Latvijas veselības nozares informācijas sistēmas ir novecojušas un savstarpēji neintegrētas, rada papildu ziņošanas slogu veselības aprūpes personālam, turklāt joprojām būtiski tiek izmantoti papīra dokumenti un manuāla datu apstrāde, norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā ietvertajā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) novērtējumā.
Kā liecina VM ziņojums par veselības nozares informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstību un konsolidāciju, PVO izvērtējusi Latvijas veselības nozares datu pārvaldību, identificējot gan tās stiprās puses, gan problēmas un pilnveides iespējas.
Starp trūkumiem novērtējumā minētas datu kvalitātes problēmas un iztrūkumi, nestrukturēti dati, kā arī nepietiekama vienotu datu apmaiņas standartu piemērošana ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās. Līdzās papīra dokumentiem joprojām būtiski tiek izmantotas arī “Excel” datnes un manuāla datu apstrāde.
PVO novērtējumā norādīts arī uz neskaidrību par to, kādā apjomā datu ievade e-veselībā ir obligāta, un iespējamu dubultu ziņošanu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Nacionālajam veselības dienestam (NVD) un Slimību profilakses un kontroles centram.
VM ziņojumā atzīmē, ka ārstniecības personām ikdienā jāizmanto vairākas savstarpēji neintegrētas sistēmas un vieni un tie paši dati atkārtoti jāievada vairākās vietās. Pacienta veselības datu kopums var būt nepilnīgs, jo informācija par ārstēšanu citās iestādēs var nebūt pieejama. Arī pacientu dati tiek uzturēti dažādu ārstniecības iestāžu sistēmās, un daļa informācijas nav pieejama elektroniski vai strukturētā veidā. Izmeklējumu rezultātus un izrakstus starp iestādēm bieži nodod pats pacients, minēts ziņojumā.
PVO novērtējumā kā riski minētas ierobežotas iedzīvotāju digitālās prasmes, veselības aprūpes darbinieku pretestība pārmaiņām un atšķirīgs digitalizācijas attīstības līmenis starp pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat norādīts uz projektos balstītu pieeju un atkarību no ārējā finansējuma. PVO atzīmē, ka līdzās datu sakārtošanai būtiska ir arī iedzīvotāju un ārstniecības personu digitālā pratība.
Novērtējumā atzītas arī vairākas Latvijas veselības datu pārvaldības stiprās puses, tai skaitā izcelti ļoti pilnīgi un kvalitatīvi dati par dzimušajiem un mirušajiem, ieskaitot nāves cēloņus. Pozitīvi vērtēts arī dažādās valsts pārvaldes jomās konsekventi izmantotais unikālais personas identifikators, datu vākšanas tiesiskais regulējums, specializēts personāls un laba starpinstitucionālā sadarbība.
Starp stiprajām pusēm minēta arī centralizētas e-veselības sistēmas un SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” (LDVC) izveide, kā arī ar Eiropas Savienības fondu finansējumu īstenotie digitalizācijas projekti. Attīstības iespējas PVO saskata Eiropas veselības datu telpas ieviešanā, digitālās veselības stratēģijas īstenošanā, mākslīgā intelekta potenciāla izmantošanā un pieredzes apmaiņā ar citām valstīm.
Jau vēstīts, ka VM paredzējusi attīstīt vienotu veselības datu apriti ar e-veselību kā centrālo datu krātuvi. Iecerēts nodrošināt principu, ka dati tiek ievadīti vienu reizi to rašanās brīdī un ir pieejami turpmākajā ārstniecības procesā, tādējādi mazinot manuālas datu ievades nepieciešamību un administratīvo slogu.
VM un tās padotības iestāžu pārziņā patlaban ir 180 informācijas sistēmas un reģistri. Ziņojumam pievienotais valdības sēdes protokollēmuma projekts paredz VM ar padotības iestādēm sadarbībā ar LDVC trīs mēnešu laikā pēc ziņojuma apstiprināšanas veikt IKT resursu un funkciju inventarizāciju un konsolidācijas izvērtējumu, sagatavojot rīcības plānu.
Plānā iekļautās aktivitātes paredzēts īstenot atbilstoši 2027. gadā un turpmāk pieejamajiem valsts budžeta resursiem. Informatīvais ziņojums nodots saskaņošanai līdz 6. oktobrim, un tas vēl būs jāskata valdībā.
Avots: LETA
Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju