Nevēlamais pavasara pavadonis – alerģisks rinīts

Alerģisks rinīts var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, bet vairumā gadījumu simptomus var novērst ar aptiekā pieejamiem līdzekļiem. Alerģisks rinīts skar 10–15% bērnu un 26% pieaugušo (1). Tas negatīvi ietekmē skolas apmeklētību, sekmes eksāmenos un darbā, liedz labi izgulēties, rada astmas attīstības risku.

Alerģiska rinīta riska faktori:

• alerģija ģimenes anamnēzē;
• noteikts vecums – alerģija biežāk sastopama bērniem;
• jau pastāvošs alerģisks stāvoklis, piemēram, ekzēma vai astma;
• dūmu, piesārņojuma un citu alergēnu iedarbība.

Alergēnu spektrs un reakcijas posmi

Ja organisms tam parasti nekaitīgu vielu uztver kā kaitīgu (kā alergēnu), tas veido imūnreakciju, kas izpaužas ar deguna un acu simptomiem jeb alerģisko rinītu.

Alergēnus iedala divās pamatgrupās:

• sezonālie alergēni, piemēram, ziedputekšņi;
• pastāvīgie alergēni, piemēram, mājas putekļu ērcītes un mājdzīvnieku blaugznas.

Arodalergēni, piemēram, ķīmiskas vielas, putekļi un milti, arī var izraisīt alerģisks rinītu.
Simptomi var būt intermitējoši (mazāk nekā četras dienas nedēļā vai mazāk nekā četras nedēļas pēc kārtas) vai pastāvīgi (vairāk nekā četras dienas nedēļā un vairāk nekā četras nedēļas pēc kārtas) (2).
Sezonālie alergēni vairāk ietekmē lauku apvidos nekā pilsētās. Ziedputekšņu sezonu un to daudzumu ietekmē gaisa temperatūra, nokrišņi, vējš un saule. Jaunākie pētījumi liecina, ka, paaugstinoties temperatūrai klimata pārmaiņu dēļ, ziedputekšņu sezona var sākties agrāk, attiecīgi alerģijas slimniekiem siena drudzis var sākties jau marta sākumā (3).
Alerģiska reakcija sastāv no trīs posmiem

1. Sensibilizācija notiek, kad uzņēmīgā persona pirmo reizi sastopas ar alergēnu. Kad alergēns pirmo reizi nonāk organismā, tas mudina imūnsistēmu radīt šim alergēnam specifiskas imūnglobulīna E (IgE) antivielas. Šīs IgE antivielas saistās ar mastocītiem, kas atrodas deguna gļotādā.
2. Agrīna alerģiska reakcija notiek dažu minūšu laikā pēc atkārtotas saskares ar alergēnu. Iedarbībai turpinoties, alergēns saistās ar IgE, liekot mastocītiem atbrīvot histamīnu un citus iekaisuma mediatorus. Histamīns saistās ar H1 receptoriem gludajos muskuļos, asinsvados un nervos, izraisot šķaudīšanu, niezi, iesnas un iekaisušas, asarojošas acis. Antihistamīna līdzekļi bloķē šos receptorus, neļaujot histamīnam darboties.
3. Vēlīna reakcija notiek 6–12 stundu laikā (4). Aktivētie mastocīti atbrīvo iekaisuma mediatorus, tostarp leikotriēnus, prostaglandīnus un citokīnus. Šie mediatori piesaista citas imūnšūnas, tostarp eozinofilos un bazofilos leikocītus un limfocītus, turpinot iekaisumreakciju un izraisot ilgstošu deguna aizlikumu. Intranazālie kortikosteroīdi iedarbojas galvenokārt vēlīnās fāzes laikā, traucējot iekaisumšūnu piesaisti un mediatoru sekrēciju.

