Deksketoprofēns un citi bezrecepšu pretsāpju līdzekļi ikdienas praksē

Pretsāpju līdzekļi ir viena no biežāk pirktajām bezrecepšu zāļu grupām jebkurā aptiekā, un vairums klientu pieņem lēmumu par konkrēta līdzekļa izvēli paši, pirms tam nemaz nekonsultējoties ar farmaceitu. Jaunākā Eiropas veselības apsekojuma (EHIS) trešā viļņa analīze par 26 ES valstīm parādīja, ka aptuveni 34,3% pieaugušo regulāri paši ārstējas ar bezrecepšu medikamentiem, un šī tendence ir izteiktāka sieviešu (39,7%) nekā vīriešu vidū (28,5%) [1]. Tas liecina, ka itin bieži klients izvēlas lietot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus bez farmācijas speciālista konsultācijas. Situāciju saasina arī tas, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs bezrecepšu līdzekļus var iegādāties ne tikai aptiekās, bet arī lielveikalos un degvielas uzpildes stacijās.

Problēma nav pati pašārstēšanās. Atbildīga pašaprūpe ir normāla un vēlama veselības aprūpes sistēmas daļa. Problēma ir zināšanu trūkums, kas šo izvēli pavada. Pētījumi konsekventi rāda, ka patērētāju zināšanas par analgētisko līdzekļu risku ir pārsteidzoši zemas: daudzi pieaugušie nezina par paracetamola hepatotoksicitātes risku vai NPL kuņģa un zarnu trakta (KZT), kardiovaskulāru (KV) un nieru risku (2).
Saūda Arābijā veiktā aptaujā vairāk nekā puse respondentu (54,5%) spēja nosaukt tikai trīs vai mazāk analgētisko līdzekļu blakusparādības, kaut arī paši tos regulāri lietoja (3). Līdzīgi rezultāti ir arī citos reģionos – starp zināšanām un reālo praksi ir plaisa: cilvēki teorētiski zina, ka nedrīkst pārsniegt devu vai kombinēt preparātus, taču praksē to tomēr dara visbiežāk laika trūkuma, ērtākas lietošanas dēļ vai tādēļ, ka vēlas pēc iespējas ātrāk mazināt simptomu (4).
Tieši šeit farmaceita loma kļūst izšķiroša. Aptieka ir pieejamākā veselības aprūpes iestāde, un farmaceits ir pieejamākais veselības aprūpes speciālists, pie kura vēršas klienti (5). Šis raksts apkopo praktiski pielietojamu informāciju par galvenajām bezrecepšu pretsāpju līdzekļu grupām, biežākajām kļūdām klientu izvēlē un konsultēšanas pieejām, ko var izmantot farmaceits ikdienas darbā aptiekā.

Galvenās bezrecepšu pretsāpju līdzekļu grupas

Paracetamols (acetaminofēns)
Paracetamols ir pirmās izvēles analgētiskais un antipirētiskais līdzeklis vairumam pacientu, jo tam nav nozīmīgas ietekmes uz kuņģa un zarnu traktu, nieru asinsriti vai trombocītu funkciju. Tā galvenais riska faktors ir aknu toksicitāte, kas rodas devu pārsniegšanas gadījumā, un tieši šis risks aptiekā tiek nepietiekami novērtēts, jo paracetamols bieži tiek uztverts kā “pilnīgi drošs” tieši tāpēc, ka tas ir bezrecepšu preparāts, to drīkst lietot grūtniecības laikā un tas ir relatīvi ilgi zāļu tirgū. Reāls klīnisks izaicinājums ir tas, ka paracetamols ir viena no sastāvdaļām dažādos kombinētos preparātos (pretsaaukstēšanās līdzekļos), kas rada augstu netīšas pārdozēšanas risku, kad klients vienlaicīgi lieto vairākus produktus, nesaprotot, ka tie visi satur to pašu aktīvo vielu (6).

