Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
E-veselības sistēma joprojām sagādā lielas neērtības ģimenes ārstiem
Ģimenes ārstu prakses šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, tostarp ar iespēju piesaistīt trešo darbinieku un digitalizāciju. It īpaši klibo vakcinācijas faktu ievadīšana e-veselībā. Tas noved pie tā, ka ģimenes ārsti nesaņem apmaksu par šo pakalpojumu, kā arī ir nepilnīga informācija pacientu datu bāzē. Veselības ministrija (VM) šobrīd nespēj atbildēt, kad sistēma tiks uzlabota, taču pieļauj, ka varētu novirzīt tai līdzekļus no nozarē neiztērētās naudas.
Pārpilda un neizpilda normas
Šogad ģimenes ārstiem plānotais finansējums ir 175,5 miljoni eiro, un pusgada izpildes dati liecina, ka izlietoti 106 miljoni eiro. Pārtēriņš iezīmējas skrīninga sadaļā, taču ir arī pārpalikums – vislielākais tas ir ģimenes ārsta prakšu trešā darbinieka atlīdzībai.
Virsnormas tēriņus ir prasījis «skrīninga atsaucības rādītāju maksājums 1,2 miljonu eiro apmērā», Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē skaidroja VM Veselības aprūpes departamenta vadītāja Sanita Janka.
Tomēr ir jomas, kas nav izpildītas, piemēram, jaunatvērtās praksēs, kapitācijas naudas apjomā (tas saistīts ar bērnu skaita kritumu), apmaksājamās manipulācijās, ikmēneša fiksētajā maksājumā ģimenes ārstu praksēs (trešais darbinieks). Tieši šajā sadaļā ir radies finansējuma atlikums (provizoriski 1,7 miljoni eiro), kuru tad var pārdalīt citiem mērķiem.
Viens no tiem – novirzīt digitalizācijas maksājumam par konkrētiem rezultātiem (enosūtījumam vai vakcinācijas fakta reģistrēšanai) vai medicīnas precēm un ierīcēm krīzes gadījumiem.
S. Janka atgādināja, ka šogad ģimenes ārstiem tika piešķirta «lauku piemaksa», proti, par darbu attālākos reģionos.
Nākamgad VM ir apņēmības pilna ieviest jaunas manipulācijas, piemēram, holesterīna, troponīna, reaktīvā olbaltuma eksprestestus un to apmaksu, kā arī pārskatīt kapitācijas apjomu (fiksēto maksājumu ģimenes ārstu praksei par katru reģistrēto pacientu) senioru aprūpei, mājas vizītēm, cilvēkresursiem (papildu darbinieks).
Sarežģī darbu un vairo birokrātiju
Komisijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS) atzina, ka par «pārpalikuma» izlietojumu ir jādiskutē. Digitalizācija ir viena no izmaksām, kas ik gadu pieaug. «Skaidrs, ka uz pilnīgu e-veselību neaiziesim nekad, jo tajā nekad nebūs tās pozīcijas, kas ir lokālajās programmās, tostarp apraksti par pacientu slimību vēsturi.» Viņu satrauc, ka joprojām (kopš 1. augusta) nav iespējams ierakstīt vakcinācijas faktu sistēmā, un tas nozīmē, ka nebūs datu par potēšanas aptveri, līdz ar to arī netiks apmaksāts ģimenes ārstu darbs. Kolēģi zvanot no visas Latvijas, neslēpjot neapmierinātību ar situāciju. Attiecībā uz trešo darbinieku L. Kozlovska rosināja noteikt praksēs zemākus reģistrēto pacietu skaita kritērijus: 1200 lauku un 1500 pilsētu teritorijā.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vecākā eksperte Nataļja Maistrenko nevarēja pateikt, kad tiks uzlabota e-veselības sistēma, lai var ievadīt vakcinācijas datus.
L. Kozlovska pauda neizpratni – vai tas nozīmē, ka par šo pakalpojumu tuvākajā laikā nesaņems naudu? Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane- Aišpure pievienojās kolēģei, norādot, ka ukraiņu civilpersonu bērnu potēšana šobrīd netiek apmaksāta. Nav arī iespējas labot kļūdas e-veselībā.
Tika solīts, ka, ieviešot jauno kārtību, neviens ārsts no tā necietīs. N. Maistrenko aicināja sūtīt uz NVD informāciju par konkrētiem gadījumiem, lai varētu rast risinājumu, kā tos novērst. L. Kozlovska aprādīja, ka tā nepārtraukti tiek sūtīta, uz ko saņemot vien atbildi – «tiks izskatīts », bet neko konkrētāku.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs pauda, ka e-veselības tehniskās problēmas sarežģī darbu un vairo birokrātisko slogu. Arī viņam pieci vakcinācijas fakti ir iestrēguši starp sistēmām, un satrauc ne tik daudz apmaksa, cik tas, lai šie dati parādās datu bāzē, ka pacients ir potēts un saņemtu atbilstošu pakalpojumu vakcinācijas kalendārā. Šāda situācija arī apdraud pacientu drošību, jo nav pārliecības, ka sistēma satur pilnīgu un ticamu informāciju.
Nav arī skaidrs, pie kā vērsties neskaidrību gadījumā. Programmu izstrādātāji nereti atbild, ka viņu pusē viss ir kārtībā, ka problēma jāmeklē valsts pusē.
Svarīgi to visu sakārtot pirms rudens vakcinācijas sākuma.
Plāno konsultatīvo tālruni
L. Kozlovska arī vēlējās zināt, kāpēc ģimenes ārsta konsultatīvā tālruņa pakalpojums tiks pārnests no NMPD uz RAKUS un kāpēc tas izmaksās gandrīz pusmiljonu eiro.
S. Janka skaidroja, ka tas darīts kā atspaids ģimenes ārstiem, lai pacienti brīvdienās vai ārpus darba laika, piemēram, gadījumos, kad viņi izrakstījušies no stacionāra un nav savlaicīgi griezušies pie sava ārsta pēc nozīmēto zāļu receptes, varētu autorizēties un tās uz mēnesi saņemt.
«Tas varētu būt tāds kā telemedicīnas paveids tajā brīdī, kad ģimenes ārsts nav pieejams, un lai lieki netiktu tērēti NMPD resursi,» sacīja S. Janka, piebilstot, ka Rīgā dežūrārsts ir labi pieejams, bet reģionos ne visur tāds ir.
RAKUS izvēlēts tāpēc, ka tai ir pieredze – kovida laikā tā apkalpoja šādu telefona līniju, un slimnīcā ir daudz ārstu- speciālistu, kuri var pilnvērtīgi konsultēt. Lai šo pakalpojumu ieviestu, ir vajadzīgs vienreizējs ieguldījums, un tam naudu nav plānots noņemt ģimenes ārstiem.
Par trešo darbinieku, kuru pienākumos ietilpst prakses vietas darba koordinēšana, VM vēl ir atklāts jautājums, jo jāsaprot, cik būtiski var paplašināt to piesaisti. Savulaik bija piedāvājums tos nodarbināt uz nepilnu laiku, taču vispirms būtu jāsāk ar prakses struktūru izmaiņām laukos un pilsētā.
S. Janka akcentēja: nav zināms, vai un cik liels papildu finansējums nozarei tiks piešķirts nākamajā gadā, tāpēc šobrīd nav iespējams atbildēt, kuras no prioritātēm varēs ieviest.
Avots: LETA, Diena