Alerģiska rinīta simptomi var būt gan viegli, gan smagi, bet parasti tie skar degunu un acis (5). Acis niez, asaro, ir sarkanas un pietūkušas, deguns ir aizlikts, niez vai kņud, ir iesnas, šķaudīšana, kā arī var būt niezoša sajūta aukslējās un klepus.
Pacients jāizvaicā par simptomu veidu, biežumu, smaguma pakāpi un noturību.
Ir vairākas paņēmieni, kurus var izmantot, lai mazinātu vieglus vai vidēji smagus alerģiskā rinīta simptomus, piemēram, deguna skalošana ar fizioloģisko šķīdumu un izvairīšanās no alergēniem.

Alerģijas novēršanas paņēmieni

Alerģija pret ziedputekšņiem

• Izvairīties staigāt pa pļavām, mežiem, klajumiem, īpaši agri no rīta, vēlu vakarā un pļaušanas laikā.
• Izvairīties no veļas žāvēšanas ārā.
• Turēt aizvērtus logus automašīnā un ēkā.
• Pēc saskarsmes ar putekšņiem iet dušā, izmazgāt matus un pārģērbties.
• Valkāt piegulošas saulesbrilles vai izmantot nazālu barjeru, piemēram, uzklājot vazelīnu.
• Regulāri savākt putekļus ar putekļsūcēju (nepieciešams labs filtrs) un noslaucīt putekļus ar mitru drānu.

Alerģija pret putekļu ērcītēm

• Samazināt mitrumu, pastiprinot ventilāciju.
• Vismaz reizi nedēļā mazgāt visu gultasveļu un mīkstās rotaļlietas augstā temperatūrā, kā arī notīrīt putekļus ar mitru drānu.
• Ja iespējams, guļamistabā neizmantot paklājus un mīkstās mēbeles; izvēlēties koka vai cietā seguma
  grīdas.
• Regulāri tīrīt cietā seguma grīdas, izmantojot putekļsūcēju ar labu filtru.

Alerģija pret mājdzīvniekiem

• Ideālā gadījumā neturēt mājdzīvniekus vai, ja tas nav iespējams, ierobežot to uzturēšanos noteiktās vietās.
• Neļaut mājdzīvniekiem uzturēties guļamistabā.
• Ja iespējams, nelietot paklājus telpās, kur uzturas mājdzīvnieki.
• Regulāri mazgāt mājdzīvniekus un virsmas, ar kurām tie saskaras.
• Regulārai telpu tīrīšanai izmantot putekļsūcēju ar labu filtru.

Sākumā jāizmēģina izvairīšanās stratēģija, taču, ja simptomi nemazinās un ir vidēji smagi vai smagi, jāapsver farmakoloģiskas iespējas. Tās atkarīgas no pacienta vēlmēm, vecuma, kā arī simptomu smaguma pakāpes un noturības. Ja dominē deguna vai acu simptomi, lokāla ārstēšana var būt efektīvāka, tomēr parasti pacienti izvēlas perorālus līdzekļus (5).
Antihistamīna līdzekļus var lietot gan simptomu ārstēšanai, gan profilaksei. Tie darbojas, saistoties ar H1 histamīna receptoriem, bloķējot histamīna iekaisumu izraisošo darbību.
Vecākos jeb pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļus nav ieteicams lietot alerģiskā rinīta gadījumā, jo tie šķērso hematoencefālisko barjeru un bloķē visus centrālās nervu sistēmas H1 receptorus, kas pasliktina modrību, izziņas spējas, atmiņu un psihomotoro aktivitāti, kā arī izraisa sedāciju (6). Šie antihistamīni var bloķēt muskarīna, a adrenerģiskos un serotonīna receptorus, kā arī sirds kālija jonu kanālus, izraisot sirds un asinsvadu, urīnceļu, kuņģa un zarnu trakta nevēlamas reakcijas.
Otrās paaudzes antihistamīna līdzekļi ir selektīvāki pret H1 receptoriem. Tiem ir mazāka spēja šķērsot hematoencefālisko barjeru, tāpēc tie mazāk izraisa nevēlamas sekas, piemēram, sedāciju vai kognitīvos un psihomotoros traucējumus. Tāpat to iedarbība sākas ātrāk un ir ilgstošāka (7).