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)
Šajā grupā ietilpst ibuprofēns, diklofenaks, naproksēns un deksketoprofēns. NPL ir efektīvāki par paracetamolu, ja pastāv izteikts iekaisums, piemēram, artrīts, kā arī muskuļu un kaulu traumas, menstruālo sāpju gadījumā, taču šī terapeitiskā priekšrocība nāk kopā ar nozīmīgiem drošuma kompromisiem. Kuņģa un zarnu trakta blakusparādības svārstās no vieglas dispepsijas līdz nopietnai, dzīvībai bīstamai asiņošanai, un risks ir īpaši augsts gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar peptisko čūlu anamnēzē (7). Sirds un asinsvadu sistēmas drošums arī ir nozīmīgs apsvērums, jo ilgstoša NPL lietošana saistīta ar paaugstinātu miokarda infarkta un insulta risku, un šī ietekme parādās pat īslaicīgas vai neregulāras lietošanas gadījumā (8). Kaitējums nierēm var rasties īpaši pacientiem ar jau esošu nieru slimību, sirds mazspēju vai tiem, kas vienlaicīgi lieto diurētiskos līdzekļus – šāda kombinācija var paaugstināt hospitalizācijas risku sirds mazspējas dēļ (9).

Acetilsalicilskābe (aspirīns)
Acetilsalicilskābe kā pretsāpju līdzeklis bezrecepšu zāļu segmentā tiek lietota retāk nekā kardioprofilaksei paredzētajās mazajās devās, taču analgētiskās devās tā saglabā visus NPL raksturīgos kuņģa un zarnu trakta riskus, un papildus neatgriezeniski kavē trombocītu agregāciju, kas nozīmē paaugstinātu asiņošanas risku kombinācijā ar antikoagulantiem vai citiem NPL. Svarīgi atcerēties, ka acetilsalicilskābe bērniem un pusaudžiem ar vīrusinfekcijām ir kontrindicēta Reja sindroma riska dēļ.

Atšķirības starp atsevišķiem NPL

Lai gan visiem NPL ir kopīgs darbības mehānisms (ciklooksigenāzes inhibīcija), starp konkrētiem preparātiem pastāv nozīmīgas praktiskas atšķirības. Ibuprofēns mazākās devās tiek uzskatīts par vienu no relatīvi saudzējošākiem līdzekļiem attiecībā uz KZT un kardiovaskulāru risku, tāpēc tas bieži ir pirmās izvēles NPL veselam pieaugušajam bez papildu riska faktoriem. Diklofenaks un lielākas ibuprofēna devas vairāk palielina sirds un asinsvadu risku, kas praktiski tuvojas selektīvo COX-2 inhibitoru riska profilam (8). Naproksēns salīdzinājumā ar citiem NPL rada mazāku sirds un asinsvadu risku, taču tas nemazina KZT blakusparādības, un pacientiem ar paaugstinātu asiņošanas risku joprojām nepieciešama piesardzība (9).

Bieži nepamanīta mijiedarbība ar citiem medikamentiem

Viena no praktiski nozīmīgākām, taču reti apspriestām tēmām ir tā sauktā “trīskāršā trieciena” (angļu triple whammy) mijiedarbība, kad notiek NPL vienlaicīga lietošana kopā ar AKE inhibitoru vai angiotensīna receptoru blokatoru un diurētisku līdzekli. Šī kombinācija nozīmīgi paaugstina akūta nieru bojājuma risku, jo katrs no trim komponentiem atsevišķi ietekmē nieru asinsriti vai šķidruma līdzsvaru, un to summārais efekts var būt daudz izteiktāks nekā katra līdzekļa atsevišķa darbība (9). Tā kā liela daļa gados vecāku pacientu regulāri lieto tieši šo kombināciju hipertensijas vai sirds mazspējas dēļ, farmaceitam šis jautājums būtu jāuzdod mērķtiecīgi ikreiz, kad klients ar zināmu hipertensiju vai sirds slimību lūdz ieteikumu par NPL.
Citas nozīmīgas mijiedarbības ietver NPL kopā ar antikoagulantiem (varfarīns, tiešas darbības perorālie antikoagulanti) vai antiagregantiem, kas paaugstina asiņošanas risku. NPL kopā ar sistēmiskiem kortikosteroīdiem vairākkārt palielina KZT čūlas un asiņošanas risku. Paracetamola gadījumā nozīmīgākā mijiedarbība ir ar varfarīnu, jo regulāra lielas paracetamola devas lietošana var pastiprināt varfarīna antikoagulanta efektu, kas prasa piesardzību INR kontrolē pacientam.

