Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Saeimas deputāti šodien pirmajā lasījumā atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz ārstniecības iestādēm obligāti sniegt pacientu veselības datus E-veselībai, pakalpojumu sniedzējiem iepazīties ar tajā uzkrātajiem pacienta datiem, kā arī licencēt pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas un regulēt līgumsodus valsts apmaksātā veselības aprūpē.
Dati E-veselībai būtu jāsniedz neatkarīgi no iestādes juridiskā statusa un pakalpojuma apmaksātāja, tostarp par maksas pakalpojumiem. Savukārt pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā aprūpes steidzamību, būtu jāiepazīstas ar ārstniecības mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem pacienta datiem.
VM skaidro, ka patlaban likumā nostiprinātas E-veselības pārziņa tiesības pieprasīt informāciju, bet nav noteikts iestāžu pienākums datus iesniegt un pakalpojumu sniedzēju pienākums iepazīties ar tiem. Tas var pasliktināt aprūpes kvalitāti un palielināt dubulta finansējuma risku, pacientu atkārtoti nosūtot uz jau saņemtu pakalpojumu. VM regulāri saņem pacientu sūdzības par datu nepieejamību E-veselībā.
No 2030. gada 1. janvāra datu sniegšanai un piekļuvei E-veselībai būtu jāizmanto tās lietotāja saskarne vai SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” (LDVC) licencēta pacientu datu apstrādes informācijas sistēma. Ministru kabinetam (MK) līdz 2027. gada 30. decembrim būtu jānosaka sistēmu drošības un tehniskās prasības, atbilstības novērtēšanas un licenču izsniegšanas, apturēšanas, atjaunošanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtība.
Grozījumi nostiprinātu LDVC uzdevumus, tostarp E-veselības un elektronisko pakalpojumu attīstīšanu, datu apmaiņas organizēšanu, valsts līmeņa digitālo risinājumu pārvaldību un investīciju piesaisti datu digitalizācijai. Tie radītu arī tiesisko pamatu vienotai slimnīcu valsts informācijas sistēmai informācijas apritei, aprūpes pārvaldībai un efektīvai resursu izmantošanai klīniskajās universitātes slimnīcās. MK noteiktu tās pārzini, turētāju, informācijas apjomu un apstrādes kārtību.
Likumprojekts arī nostiprinātu Nacionālā veselības dienesta (NVD) pienākumu uzraudzīt līgumu izpildi par valsts apmaksātu veselības aprūpi, ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām kompensējamām zālēm, medicīniskajām ierīcēm, M saraksta zālēm un farmaceita pakalpojumiem, kā arī veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās.
NVD līgumos būtu jāiekļauj pienākums atlīdzināt zaudējumus un maksāt līgumsodu. Tā piemērošanas gadījumus, apmēru, kas nepārsniegtu Civillikumā noteikto, samaksas un ieturējumu kārtību MK noteiktu līdz 2027. gada 30. decembrim.
Tāpat komersantu un saimnieciskās darbības veicēju filiāļu vai struktūrvienību nosaukumos, izkārtnēs un tīmekļvietnēs būtu aizliegti apzīmējumi, kas maldina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja ar veselību saistītie pakalpojumi nav ārstniecība, piemēram, vārds “klīnika” skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju nosaukumos. Nosaukumi būtu jāmaina gada laikā pēc normas stāšanās spēkā. Veselības inspekcija par pārkāpumiem informētu par negodīgas komercprakses novēršanu atbildīgo institūciju.
MK līdz 2027. gada 30. jūnijam būtu jānosaka Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzes pārzinis, turētājs, informācijas apjoms, apstrādes un pieejamības nosacījumi. Datus izmantotu oficiālajai statistikai, sabiedrības veselības politikas un resursu plānošanai un pētniecībai.
Lietās par psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas tiesa psihiatru konsīlija pārstāvi uzklausītu tikai tad, ja pēc iesniegto ziņu un atzinuma izvērtēšanas to uzskatītu par nepieciešamu. Tiesnesim vairs nebūtu jāapstiprina konsīlija lēmums par šādas palīdzības pārtraukšanu.
Valdībā likumprojekts tika atbalstīts 25. augustā, tomēr pret tā virzību iebilda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA). Ministri pauda bažas par pacientu datu drošību un aizsardzību, kā arī par iecerēto ģimenes ārstu mantisko atbildību un līgumsodiem.
Pret iecerēto līgumsodu regulējumu iebildusi arī Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un SIA “Benu Aptieka Latvija”.
Organizāciju galvenie iebildumi ir līdzīgi – NVD paredzētās pilnvaras vērtētas kā pārāk plašas un nesamērīgas, savukārt likumprojektā, to ieskatā, nav pietiekami skaidri noteikti pārkāpumi, līgumsodu apmēri, zaudējumu aprēķināšana un ieturējumu apstrīdēšanas kārtība. Vairākas organizācijas uzsvērušas, ka ārstniecības iestādēm un aptiekām nav līdzvērtīgu iespēju vienoties ar NVD par līguma saturu, tādēļ sankciju kritēriji jānosaka likumā vai MK noteikumos.
Iebildumos organizācijas brīdinājušas par dubultas atbildības risku, ja par vienu pārkāpumu līdztekus zaudējumu atlīdzināšanai vai administratīvajam sodam piemērotu arī līgumsodu. Izteikts aicinājums ņemt vērā gadījumus, kad kļūdas izraisījušas e-veselības vai citu valsts informācijas sistēmu nepilnības.
Tāpat prasīts skaidri noteikt, ka jaunais regulējums attiecas tikai uz pēc tā spēkā stāšanās noslēgtiem līgumiem. Pausts arī viedoklis, ka šāds regulējums būtu iekļaujams Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumā.
Latvijas Slimnīcu biedrība rosinājusi noteikt atbildību arī NVD par saistību pārkāpumiem, noteikt līgumsoda maksimālo apmēru un pirms ieturējuma ļaut ārstniecības iestādei izteikt iebildumus.
Izteikti iebildumi arī pret pacientu veselības datu obligātu nodošanu e-veselībai bez iespējas pacientam atteikties vai ierobežot datu pieejamību. Iebildumu iesniedzēji norādījuši, ka šāds regulējums varētu nesamērīgi ierobežot pacientu tiesības uz privātumu, pašnoteikšanos un veselības datu konfidencialitāti, kā arī palielināt sensitīvas informācijas drošības riskus.
Daļa iebildumu par līgumsodu regulējumu ņemta vērā, precizējot likumprojektu, savukārt iebildumi par pienākumu sniegt pacienta datus e-veselībai un iepazīties ar tajā uzkrātajiem datiem nav ņemti vērā.
Avots: LETA
