli uzlabotu situāciju. “Zāļu trūkuma apstākļos farmaceitu profesionalitāte spēlē vēl lielāku lomu, jo ik dienas tiek meklēti un rasti risinājumi pacienta problēmām gan saziņā ar ārstu aizvietojot zāles, kur tas iespējams, gan pārliecinot un skaidrojot par analogu pieejamību. Ja farmaceiti ikdienā nedarbotos kā starpnieks starp ārstu un pacienta vajadzībām, situācija būtu vēl skarbāka,” uzskata D. Ķikute.
Sēdes noslēgumā tika spriests par starptautiskā pasākuma “BaltPharm Forum 2023” organizēšanu. Pēc trīs gadu pārtraukuma Covid-19 pandēmijas dēļ forums norisināsies no 21. līdz 23. aprīlim Jūrmalā. Pirmajā dienā uz konferenci tiks aicināti farmācijas speciālisti no Latvijas, bet otrajā foruma dienā norisināsies starptautisks pasākums, kurā piedalīties piekritis arī Eiropas Savienības Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) un Beļģijas Farmaceitiskās asociācijas prezidents Koens Stretmans (Koen Straetmans).
Nākamā valdes sēde plānota 23. februārī.
Elīna Badune
www.farmacija-mic.lv