Alerģiska rinīta ārstēšana

Perorālie antihistamīni

Otrās paaudzes antihistamīna līdzekļi

• Iekšķīgai lietošanai: cetirizīns, levocetirizīns, loratadīns, desloratadīns (arī kombinācija ar pseidoefedrīnu), bilastīns (arī acu pilieni), ebastīns, ketotifēns, hifenadīns, rupatadīns.
• Azelastīns (acu pilieni, deguna aerosols, kombinācijā ar flutikazonu deguna aerosolā).

Intranazālie kortikosteroīdi ir pieejami pilienu un aerosola veidā. Tie darbojas lokāli, mazinot iekaisumu.
Gan perorālie, gan intranazālie antihistamīni un intranazālie kortikosteroīdi ir pirmās izvēles līdzekļi alerģiska rinīta ārstēšanai pieaugušajiem (atsevišķi vai kopā).
Acu simptomu gadījumā var ieteikt nātrija kromoglikāta acu pilienus. Tie stabilizē mastocītus un novērš histamīna un citu mediatoru izdalīšanos.
Ja deguna simptomi saglabājas par spīti intranazālo kortikosteroīdu lietošanai un ir pēkšņs vai smags deguna aizlikums, var apsvērt īslaicīgu dekongestantu lietošanu. Tomēr jāatceras par atsitiena efektu.
Pret deguna tecēšanu intranazāli var izmantot antiholīnerģisku vielu ipratropija bromīdu, kas pieejams aerosola veidā kopā ar ksilometazolīnu.
Var palīdzēt deguna dobuma aerosols ar izotonisku vai viegli hipertonisku nātrija hlorīda šķīdumu (8). Šķīdums aizskalo alergēnus no deguna gļotādas, samazina gļotu viskozitāti, padarot deguna aizlikumu mazāk nepatīkamu, mazina kairinājumu un niezi, uzlabo intranazālo zāļu darbību, ja nātrija hlorīda šķīdumu lieto pirms vai pēc šo zāļu lietošanas.

Šim nolūkam piemērota medicīniska ierīce Ectogard ar patentētu sastāvu Ectoin^® 2% – deguna aerosols ar dabisku šūnu aizsargmolekulu hipertoniskā sāls šķīdumā. Saskaņā ar aprakstu aerosols mazina iekaisumu un stabilizē membrānas, kā arī veicina deguna gļotādas reģenerāciju. Aerosols piemērots arī bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem, lietojot ne vairāk kā 10 reizes dienā (2 izsmidzinājumi vienā nāsī katrā reizē).
Ja Ectogard lieto atbilstoši norādījumiem, nav pierādījumu par īpašu risku grūtniecības vai barošanas ar krūti laikā.

Ārstēšanas līdzekļu izvēle

Ārstēšanas iespējas ir atkarīgas no simptomu biežuma, smaguma pakāpes un pacienta izvēles, kā arī no citiem specifiskiem faktoriem, piemēram, vecuma, grūtniecības, zīdīšanas perioda vai citiem veselības aspektiem, kā arī lietotajiem medikamentiem.

 BĒRNIEM

Pirmās paaudzes antihistamīni
Deguna pilieni ar difenhidramīnu, nafazolīnu un neomicīnu.

Otrās paaudzes antihistamīni
Perorālie antihistamīni mazākiem bērniem ir pieejami šķidrā veidā. Desloratadīns reģistrēts bērniem no viena gada vecuma, rupatadīns – no divu gadu vecuma. Feksofenadīnu var lietot bērniem no 12 gadu vecuma un tas var būt vēlamais risinājums jauniešiem (piemēram, eksāmena laikā), jo tam nav sedatīvas ietekmes un tas neizraisa kognitīvus traucējumus pat lielās devās.

Intranazālie kortikosteroīdi
Intranazālie kortikosteroīdi.

Kromoglikāti
Nātrija kromolikāta acu pilieni ir pieejami bez receptes.

Intranazāli dekongestanti
Oksimetazolīna aerosols un ksilometazolīna (var būt kopā ar dekspantenolu) deguna pilieni vai aerosols. Bērniem vecumā no 6 līdz 11 gadiem lietot ne ilgāk kā piecas dienas. Bērniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem lietot ne ilgāk kā septiņas dienas.

PIEAUGUŠAJIEM

Otrās paaudzes antihistamīni
Perorālie antihistamīna līdzekļi – cetirizīns, loratadīns, desloratadīns. Sedācijas risks visiem ir zems.
Intranazāls azelastīns pieejams kombinācijā ar flutikazona proprionātu vidēji smaga vai smaga sezonāla alerģiska rinīta gadījumā, ja monoterapija ir nepietiekama.

Intranazālie kortikosteroīdi
Ilgstošai terapijai ieteicams flutikazona furoāts, flutikazona propionāts, beklometazona dipropionāts, mometazons vai budezonīds. Tās ir zāles, kam sistēmiska uzsūkšanās ir maza. Efektivitāte šīm zāļvielām ir līdzvērtīga.

Kromoglikāti
Nātrija kromolikāta acu pilieni.

Intranazāli dekongestanti
Oksimetazolīnu un ksilometazolīnu nelietot ilgāk kā septiņas dienas pēc kārtas.

GRŪTNIECĒM

Otrās paaudzes antihistamīni
Vairums ražotāju iesaka izvairīties no to lietošanas, taču nav pierādījumu par kaitējumu. Var apsvērt, ja nefarmakoloģiskās iespējas un lokālā terapija ir neefektīvas. Ieteicams cetirizīns un desloratadīns.

Intranazālie kortikosteroīdi
Ražotāji iesaka izvairīties, ja vien ieguvumi mātei neatsver iespējamo risku auglim/bērnam. Ziede darbojas lokāli, mazāk uzsūcas. Var apsvērt, ja ar nefarmakoloģiskiem līdzekļiem nepietiek.

Kromoglikāti
Nav ziņu par to kaitīgumu, taču ražotāji iesaka lietot piesardzīgi, īpaši pirmajā trimestrī. Ziede darbojas lokāli, mazāk uzsūcas. Var apsvērt, ja ar nefarmakoloģiskiem līdzekļiem nepietiek.

Intranazāli dekongestanti
Ražotāji iesaka izvairīties. Nav ieteicami visas grūtniecības laikā, jo var samazināt asins plūsmu, kas nepieciešama placentai un bērnam.

ZĪDĪŠANAS LAIKĀ

Otrās paaudzes antihistamīni
Lielākā daļa ražotāju iesaka izvairīties no lietošanas, taču nav ziņu par to kaitīgumu. Izdalās mātes pienā. Var apsvērt, ja nefarmakoloģiskās iespējas un lokālā terapija ir neefektīvas. Ieteicams cetirizīns vai desloratadīns.

Intranazālie kortikosteroīdi
Ražotāji iesaka izvairīties, ja vien ieguvumi mātei neatsver iespējamo risku bērnam. Ziede darbojas lokāli, mazāk uzsūcas. Var apsvērt, ja ar nefarmakoloģiskiem līdzekļiem nepietiek.

Kromoglikāti
Maz ticams, ka tie nonāks mātes pienā. Ziede darbojas lokāli, mazāk uzsūcas. Var apsvērt, ja ar nefarmakoloģiskiem līdzekļiem nepietiek.

Intranazāli dekongestanti
Ražotāji iesaka lietot piesardzīgi – nav konkrētas informācijas par to nekaitīgumu.

Piesardzības pasākumi, zāļu mijiedarbība un iespējamās blaknes

Antihistamīni (perorāli, otrās paaudzes) Blaknes Miegainība (lai gan risks ir zems, dažiem cilvēkiem var izraisīt sedāciju), reibonis, galvassāpes, slikta dūša, nogurums, ādas reakcijas. Piesardzības pasākumi Cetirizīns: lietot piesardzīgi pacientiem ar krampju risku, ar nieru darbības traucējumiem. Desloratadīns: jāievēro piesardzība pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Mijiedarbība Cetirizīns, loratadīns, desloratadīns: samazina betahistīna darbību. Feksofenadīns: antacīdi samazina feksofenadīna uzsūkšanos; eritromicīns un ketokonazols palielina feksofenadīna līmeni; apalutamīds samazina feksofenadīna darbību.

