Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Valdība otrdien atbalstīja izmaiņas Ārstniecības likumā, kas paredz noteikt ārstniecības iestāžu pienākumus pacientu veselības datu elektroniskajā apritē, ieviest pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licencēšanu un nostiprināt Latvijas Digitālā veselības centra (LDVC) uzdevumus.
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka ikvienai ārstniecības iestādei neatkarīgi no juridiskā statusa un veselības aprūpes pakalpojuma apmaksātāja būs pienākums sniegt pacienta veselības datus veselības informācijas sistēmai.
No 2030. gada 1. janvāra ārstniecības iestādēm datu sniegšana veselības informācijas sistēmai un piekļuve tajā uzkrātajiem datiem būs jānodrošina, izmantojot sistēmas lietotāja saskarni vai pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu, kurai LDVC būs izsniedzis licenci.
Ministru kabinetam līdz nākamā gada 30. decembrim būs jānosaka pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu drošības un tehniskās prasības, to darbības atbilstības novērtēšanas kārtība, kā arī licenču izsniegšanas, apturēšanas, atjaunošanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtība.
Likumu paredzēts papildināt ar digitālās veselības un pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas definīcijām. Par digitālo veselību likuma izpratnē uzskatīs rīkus un pakalpojumus, kuros informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izmanto profilakses, diagnostikas, ārstēšanas, uzraudzības un pārvaldības uzlabošanai veselības jomā.
Savukārt pacientu datu apstrādes informācijas sistēma būs programmatūra, kas ļauj apstrādāt personas elektroniskos veselības datus un paredzēta veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem pakalpojumu sniegšanai vai pacientiem, lai viņi varētu piekļūt saviem elektroniskajiem veselības datiem.
LDVC paredzēts uzticēt digitālās veselības politikas īstenošanu. Centram būs jāattīsta veselības informācijas sistēma un elektroniskie pakalpojumi, jānosaka prasības kvalitatīvai datu apmaiņai, kā arī jāorganizē un jākoordinē datu aprite starp veselības informācijas sistēmu, citām veselības nozares valsts informācijas sistēmām un valsts platformām.
Centrs ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību attīstīs arī datu pārrobežu apmaiņu, sniegs konsultatīvu atbalstu veselības informācijas sistēmas lietotājiem un citām institūcijām, pārvaldīs veselības nozares valsts līmeņa digitālos risinājumus un piesaistīs investīcijas pacientu veselības datu digitalizācijai un digitālo pakalpojumu attīstībai.
Reizē paredzēts veidot vienotu slimnīcu valsts informācijas sistēmu, lai klīniskajās universitātes slimnīcās nodrošinātu savstarpēji savietotu informācijas apriti ārstniecības nodrošināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldībai un efektīvai resursu izmantošanai. Ministru kabinetam būs jānosaka šīs sistēmas pārzinis un turētājs, tajā iekļaujamās informācijas apjoms un apstrādes kārtība.
Paredzēts, ka grozījumi arī aizliegs komersantiem un fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību, filiāles vai struktūrvienības nosaukumā, izkārtnē un tīmekļvietnē izmantot maldinošus vārdus, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja cilvēka veselībai paredzētais pakalpojums nav ārstniecības pakalpojums.
Ja Veselības inspekcija konstatēs šādas prasības neievērošanu, tai būs jāinformē institūcija, kuras pienākums ir novērst pret patērētājiem vērstu negodīgu komercpraksi. Komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem neatbilstošie nosaukumi būs jāmaina 12 mēnešu laikā pēc attiecīgās normas stāšanās spēkā.
Tāpat likumā paredzēts noteikt tiesisko pamatu Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzes darbībai. Tajā apkopotā informācija būs izmantojama valsts oficiālās statistikas sagatavošanai, pierādījumos balstītas sabiedrības veselības politikas un resursu plānošanai, kā arī zinātniskajai pētniecībai. Ministru kabinetam līdz 2027. gada 30. jūnijam būs jānosaka nāves cēloņu datubāzes pārzinis un turētājs, tajā iekļaujamās informācijas apjoms un apstrādes kārtība, kā arī nosacījumi piekļuvei datubāzē iekļautajai informācijai.