Perorālo pretsāpju līdzekļu iedarbības ātrums

Pretsāpju efekta iestāšanās ātrums lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik ātri aktīvā viela uzsūcas un sasniedz maksimālo koncentrāciju asinīs (Tmax). Metaanalīzes un randomizēti pētījumi par pretsāpju līdzekļu zāļu formu saistību ar zāļu efektivitāti akūtu sāpju gadījumā liecina, ka šķīstošās aspirīna, diklofenaka, deksketoprofēna un ibuprofēna formas nodrošina labāku pretsāpju efektu nekā standarta formas (14). Tāpat konstatēts, ka zobārstniecībā ātras darbības ibuprofēna 200 mg deva bija tikpat efektīva kā standarta 400 mg deva, taču ar ātrāku iedarbības sākumu (14).
Deksketoprofēns uzskatāms par vienu no NPL ar ātrāko darbības sākumu – tā trometamola sāls forma ir ūdenī šķīstoša, kas paātrina uzsūkšanos. Salīdzinošos pētījumos laiks līdz sāpju samazinājumam par vismaz 50% pēc gudrības zoba izraušanas bija īsāks pacientiem, kuri saņēma perorālu deksketoprofēnu, nekā tiem, kuri lietoja perorālu ibuprofēnu (vidēji 0,9 pret 2,1 stundu) [15]. Šķīdumam salīdzinājumā ar tabletēm koncentrācijas pīķis asinīs novērots ātrāk un tas ir augstāks, kas var liecināt par ātrāku analgētisko efektu.
Naproksēnam un diklofenakam raksturīgs lēnāks iedarbības sākums, taču ilgāks darbības laiks, savukārt paracetamolam iedarbība parasti iestājas 30–60 minūšu laikā, ar mērenu pretsāpju, bet vāju pretiekaisuma efektu.

Deksketoprofēna drošuma profils akūtu sāpju ārstēšanā

Deksketoprofēna trometamols ir ketoprofēna aktīvā S-(+)-enantiomēra ūdenī šķīstošs sāls. Pieejamie dati liecina, ka tieši šis enantiomērs galvenokārt nodrošina ketoprofēna analgētisko un pretiekaisuma iedarbību. Ņemot vērā pieaugošo uzmanību NPL drošuma profilam, aktuāli ir arī dati par deksketoprofēna panesību ne tikai kontrolētos klīniskajos pētījumos, bet arī ikdienas primārās aprūpes praksē.
Prospektīvā kohortas pētījumā tika iekļauti 7337 pacienti ar dažādas izcelsmes vieglām vai vidēji stiprām akūtām sāpēm (vecuma mediāna – 46 gadi). Terapija tika ordinēta atbilstoši attiecīgo zāļu aprakstiem, un pacientu līdzestība bija augsta. Deksketoprofēnu saņēma 5429 pacienti – lielākā pētījuma grupa. Salīdzinājumam tika izmantoti pacienti, kuri lietoja diklofenaku, ibuprofēnu, paracetamolu, metamizolu, aceklofenaku, naproksēnu, piroksikāmu vai deksibuprofēnu. Visbiežākie pretsāpju terapijas iemesli bija kaulu un muskuļu sāpes, galvassāpes, dismenoreja un odontogēnas sāpes.
Sāpju intensitāte tika vērtēta ar 100 mm vizuālo analogo skalu (VAS) pirms terapijas, kā arī 1. un 7. ārstēšanas dienā. Paralēli tika reģistrētas nevēlamās blakusparādības, kas ļāva salīdzināt dažādu analgētisko līdzekļu panesību reālos klīniskās prakses apstākļos.
Deksketoprofēna grupā blakusparādības reģistrētas 3,6% pacientiem, kas bija otrs zemākais rādītājs starp visām salīdzinātajām grupām. Vēl retāk (2,7%) blakusparādības bija tikai apvienotajā metamizola vai paracetamola lietotāju grupā, savukārt lielākais biežums (8,2%) konstatēts aceklofenaka vai diklofenaka lietotāju grupā. Atšķirības starp grupām bija statistiski nozīmīgas. Tāpat kā citiem NPL, arī šeit dominēja ar KZT saistītas blakusparādības – tās novērotas 3,5% dalībnieku un veidoja 84% visu reģistrēto nevēlamo reakciju. Ievērojami retāk novērotas nervu sistēmas reakcijas (0,4% pacientu) un ādas reakcijas (0,1% pacientu).
No kopumā 332 ziņotajām blakusparādībām 303 (91,3%) klasificētas kā vieglas vai vidēji smagas, un tikai 11 gadījumi (3,3%) tika uzskatīti par smagiem. Lai objektīvi salīdzinātu KZT blakusparādību risku starp grupām, statistiskajā analīzē tika ņemts vērā pacienta vecums, dzimums, iepriekšēja NPL lietošana, gastroprotektīvo līdzekļu lietošana un pretsāpju terapijas ordinēšanas iemesls. Par atsauces grupu izmantota metamizola un paracetamola grupa. Deksketoprofēna 95% ticamības intervāls ietvēra vērtību 1, tāpēc šajos datos statistiski nozīmīgs KZT blakusparādību riska pieaugums salīdzinājumā ar atsauces grupu netika pierādīts.
Pētījuma vērtība slēpjas tā dizainā, jo iegūtie dati atspoguļo zāļu lietošanu reālās primārās aprūpes praksē pacientiem ar bieži sastopamiem akūtu sāpju veidiem.
Deksketoprofēnam novērotais salīdzinoši mazais kopējais blakusparādību biežums un pārsvarā vieglais vai vidēji smagais reakciju raksturs sniedz papildu pierādījumus tā labvēlīgajam panesības profilam īslaicīgas terapijas kontekstā. Vienlaikus jāuzsver, ka KZT reakcijas saglabājās kā dominējošā NPL blakusparādību grupa neatkarīgi no konkrētās vielas (16).

