Farmaceiti tiesā apstrīd ierobežojumu atvērt aptiekas. Igaunija lemj par stingrākiem ierobežojumiem

Vairāki farmaceiti Satversmes tiesā apstrīdējuši normas, kas viņiem liedz atvērt savu aptieku, 22.februārī ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”. Šāda iespēja liegta ierobežojošo aptieku izvietojuma kritēriju dēļ.

Jau kritērijus pieņemot, aptieku bija par daudz, jaunām vietu nav, bet esošās drīkst pārvietot pašvaldību robežās. Tās savā starpā izmanto visus iespējamos instrumentus, lai iegūtu labāku vietu un pasargātu sevi no aptieku uzrašanās turpat blakus, ziņo portāls www.lsm.lv.

Kā farmaceitiem zināms, kritēriji paredz īpašu aizsardzību, ja aptieka strādā diennakti, vai tai ir izdota zāļu gatavošanas licence. Tas liedz šādu aptieku tuvumā – piecsimt metru rādiusā – atvērt vai pārvietot kādu citu aptieku. Šie kritēriji gan nereti tiek izmantoti ļaunprātīgi, jo raidījuma “De Facto” žurnālisti pārliecinājās, ka vairākās aptiekās ar zāļu gatavošanas licenci zāles nemaz neizgatavo.

Jurists Edgars Zelderis prasību Satversmes tiesai sagatavojis pēc tam, kad viņa tuvinieks, farmaceits, par iespējām atvērt aptieku piecu gadu garumā neveiksmīgi sarakstījies ar jomu regulējošajām iestādēm, ziņo www.lsm.lv. Līdz ar šo ierobežojumu noteikšanu aptieku ķēdes ir kļuvušas daudz spēcīgākas, tās pārņēmušas un pārpirkušas individuālās aptiekas un audzējušas muskuļus; ja tirgus tiks atvērts, lielie aptieku tīkli vērs vaļā aptiekas un farmaceiti, kam nav tagad aptieku, nevarēs tur ielauzties, uzskata Zelderis.

Ja Satversmes tiesa lems par iesnieguma par labu farmaceitiem, Veselības ministrija sola reaģēt. Kā radijumam “De Facto” pauda veselības ministrs Guntis Belēvičs, ministrija veicinās aptieku pakalpojumu kvalitātes celšanu, uzlabos iespēju iedzīvotājiem sniegt farmaceitisko aprūpi un noteikti būs pret aptiekas kā vienkāršas zāļu pārdotavas atvēršanu.

Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente Kitija Blumfelde raidījumā skaidroja, ka, lai arī viņai gribētos savu aptieku, kritēriji ir jāsaglabā, kamēr vien nav radīti jauni. Par to biedrībā daudz runāts. LFB ieskatā šie kritēriji ir jāsaglabā, bet pirms tam jāpaveic citi uzlabojumi, kurus veicot, tad varētu arī atteikties no tiem, jo tie ierobežo farmaceitu iespējas atvērt aptiekas. Taču tagad situācijas mainīšana un tirgus atvēršana būtu vēl bīstamāka – tā uzskata gan vairāku aptieku īpašnieki, gan farmaceiti.

Ja paliktu pie tās normas, ka aptiekas drīkst atvērt tikai farmaceiti, tad nebūtu problēmu, nebūtu vajadzīgi nekādi ierobežojumi, tad katrs aptiekārs varētu atvērt 1 – 4 aptiekas un tās uzturēt, raidījumam atklājusi Aptieku biedrības vadītāja Agnese Ritene.

Satversmes tiesa lēmumu par sūdzības pieņemšanu izskatīšanai pieņems līdz marta vidum, ziņo www.lsm.lv.

Tikmēr Igaunijas parlaments 18. februārī apstiprināja grozījumus Zāļu likumā, padarot Igaunijas aptieku sistēmu centrētu uz farmaceitu, ziņo LETA no Tallinas. Likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt aptieku pakalpojumu pieejamību lauku reģionos un novērst aptieku koncentrēšanos pilsētās.

Saskaņā ar jaunajām izmaiņām likumā, turpmāk vispārēja tipa aptiekas licences turētājs drīkstēs būt tikai farmaceits un darbības atļaujas saņemšanai būs vairāki ierobežojumi: pašnodarbinātai personai jābūt farmaceitam un jāstrādā par vadītāju vismaz vienā no aptiekām, kuru darbībai viņš saņēmis licenci. Vairāk kā 50% uzņēmuma daļu jāpieder farmaceitam, kurš ir vadītājs vismaz vienā no aptiekām, kuru darbībai viņš saņēmis licenci. Apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju daudzums pārsniedz četrus tūkstošus, viens farmaceits drīkst būt saistīts ar ne vairāk kā četrām aptiekām. Aptieku skaits vietās ar mazāku iedzīvotāju daudzumu nav ierobežots.

Parlaments noteicis piecu gadu pārejas periodu, lai nodrošinātu zāļu mazumtirdzniecības atdalīšanu no lieltirgotavām un pārietu uz farmaceitam piederošu aptieku sistēmu.

Kā farmaceitu žurnāla “Materia Medica” redaktorei Olitai Zariņai apstiprināja Igaunijas kolēģi, parlaments šādu lēmumu pieņēmis pēc neatkarīgo aptieku ierosinājuma un streika, kas notika šā gada 9.janvārī. Lai iesniegtu savu prasību parlamentā, farmaceiti arī savākuši divus tūkstošus parakstu par stingrāka regulējuma pieņemšanu.

Jau ziņojām, ka Igaunijas neatkarīgie aptiekāri, kuru aptiekas galvenokārt atrodas lauku reģionos, 9. janvārī rīkoja brīdinājuma streiku, lai panāktu aptieku īpašumtiesību ierobežojumus, lai lielie ārvalstu uzņēmumi nevarētu tās pārņemt.

Neilgi pirms Ziemassvētkiem Igaunijas Augstākā tiesa atcēla uz laiku noteiktos ierobežojumus aptieku veidošanai, kurus parlaments ieviesa jūnijā, tādējādi cerot iegūt papildu laiku, lai izstrādātu neatkarīgo lauku aptieku aizsargāšanas un atbalsta pasākumus.

Tagad parlaments uzklausījis farmaceitu balsi un lēmis par stingrāku regulējumu aptieku īpašumtiesību jomā.

Sagatavoja Elīna Badune

Ziņu avoti: LETA, www.lsm.lv, LTV “De Facto”