Līdz ar grozījumiem paredzēts arī nostiprināt Nacionālā veselības dienesta (NVD) tiesības uzraudzīt līgumu izpildi un veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās. Tas attieksies gan uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, gan ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām kompensējamām zālēm, medicīniskajām ierīcēm, M sarakstā iekļautajām zālēm un farmaceita pakalpojumiem.
NVD līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām būs jāiekļauj pienākums atlīdzināt zaudējumus un maksāt līgumsodu. Ministru kabinets noteiks līgumsoda piemērošanas gadījumus, apmēru un samaksas kārtību, kā arī ieturējumu veikšanas kārtību. Līgumsods nedrīkstēs pārsniegt Civillikumā noteikto apmēru.
Pret iecerēto līgumsodu regulējumu iebildusi Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un SIA “Benu Aptieka Latvija”. Organizāciju galvenie iebildumi ir līdzīgi – NVD paredzētās pilnvaras vērtētas kā pārāk plašas un nesamērīgas, bet likumprojektā neesot pietiekami skaidri noteikti pārkāpumi, līgumsodu apmēri, zaudējumu aprēķināšana un ieturējumu apstrīdēšanas kārtība. Vairākas organizācijas uzsvērušas, ka ārstniecības iestādēm un aptiekām nav līdzvērtīgu iespēju vienoties ar NVD par līguma saturu, tādēļ sankciju kritēriji jānosaka likumā vai Ministru kabineta noteikumos.
Iebildumos organizācijas brīdinājušas par dubultas atbildības risku, ja par vienu pārkāpumu līdztekus zaudējumu atlīdzināšanai vai administratīvajam sodam piemērotu arī līgumsodu. Izteikts aicinājums ņemt vērā gadījumus, kad kļūdas izraisījušas e-veselības vai citu valsts informācijas sistēmu nepilnības. Tāpat prasīts skaidri noteikt, ka jaunais regulējums attiecas tikai uz pēc tā spēkā stāšanās noslēgtiem līgumiem, tostarp pausts, ka šāds regulējums būtu iekļaujams Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumā.
Slimnīcu biedrība rosinājusi noteikt atbildību arī NVD par saistību pārkāpumiem, noteikt līgumsoda maksimālo apmēru un pirms ieturējuma ļaut ārstniecības iestādei izteikt iebildumus.
Līdztekus izteikti iebildumi arī pret pacientu veselības datu obligātu nodošanu e-veselībai bez iespējas pacientam atteikties vai ierobežot datu pieejamību, norādot, ka šāds regulējums varētu nesamērīgi ierobežot pacientu tiesības uz privātumu, pašnoteikšanos un veselības datu konfidencialitāti, kā arī palielināt sensitīvas informācijas drošības riskus.
Pret grozījumiem šodien valdības sēdē iebilda arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Viņš atzina, ka šo jautājumu var skatīties saistībā ar efektivitātes uzlabošanu, bet tai pat laikā nevarot ignorēt arī kiberdrošības jautājumu. It īpaši laikā, kad tik nesen ir noticis Ceļu satiksmes drošības direkcijas kiberincidents.
Viņš šobrīd nevarot apgalvot un būt pārliecināts, ka nebūs nekāds kiberapdraudējums pacientu datiem.
Tāpat viņš pauda, ka Saeimā minētajām izmaiņām, visticamāk, nebūs Zaļo un zemnieku savienības atbalsta, kamēr jautājums par līgumsodiem netiks saskaņots ar mediķu institūcijām. Valainis lūdza jautājuma izskatīšanu atlikt, kamēr tas netiks izdarīts.
Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS), kurš šodien vadīja Ministru kabineta sēdi, tomēr norādīja, ka Saeimā par šiem grozījumiem varētu sagaidīt vērtīgas diskusijas. Valdība lēma jautājumu virzīt tālāk uz parlamentu.
Valsts kancelejai uzdots sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā. Par tā turpmāko virzību parlamentā būs atbildīgs veselības ministrs.
Avots: LETA
