Pirms gripas sezonas ģimenes ārsti aicina novērst problēmas ar vakcinācijas faktu ievadi E-veselībā

Pirms gaidāmās gripas sezonas ģimenes ārsti aicina steidzami novērst problēmas ar vakcinācijas faktu ievadi E-veselībā, jo daļa ievadīto datu paliek kļūdas statusā un tos patlaban nav iespējams labot, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pauda ģimenes ārstu organizāciju pārstāvji.

Deputāte Līga Kozlovska (ZZS) norādīja, ka ģimenes ārsti, strādājot gan ar E-veselību, gan ar tai piesaistītajām programmām, regulāri saņem kļūdu paziņojumus un vakcinācijas faktus neizdodas ievadīt. Par šīm problēmām ziņojot ģimenes ārsti no visas Latvijas, un viņu neapmierinātība esot pamatota. Viņa aicināja skaidrot, cik ilgi ārstiem būs jāgaida un kā par šo gadu tiks aprēķināta bērnu un pieaugušo vakcinācijas aptvere. Kozlovska uzsvēra, ka drīzumā sāksies gripas sezona, kad šī vakcinācijas faktu ievade būs intensīvāka, un problēmu neatrisināšana situāciju var vēl vairāk pasliktināt.

Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Alise Nicmane-Aišpure norādīja, ka kļūdaini ievadītus datus patlaban nav iespējams labot. Viņa vērsa uzmanību, ka ieviešot jauno kārtību, ārstiem esot solīts, ka tehnisku problēmu dēļ viņi necietīs un kļūdas varēs izlabot. LĢĀA vadītāja aicināja skaidrot, kad datu labošanas iespēja būs pieejama, līdz kuram datumam kļūdas varēs labot un kā ģimenes ārsti uzzinās par nepieciešamo sistēmu izstrādes pabeigšanu.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Nataļja Maistrenko aicināja informāciju par konkrētajiem kļūdu gadījumiem nosūtīt NVD, lai dienests šos gadījumus varētu izvērtēt. Kozlovska savukārt norādīja, ka daudzi ārsti informāciju un konkrētus problēmu piemērus jau ir nosūtījuši, bet atbildēs saņemot vienīgi norādi, ka jautājums tiks izskatīts, taču atbildēs termiņš problēmu novēršanai nav norādīts.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs sacīja, ka arī viņa praksē sistēmā iestrēguši pieci vakcinācijas fakti. Ārstiem esot būtiski, lai datos būtu redzams, ka cilvēks ir vakcinēts un saņēmis vakcīnas atbilstoši vakcinācijas kalendāram, jo tas ir arī pacientu drošības jautājumus, izskanēja sēdē. Patlaban uz šo informāciju nevarot paļauties.

Nicmane-Aišpure uzsvēra, ka digitalizācija ģimenes ārstiem ir nepieciešama, tomēr tās izmaksas ik gadu ir augušas. Arī par “jaunā e-nosūtījuma” ieviešanu ģimenes ārstu praksēm esot papildu jāmaksā, lai gan tas esot “ārkārtīgi nepilnīgs”, izteicās asociācijas vadītāja.

Viņa aicināja 2027. gada prioritātēs paredzēt ģimenes ārstiem digitalizācijas maksājumu, jo patlaban ievērojama darba laika daļa ģimenes ārstiem jāvelta datorprogrammu jautājumu kārtošanai, kas savukārt atņem laiku pacienta konsultēšanai.

VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka informēja, ka 2026. gadā ģimenes ārstiem plānotais finansējums indikatīvi ir 175,5 miljoni eiro, bet pirmajos sešos mēnešos izlietoti aptuveni 106 miljoni eiro.

Lielākā pozīcija, kurā izdevumi pārsniedz plānoto, ir maksājumi par ģimenes ārstu sasniegtajiem skrīninga atsaucības rādītājiem – šim mērķim nepieciešami par aptuveni 1,2 miljoniem eiro vairāk. Janka norādīja, ka VM ir gandarīta par skrīninga atsaucības pieaugumu un mērķa sasniegšanu.

Vienlaikus finansējums nav pilnībā izlietots, piemēram, jaunatvērtajām praksēm paredzētajā kapitācijas naudā, apmaksājamām manipulācijām un ģimenes ārstu prakšu ikmēneša fiksētajiem maksājumiem. Šis finansējums kopumā tiek izmantots citu pozīciju izdevumu pārsnieguma segšanai.