Riska grupas

Turpmāk minētas vairākas pacientu grupas, kuru pārstāvjiem farmaceitiskās aprūpes ietvaros nedrīkst izvēlēties bezrecepšu pretsāpju līdzekli, neuzdodot papildu jautājumus.

• Gados vecāki pacienti – paaugstināts NPL izraisītas KZT asiņošanas, nieru darbības traucējumu un sirds mazspējas risks, kā arī bieža polifarmācija, kas palielina mijiedarbību iespējamību.
• Grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti. NPL trešajā trimestrī ir kontrindicēti augļa priekšlaicīgas ductus arteriosus slēgšanās riska dēļ. Paracetamols paliek pirmās izvēles līdzeklis, taču arī tam jāievēro ieteicamā deva.
• Pacienti ar peptisko čūlu anamnēzē vai aktīviem KZT simptomiem – no NPL principā jāizvairās vai jālieto tikai kopā ar gastroprotektīvu terapiju un ārsta uzraudzībā.
• Pacienti ar nieru vai aknu mazspēju – NPL nieru mazspējas gadījumā un paracetamols aknu mazspējas gadījumā prasa devas korekciju vai pilnīgu izvairīšanos.
• Antikoagulantu vai antiagregantu lietotāji – NPL un acetilsalicilskābe nozīmīgi paaugstina asiņošanas risku.
• Bērni – devas jāaprēķina pēc ķermeņa masas. Vecākiem bieži trūkst skaidrības par pareizu devu mērīšanu, kas rada gan pārāk mazas devas, gan pārdozēšanas risku.
• Pacienti ar sirds mazspēju vai nekontrolētu hipertensiju – NPL var pastiprināt šķidruma aizturi un asinsspiediena kontroli, tostarp mazinot dažu antihipertensīvo zāļu efektivitāti (11).

