Plantārais fascīts – kā atpazīt un palīdzēt

Plantārā fascija ir bieza, šķiedraina saistaudu lente, kas stiepjas no papēža kaula līdz pēdas pirkstu pamatnei. Šī struktūra balsta pēdas velvi un absorbē triecienus staigāšanas laikā.

Plantārais fascīts ir sāpes plantārās fascijas un papēža kaula savienojuma vietā (papēža kaula entezopātija), bet sāpes gar plantārās fascijas mediālo joslu var būt un var nebūt. Diagnoze galvenokārt ir klīniska. Ārstēšana ietver Ahilleja cīpslas un plantāro mīksto audu pēdas stiepšanas vingrinājumus, nakts ortozes, ortopēdiskos līdzekļus un apavus ar atbilstošu papēža augstumu.

Sāpju sindromus plantārajā fascijā sauc par plantāro fascītu, be,t tā kā parasti šai gadījumā iekaisuma nav, pareizāk to būtu saukt par plantāro fasciozi. Vēl lieto terminus “papēža entezopātija” vai “papēža pieša sindroms”, tomēr tie ne vienmēr ir precīzi, jo uz papēža kaula var nebūt kalcinētu izaugumu. Plantārais fascīts var izpausties kā akūts vai hronisks fascijas sastiepums, plīsums un deģenerācija tās stiprinājuma vietā.

Etioloģija

Atzīti plantārā fascīta cēloņi ir Ahilleja cīpslas un plantārās fascijas saīsināšanās vai kontraktūra. Šādas saīsināšanās riska faktori ir mazkustīgs un sēdošs dzīvesveids, ļoti augsta vai zema pēdu velve, kā arī pastāvīga augstpapēžu apavu valkāšana. Tāpat šī slimība ir izplatīta skrējēju un dejotāju vidū. Tā var būt cilvēkiem, kuru nodarbošanās prasa ilgstošu stāvēšanu vai staigāšanu pa cietu virsmu.

Slimības, kas var būt saistītas ar plantāro fascītu, ir aptaukošanās, reimatoīdais artrīts, reaktīvais artrīts, psoriātiskais artrīts un citas spondiloartropātijas. Vairākkārtējas kortikosteroīdu injekcijas var veicināt deģeneratīvas pārmaiņas fascijā un papēdi amortizējošā tauku spilvena izzušanu.

Plantārā fascīta simptomi un pazīmes

Plantārajam fascītam raksturīgas svara spiediena izraisītas sāpes papēža apakšā, jo īpaši pieceļoties no rīta; sāpes parasti mazinās 5 līdz 10 minūšu laikā, atkal atsākoties vēlāk dienas gaitā. Sāpes pastiprinās, ilgstoši stāvot, ejot vai skrienot. Tās bieži vien ir spēcīgākas, atspiežoties uz papēža, ceļot augšup kāju pirkstus vai kāpjot augšup pa kāpnēm (fascija tiek stiepta) un pēc atpūtas periodiem. Akūtas, stipras sāpes papēdī, īpaši ar vieglu lokālu pietūkumu, var liecināt par akūtu fascijas plīsumu. Daži pacienti apraksta dedzinošas vai durstošas sāpes soļojot (gar pēdas plantāro mediālo robežu).

Kā atpazīt plantāro fascītu?

Plantārā fascīta gadījumā ir sāpes, ko rada spiediens (piemēram, ar rokas īkšķi) uz papēža kaulu dorsālfleksijas laikā (sk. attēlu).

Tāpat var būt raksturīgas fascijas sāpes gar plantāro mediālo fascijas robežu. Papēža rentgenogrammā redzami kaula pieši neizslēdz plantārā fascīta diagnozi. Nereti papēža kaula piesis rentgenogrammā ir slikti redzams un tiek atpazīts kā irdeni kaulaudi, kas varētu norādīt uz spondiloartropātiju (piemēram, ankilozējošo spondilītu, reaktīvo artrītu). Ja ir aizdomas par akūtu fascijas plīsumu, tiek indicēta magnētiskās rezonanses attēlveidošana.

Citi traucējumi, kas izraisa sāpes papēdī un var atgādināt plantāro fascītu:

• pulsējošas sāpes papēdī (īpaši, novelkot apavus) un neliels siltums, pietūkums var liecināt par papēža kaula bursītu;
• akūtas, stipras sāpes ar eritēmu un siltumu var liecināt par podagru;
• sāpes, kas izstaro no muguras lejasdaļas uz papēdi, var būt radikulopātija, ko izraisa L5 diska trūce.

Ārsta vai fizioterapeita palīdzība jāmeklē, ja

• sāpes ilgst vairāk nekā 1–2 mēnešus,
• pašārstēšanās nepalīdz;
• rodas sāpes arī miera stāvoklī vai naktīs;
• parādās tirpšana, nejutīgums, drudzis vai tūska.