Finansējuma atlikums, kuru varētu pārdalīt citiem mērķiem, ir aptuveni 1,7 miljoni eiro no ģimenes ārstu prakšu trešā darbinieka piesaistei neizlietotā finansējuma.

Kā vienu no pārdales iespējām VM minēja digitalizācijas maksājumu par konkrētu rezultātu sasniegšanu. Otra iespēja būtu finansējuma novirzīšana medicīnas precēm un ierīcēm krīzes gadījumiem. Vēl viena iespēja ir segt pārstrādāto manipulāciju izmaksas pašreizējā budžetā, pārdalot finansējumu no pasākumiem, kuros izveidojusies neizpilde.

Janka aicināja ģimenes ārstus vēl apspriest vienreizēja digitalizācijas maksājuma iespēju un iesniegt priekšlikumus, reizē uzsverot, ka ikvienam maksājumam būtu jānosaka arī sasniedzamie rezultatīvie rādītāji.

Viņa atzina, ka pašreizējā budžetā, visticamāk, nepietiks finansējuma visiem apspriestajiem priekšlikumiem, tādēļ būs nepieciešams vienoties, kuru pasākumu virzīt prioritāri un kādā secībā – digitalizācijas maksājumu, papildu darbinieka finansēšanu vai manipulāciju apmaksu.

Nicmane-Aišpure uzsvēra, ka trešais darbinieks ģimenes ārstu praksēm sniedz būtisku atbalstu, tostarp veicot manuālus darbus. Viņas vērtējumā šim pasākumam ir arī rezultāti, jo uzlabojusies skrīninga aptvere.

Janka sēdē arī informēja, ka 2027. gadā plānots vērtēt jaunu manipulāciju ieviešanu un apmaksu, kā arī pārskatīt kapitācijas modeli senioru aprūpei, mājas vizītes un papildu darbinieku nodrošināšanu.

Atbilstoši 2024. gada maijā apstiprinātajam informatīvajam ziņojumam par primārās veselības aprūpes stiprināšanu piedāvāts arī nākamajā gadā ieviest jaunas manipulācijas, īpaši ambulatorajā diagnostikā. Kā piemēri minēts CRO eksprestests, troponīna eksprestests, hemoglobīna noteikšana un citi ekspresdiagnostikas risinājumi. Janka norādīja, ka 2027. gadā prioritāri būtu ieviešams CRO eksprestests un troponīna eksprestests.

VM turpinās darbu arī pie kapitācijas modeļa pārskatīšanas. Pašreizējais modelis nepietiekami atspoguļojot faktisko darba slodzi, īpaši aprūpējot seniorus, hroniski slimus pacientus, pacientus ar invaliditāti un paliatīvi aprūpējamus pacientus.

Rosināts ieviest riskam pielāgotu kapitāciju. Papildus pacienta vecumam tajā varētu ņemt vērā hronisko slimību slogu, invaliditāti, sociālo situāciju, paliatīvo aprūpi un to, vai pacients dzīvo sociālās aprūpes iestādē. Janka norādīja, ka daļa ģimenes ārstu diagnozes reģistrē rūpīgi, bet citi to dara mazāk pilnīgi, tādēļ jāvērtē, kā šādus datus izmantot kapitācijas naudas aprēķinā. Viņa uzsvēra, ka senioru kļūst vairāk, viņi dzīvo ilgāk un viņu veselības aprūpes vajadzības ir augstas.

Sēdē tika apspriesta arī iespēja ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni papildināt ar telemedicīnas risinājumu laikā, kad pacienta ģimenes ārsts nestrādā vai nav pieejams.

Janka skaidroja, ka šādā gadījumā pacients varētu autorizēties, saņemt konsultāciju par analīžu rezultātiem vai savu veselības stāvokli pēc ķīmijterapijas vai, piemēram, pēc ārstēšanās stacionārā, kā arī nepieciešamības gadījumā saņemt recepti vai darbnespējas lapu. Risinājums būtu paredzēts situācijām, kad ģimenes ārsts pacientiem nav pieejams. Pašreizējais konsultatīvais tālrunis šādus pakalpojumus nenodrošina.

Šāda risinājuma ieviešanai būtu vajadzīgs vienreizējs ieguldījums, un to nav plānots finansēt no ģimenes ārstiem paredzētā finansējuma. Janka prognozēja, ka šo risinājumu gan, visticamāk, neizdosies ieviest jau 2027. gadā.

Avots: LETA