Kad pacienta kļūda kļūst par farmaceita iespēju

Kļūda Nr. 1
Pacients uzskata, ka paracetamols ir “dabiskāks” par ibuprofēnu, tāpēc mazāk kaitīgs.
Šis pieņēmums ir plaši izplatīts pacientu vidū, taču tas ir nepatiess – abiem preparātiem ir atšķirīgi, nevis hierarhiski riska profili. Paracetamola risks bieži tiek novērtēts zemāk par reālo līmeni gan pacientu, gan pat dažkārt veselības aprūpes speciālistu vidū.
Kļūda Nr. 2
Nezināšana, ka vairāki produkti satur vienu un to pašu aktīvo vielu. Klients, kurš vienlaicīgi lieto pretsaaukstēšanās preparātu un atsevišķi paracetamola tableti sāpju mazināšanai, var nemanot pārsniegt maksimālo dienas devu. Šī ir viena no biežākām un vieglāk novēršamām kļūdām, tādēļ tieši jājautā: “Kādu medikamentu vēl lietojat pret saaukstēšanos, drudzi vai sāpēm?”.
Kļūda Nr. 3
Devas pārsniegšana ar pieņēmumu “vairāk = efektīvāk”. Ja sāpes nemazinās pēc ieteicamās devas lietošanas, klienta pirmā reakcija bieži ir devas vai lietošanas biežuma palielināšana, nevis terapijas piemērotības vērtēšana vai sāpju cēloņa papildus izmeklēšana.
Kļūda Nr. 4
Ilgstoša lietošana bez stāvokļa vērtēšanas. Bezrecepšu pretsāpju līdzekļi tiek pozicionēti īslaicīgai lietošanai, taču praksē klienti tos bieži lieto nedēļām vai mēnešiem bez atkārtotas konsultācijas, un tieši tādēļ rodas vairums NPL uzkrāšanās risku.
Kļūda Nr. 5
Kombinēšana ar recepšu medikamentiem bez mijiedarbības vērtēšanas. Piemēram, NPL kombinācija ar antikoagulantiem, kortikosteroīdiem vai SSAI grupas antidepresantiem nozīmīgi paaugstina asiņošanas risku, taču klienti reti pievērš tam uzmanību, jo uztver bezrecepšu zāles kā “nenozīmīgas” salīdzinājumā ar recepšu zālēm.
Bezrecepšu pretsāpju līdzekļi ir efektīvi un droši pašaprūpē, taču to šķietamā vienkāršība rada nepamatotu pārliecību par riska trūkumu. Farmaceita loma nav tikai zāļu izsniegšana, bet gan strukturēta, ātra riska izvērtēšana un pareizā medikamenta izvēle – pacienta stāvokļa, blakusslimību, citu lietoto medikamentu un sāpju rakstura kontekstā. Dažu mērķtiecīgu jautājumu uzdošana var būtiski samazināt novēršamu blakusparādību skaitu un vienlaikus stiprināt klienta uzticību aptiekas kā pirmā pieturas punkta lomai veselības aprūpes sistēmā.

Ērika Pētersone,
sertificēta farmaceite

Vēres
1. Beyond pain relief: a comprehensive review of analgesic self-medication and its broad implications. International Review of Psychiatry/Taylor & Francis, 2025.
2. Pharmacist-guided selection of OTC analgesics. U.S. Pharmacist, 2026.
3. Frequency and knowledge of analgesics self-use and their adverse effects in the Eastern province of Saudi Arabia. Cureus, 2023.
4. Discrepancy between knowledge and practice of self-medication among adults in Dhaka, Bangladesh in 2023. Health Science Reoprts, 2025.
5. Prevent misuse and abuse of OTC medications. Pharmacy Times, 2026.
6. Most US adults regularly use OTC and prescription medication. Drug Topics, 2026.
7. Ahsan M. U. et al. NSAID-associated renal injury: mechanisms, risks, and safer strategies. Scientific Archives, 2025.
8. The hidden cardiac risk in America’s most used OTC painkillers. MDLinx, 2026.
9. Balancing pain relief and safety: gastrointestinal and cardiovascular risk assessment in NSAID users and the role of gastroprotective co-therapy. PMC, 2025.
10. Community pharmacists’ preparedness to control OTC medication abuse in Saudi Arabia: a nationwide cross-sectional survey-based study. PMC, 2025.
11. A comprehensive review of over-the-counter (OTC) medications: Benefits, risks, misuse, and regulatory perspectives. GSC Biological and Pharmaceutical Sciences, 2025.
12. Prevalence, knowledge, attitudes, and practices concerning self-medication with OTC drugs among university students in Jordan. PMC, 2025.
13. Single dose oral analgesics for acute postoperative pain in adults. Cochrane Database of Systematic Reviews, 2011.
14. Faster, higher, stronger? Evidence for formulation and efficacy for ibuprofen in acute pain. Pain, 2014.
15. Bioequivalence evaluation of two oral formulations of Dexketoprofen-trometamol (solution and tablets) in healthy subjects: Results from a randomized, single-blind, crossover study. Trends in Medicine, 2019.
16. Postmarketing cohort study to assess the safety profile of oral dexketoprofen trometamol for mild to moderate acute pain treatment in primary care. Methods and Findings in Experimental and Clinical Pharmacology, 2009.