Veselības ministra amata kandidāti: bez veselības nav iespējama Latvijas izaugsme

Veselības aprūpes pieejamība, stabils finansējums un savlaicīga ārstēšana ir priekšnoteikumi ne tikai cilvēku dzīves kvalitātei, bet arī Latvijas ekonomikas attīstībai un valsts konkurētspējai – tā 28. septembrī diskusijā “Bez veselības nav valsts” vairākkārt uzsvēra veselības ministra amata kandidāti. Politiķi pārrunāja būtiskākos nozares izaicinājumus – veselības aprūpes finansējumu, ārstēšanas un inovatīvo terapiju pieejamību pacientiem, kompensējamo medikamentu sistēmu un nepieciešamos risinājumus sistēmas uzlabošanai.

Diskusijā piedalījās veselības ministra amata kandidāti Hosams Abu Meri (“Jaunā Vienotība”), kurš ir arī pašreizējais veselības ministrs, Inguna Rožkalne-Žubure (“Latvija pirmajā vietā”), Edgars Labsvīrs (“Progresīvie”), Andris Skride (“Apvienotais saraksts”), Ģirts Lapiņš (“Nacionālā apvienība”), Pēteris Apinis (“Zaļo un Zemnieku savienība”) un Dina Mihailova (“Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši”).

Kandidāti diskutēja par veselības aprūpes finansējumu, kas ir cieši saistīts ar iedzīvotāju darbspējām un Latvijas ekonomikas attīstību. Latvijā veselības aprūpei tiek novirzīti aptuveni 4,6 % no IKP, kamēr Eiropas Savienībā vidēji – vairāk nekā 7 %.

Runājot par veselības aprūpes finansējumu, kandidāti bija vienisprātis, ka nozarei nepieciešami papildu resursi, taču atšķīrās redzējums par finansēšanas modeli un prioritātēm.

Hosams Abu Meri uzsvēra, ka veselības aprūpei jābūt vienai no valsts prioritātēm līdzīgi kā drošībai, pakāpeniski palielinot finansējumu nozarei. Viņš izvirzīja mērķi veselības aprūpei sasniegt 6 % no IKP jeb 12 % no valdības izdevumiem, kas tuvākajos gados nozīmētu aptuveni 300–350 miljonu eiro papildu finansējumu. Vienlaikus viņš akcentēja nepieciešamību pēc stabila un prognozējama finansēšanas modeļa.

Edgars Labsvīrs norādīja, ka veselības finansējums būtu jāvērtē kā noteikta daļa no kopējiem valdības izdevumiem, izvirzot mērķi sasniegt 15 % līmeni. Viņaprāt, tas prasītu pārskatīt kopējās budžeta prioritātes un nostiprināt veselības aprūpi kā vienu no valsts prioritātēm.

Ģirts Lapiņš uzsvēra, ka veselības aprūpes sistēmai nepieciešams papildu finansējums, un kā iespējamos risinājumus minēja veselības finansējuma sasaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai atsevišķu veselības apdrošināšanas modeli.

Andris Skride norādīja, ka finansējuma palielināšanai jāiet divos virzienos – palielinot veselības nozarei novirzīto finansējuma daļu un vienlaikus rūpīgi izvērtējot, kā tiek izmantoti jau piešķirtie līdzekļi. Viņš uzsvēra, ka finansējuma pieaugumam jābūt sasaistītam ar kvalitātes rezultātiem.

Pēteris Apinis atzina, ka veselības aprūpei nepieciešami papildu resursi, tomēr tuvākajā laikā ļoti strauju finansējuma pieaugumu vērtēja kā sarežģīti īstenojamu. Viņš aicināja finansējumu palielināt pakāpeniski, kā vienu no mērķiem minot 6 % no IKP un iespēju ik gadu papildus novirzīt aptuveni 200 miljonus eiro, pārskatot arī citu budžeta pozīciju prioritātes.

Dina Mihailova un Inguna Rožkalne-Žubure akcentēja nepieciešamību izvērtēt esošo resursu izmantošanu. Mihailova uzsvēra padziļināta audita nepieciešamību, lai identificētu neefektīvi izmantotus līdzekļus, savukārt Rožkalne-Žubure pievērsa uzmanību finanšu plūsmu caurskatāmībai un tam, lai veselības aprūpei paredzētie līdzekļi pēc iespējas efektīvāk nonāktu līdz pacientam.