Plantārā fascīta ārstēšana

Stāvokli var atvieglot ar ortozēm, stiepšanu un amortizāciju vai ortopēdiskiem līdzekļiem.

Lai mazinātu fascijas slodzi un sāpes, cilvēks var neviļus spert īsākus soļus un izvairīties no staigāšanas basām kājām. Vajadzētu izvairīties no aktivitātēm, kas izraisa triecienus pēdai, piemēram, no skriešanas. Jāizvairās no ilgas stāvēšanas uz cietas virsmas bez kustības – ja darbs ir stāvošs, lieto gumijas paklājiņus vai zolītes.

Visefektīvākās plantārā fascīta ārstēšanas metodes ir apavi ar papēža amortizāciju un pēdas velves balstu, kā arī Ahilleja cīpslas stiepšanas vingrinājumi un nakts ortozes, kas stiepj Ahilleja cīpslu un plantāro fasciju miega laikā. Gatavi vai pēc pasūtījuma izgatavoti pēdu ortopēdiskie līdzekļi var mazināt fascijas sasprindzinājumu un simptomus.

Citas ārstēšanas metodes:

• aktivitāšu modificēšana;
• nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL);
• ķermeņa masas mazināšana;
• masāža ar aukstumu vai ledu (10–15 minūtes vairākas reizes dienā);
• neregulāras kortikosteroīdu injekcijas (tomēr, tā kā kortikosteroīdu injekcijas var veicināt plantārās fascijas plīsumu, daudzi ārsti tās ierobežo).

Lielākajai daļai cilvēku simptomi mazinās 6–12 mēnešu laikā. Ja sāpes nemitējas, pirms tiek apsvērta ķirurģiska iejaukšanās, jāizmanto fizioterapija un imobilizācija (ar ģipsi). Rezistenta plantārā fascīta gadījumā var izmēģināt ekstrakorporālu pulsa aktivācijas terapiju, kad ar rokas aplikatoru lokāli pievada zemas frekvences viļņus. Pulsējošs spiediena vilnis ir droša, neinvazīva metode, kas var stimulēt vielmaiņu un uzlabot asinsriti, palīdzot atjaunot bojātos audus un paātrināt dzīšanu (1).

Vingrinājumi stiepšanai un sāpju mazināšanai

1. Plantārās fascijas stiepšana (ar dvieli).

• Sēdus, izstiepj kāju priekšā.
• Aptin dvieli ap pēdas pirkstiem un maigi pavelk uz sevi, līdz sajūt stiepšanos pēdas apakšā.
• Tur 15–30 sekundes.
  Atkārto 3 reizes no rīta un 3 reizes vakarā.

2. Pēdas rullēšana ar aukstu pudeli vai masāžas bumbiņu

• Uz grīdas novieto aukstu ūdens pudeli (vai speciālu masāžas rulli).
• Uzkāpj ar pēdu un lēni rullē no papēža līdz pirkstiem.
• 5–10 minūtes katru dienu, īpaši no rītiem vai pēc slodzes.

3. Ikru muskuļu stiepšana pie sienas

• Seja pret sienu, rokas uz sienas. Viena kāja priekšā saliekta, otra aizmugurē taisna.
• Taisnās kājas papēdi spiež grīdā un stiepj ikru muskulatūru.
• Tur 30 sekundes, atkārto 3 reizes katrai kājai.
  Šis vingrinājums īpaši noderīgs, ja ir stīvums Ahileja cīpslā vai ikros – tas samazina spriedzi uz plantāro fasciju.

4. Pirkstu vingrināšana

• Uz grīdas noliek dvieli un ar kājas pirkstiem cenšas to saņurcīt.
• Vai: uz grīdas izbārsta pogas vai bumbiņas un mēģina savākt ar kāju pirkstiem.
  Stiprina pēdas muskuļus, kas atbalsta velvi.

Kopsavilkums

• Plantārais fascīts ir sindromu kopums, kas izraisa sāpes plantārajā fascijā.
• Dažādi dzīvesveida faktori palielina risku, izraisot ikru muskuļu un plantārās fascijas saīsināšanos.
• Sāpes papēža apakšā pastiprinās spiediena ietekmē (īpaši atsperoties no papēža).
• Diagnozi var apstiprināt, izraisot sāpes ar īkšķa spiedienu uz papēža kaula dorsifleksijas laikā.
• Sākotnēji ārstē ar papēdi amortizējošiem apaviem, pēdas velves balstiem (supinatoriem), Ahilleja cīpslas stiepšanas vingrinājumiem un nakts ortozēm.

 

Avots: Connors J. C., Mandell B. F.
Plantar fasciitis. MSD Manual, 2024.