Kortikosteroīdi (intranazāli) Blaknes Izmainīta oža, deguna asiņošana, deguna čūlas, galvassāpes, izmainīta garša, rīkles kairinājums. Piesardzība Kontrindicēti cilvēkiem pēc nesen veiktas deguna operācijas, ar neārstētu deguna infekciju, plaušu tuberkulozi. Uzmanīties cilvēkiem ar imūnsupresiju, cilvēkiem pēc sistēmisku kortikosteroīdu lietošanas; lietojot lielās devās vai ilgstoši. Mijiedarbība Citohroma P450 inhibitori (piemēram, ritonavīrs) var izraisīt Kušinga sindromu un nomākt virsnieru darbību, CYP3A inhibitori (piemēram, ketokonazols, itrakonazols un eritromicīns) palielina sistēmisku blakņu risku.

Kromoglikāti (acu pilieni) Blaknes Pārejoša dedzinoša sajūta, dzelte, redzes miglošanās. Piesardzība Ārstēšanas laikā, lietojot acu pilienus, nedrīkst izmantot mīkstās kontaktlēcas. Mijiedarbība Nav.

Dekongestanti (intranazāli) Blaknes Atkārtoti aizlikts deguns pēc ilgstošas lietošanas pārtraukšanas, galvassāpes, slikta dūša, lokāls kairinājums un sausums, pārejoši redzes traucējumi. Piesardzība Jāievēro piesardzība gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar cukura diabētu, hipertensiju, hipertireozi, sirds un asinsvadu slimībām (bērniem), išēmisku sirds slimību (pieaugušajiem), slēgta kakta glaukomu, prostatas hiperplāziju. Mijiedarbība Ksilometazolīna vienlaicīga lietošana ar monoamīnoksidāzes inhibitoriem, tricikliskajiem antidepresantiem vai tetracikliskajiem antidepresantiem var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos. Taču mazās sistēmiskās uzsūkšanās dēļ mijiedarbība ar zālēm ir maz ticama.

 

Sagatavojusi Justīne Saara
pēc Connelly D. Allergic rhinitis: diagnosis and treatment. The Pharmaceutical Journal, Feb 2025, 314: (7994).

 

Vēres

1. Scadding G. K., Kariyawasam H. H., Scadding G. et al. BSACI guideline for the diagnosis and management of allergic and non‐allergic rhinitis (rev. ed. 2017; 1st ed. 2007). Clin Experimental Allergy. 2017; 47 (7): 856-889.
2. Klimek L., Bachert C., Pfaar O. et al. ARIA guideline 2019: treatment of allergic rhinitis in the German health system. ALS. 2019; 3 (01): 22-50.
3. Lam H. C. Y., Anees-Hill S., Satchwell J. et al. Association between ambient temperature and common allergenic pollen and fungal spores: A 52-year analysis in central England, United Kingdom. Science of The Total Environment. 2024; 906: 167607.
4. Galli S. J., Tsai M., Piliponsky A. M. The development of allergic inflammation. Nature. 2008; 454 (7203): 445-454.
5. Allergic rhinitis: Scenario: Management. NICE Clinical Knowledge Summaries. Jan 2024. https://cks.nice.org.uk/topics/allergic-rhinitis/management/management/.
6. Linton S., Hossenbaccus L., Ellis A. K. Evidence-based use of antihistamines for treatment of allergic conditions. Annals of Allergy, Asthma & Immunology. 2023; 131 (4): 412-420.
7. Fein M. N., Fischer D. A., O’Keefe A. W., Sussman G. L. CSACI position statement: Newer generation H1-antihistamines are safer than first-generation H1-antihistamines and should be the first-line antihistamines for the treatment of allergic rhinitis and urticaria. Allergy Asthma Clin Immunol. 2019; 15 (1).
8. Wise S. K. et al. International consensus statement on allergy andrhinology: Allergic rhinitis – 2023. Int Forum AllergyRhinol., 2023; 13: 293–859.