Būtiska diskusijas daļa tika veltīta zāļu pieejamībai un tam, kā nodrošināt, lai pacienti savlaicīgi saņemtu nepieciešamo ārstēšanu. Latvijā pacientiem pieejami tikai aptuveni 15 % no pēdējos gados Eiropā reģistrētajiem inovatīvajiem medikamentiem, un to pieejamība Latvijā joprojām atpaliek no daudzām Eiropas valstīm. Kandidāti diskutēja gan par kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanu, gan par inovatīvo terapiju pieejamības uzlabošanu pacientiem ar smagām un retām saslimšanām.

Pēteris Apinis uzsvēra, ka kompensējamo medikamentu sistēmas paplašināšana varētu mazināt pacientu līdzmaksājumu slogu. Vienlaikus viņš norādīja, ka lēmumiem par jaunu terapiju iekļaušanu jābūt balstītiem uz ieguvumu pacientiem – ārstēšanas rezultātiem, ietekmi uz dzīvildzi un slimību radītā sloga mazināšanu. Viņš akcentēja, ka reto slimību gadījumos nepieciešama atsevišķa pieeja.

Edgars Labsvīrs norādīja uz nepieciešamību pilnveidot sistēmu, pēc kuras tiek pieņemti lēmumi par medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā. Viņš uzsvēra, ka medikamentu finansējumam jābūt sasaistītam ar skaidriem prioritāšu noteikšanas principiem.

Hosams Abu Meri informēja, ka Nacionālais veselības dienests izstrādā jaunu prioritizācijas pieeju, kas palīdzētu ātrāk un skaidrāk izvērtēt inovatīvo medikamentu iekļaušanu kompensācijas sistēmā. Viņš uzsvēra arī nepieciešamību uzlabot pieejamību medikamentiem plašām pacientu grupām, piemēram, kardioloģijas jomā, virzoties uz 100 % kompensāciju atsevišķām medikamentu grupām.

Dina Mihailova akcentēja nepieciešamību izmantot elastīgākus risinājumus sadarbībā ar medikamentu ražotājiem, tostarp riska dalīšanas modeļus, kuros valsts maksājumi tiek sasaistīti ar ārstēšanas rezultātiem. Viņa arī norādīja uz nepieciešamību mazināt birokrātiskos šķēršļus, kas var kavēt jaunu terapiju pieejamību.

Andris Skride uzsvēra iespēju izmantot plašāku starptautisko sadarbību, lai uzlabotu medikamentu pieejamību. Viņš akcentēja arī individuālās kompensācijas nozīmi reto slimību pacientiem, norādot, ka tās apjoma palielināšana no 14 000 līdz 30 000 eiro gadā jau ir ļāvusi palīdzēt vairāk pacientiem, bet nākotnē šo atbalsta mehānismu varētu turpināt paplašināt.

Ģirts Lapiņš norādīja, ka medikamentu pieejamība ir cieši saistīta ar kopējo veselības aprūpes finansējumu. Viņš uzsvēra, ka Latvijai kā mazam tirgum nepieciešams stiprināt spēju nodrošināt pieprasījumu pēc inovatīvām terapijām.

Inguna Rožkalne-Žubure savukārt akcentēja, ka pacientiem jābūt saprotamai un caurskatāmai sistēmai, pēc kuras tiek pieņemti lēmumi par ārstēšanas pieejamību, vienlaikus nodrošinot, ka veselības aprūpei paredzētie līdzekļi tiek izmantoti efektīvi.

Diskusijas laikā tika aktualizēts arī pacientu finansiālais slogs – veselības ekonomikas dati liecina, ka Latvijā pacientu tiešie maksājumi veido aptuveni 30 % no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem. Kandidāti uzsvēra nepieciešamību mazināt situācijas, kurās piekļuve ārstēšanai ir atkarīga no cilvēka finansiālajām iespējām.

Noslēgumā kandidāti minēja savus solījumus pacientiem, uzņemoties veselības ministra amatu – pacientu rindu mazināšanu, primārās veselības aprūpes stiprināšanu, sistēmas izvērtēšanu, birokrātijas mazināšanu un digitālo risinājumu plašāku izmantošanu veselības aprūpē.

Diskusiju vadīja žurnālists Jānis Krēvics. Diskusijas ieraksts pieejams šeit.