30.aprīlī Veselības ministrijā notika sabiedriskā apspriede par grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2011. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 800 ”Farmaceitiskās darbības licencēšanas kārtība”. Minētie noteikumi regulē kārtību, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai, tai skaitā licenci vispārēja jeb atvērta tipa aptiekas atvēršanai (darbībai), norādot tajās atļautos speciālās darbības nosacījumus.
Papildus Veselības ministrijas (VM) sagatavotajiem grozījumiem, savus priekšlikumus izmaiņām noteikumos sniedza arī Zemkopības ministrija (ZM). Kā apspriedē norādīja ZM pārstāve Inta Krauja, šie ir garākie noteikumi, kas reglamentē veterināro zāļu apriti. Pēc grozījumiem šajos noteikumos būs jāveic attiecīgas izmaiņas arī citos normatīvajos aktos.
Kā informēja I.Krauja, ZM ierosina speciālajā atļaujā (licencē) vispārēja jeb atvērta tipa aptiekas atvēršanai (darbībai) iekļaut un norādīt jaunu speciālās darbības nosacījumu – “Bezrecepšu veterināro zāļu izplatīšana ar interneta starpniecību”. Kā skaidroja ZM pārstāve, ZM rosināto grozījumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā atvērta tipa aptiekas drīkztēs izplatīt bezrecepšu veterinārās zāles ar interneta starpniecību, un uzlabot veterināro zāļu pieejamību. Šādu pakalpojumu drīkstēs sniegt tikai tāda aptieka, kas veterināro zāļu izplatīšanu veic arī klātienē. Grozījumos būs noteikta arī informācija, kas aptiekai jāsniedz attiecīgajām iestādēm, lai saņemtu šādu licenci (piemēram, to aptiekas darbinieku saraksts, kuri ir reģistrējušies kā veterināro zāļu izplatītāji). ZM plāno, ka minētie grozījumi varētu stāties spēkā šā gada 1. septembrī, bet grozījumos iekļautās prasības jau šā gada maijā būs pieejamas ZM mājas lapā. Kā norādīja I.Krauja, šie grozījumi pārsvarā varētu attiekties uz mazo dzīvnieku īpašniekiem, piemēram, pretparazītu līdzekļu iegādē utml. Pats galvenais – lai tiktu nodrošināta kvalificēta speciālista konsultācija, uzsvēra ZM pārstāve.
VM Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks informēja, ka VM ierosinātie grozījumi minētajos noteikumos galvenokārt saistīti ar nereģistrētu zāļu importēšanas un izplatīšanas atļauju aptiekām. Līdz ar to aptiekas licence jāpapildina ar vēl vienu speciālās darbības nosacījumu. Ja aptieka turpmāk vēlēsies nodrošināt šādu pakalpojumu, tai būs jāpārreģistrē esošā licence. Tikko minētie grozījumi stāsies spēkā, aptieka, kas gribēs importēt un izplatīt nereģistrētas zāles no trešajām valstīm (valstis, kas neietilpst Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā), varēs sniegt iesniegumu Zāļu valsts aģentūrā licences pārreģistrēšanai. Aptiekas, kuras nevēlas pašas importēt šādas zāles, arī turpmāk varēs tās iepirkt no zāļu lieltirgotavām vai citām aptiekām bez šāda speciālās darbības nosacījuma savā licencē.
Kā informēja J.Zvejnieks, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība iesniegusi VM vairākus priekšlikumus, taču tie saistīti ar apjomīgākiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas skar arī MK noteikumus Nr. 416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība”. Farmācijas departamenta direktors pielauj, ka šos grozījumus varētu skatīt jau šogad un, iespējams, arī pieņemt vēl šajā gadā. Tāpat tālāk tiek virzīti “Aptieku darbības noteikumi”, taču no sākotnējās grozījumu versijas atlicis pavisam maz. Daudzi ierosinājumi izņemti dažādu (arī politisku) apsvērumu dēļ. Šajā dokumentā gan savu lomu ir saglabājusi plānotā aptiekas uzlīme izsniedzamo zāļu marķēšanai. Plānots nākotnē vienā dokumentā apvienot visus noteikumus, kas reglamentē aptieku darbību. Nākotnē arī plānots noteikt daudz stingrākus kritērijus zāļu izgatavošanai. Attiecībā uz aptieku izvietojuma kritērijiem, VM plāno sagaidīt Satversmes tiesas reakciju uz atkārtotu farmaceitu iesniegumu par aptieku īpašumtiesībām (jo, kā paredz VM, atkārtots iesniegums tiks iesniegts), un tad ministrija pieņems lēmumu par tālāku rīcību šajā jautājumā.
Plānots arī, ka nedēļā, kas sākas ar 18. maiju, uz tikšanos varētu sanākt jaunā Farmācijas jomas konsultatīvā padome(FJKP). Jau ziņojām, ka VM šā gada 30.janvārī izdeva rīkojumu, ar kuru tika apturētā līdzšinējās FJKP darbība. Kā 30.aprīlī skaidroja J.Zvejnieks, grūtības efektīva darba nodrošināšanai radīja pārāk lielais padomes dalībnieku skaits. Tāpat vairākas aptieku organizācijas nevarēja apvienot vienā pārstāvī, jo katra organizācija pārstāvēja dažādas aptiekas un viņu viedokļi ļoti reti saskanēja. Jaunais FJKP nolikums paredz padomi nelielā sastāvā, ko apstiprina ministrs. Plānots, ka FJKP sēdes būs atklātas, taču balsstiesības būs tikai padomes locekļiem.
Kā apspriedes beigās uzsvēra J.Zvejnieks, VM mērķis šobrīd ir pilnībā sakārtot aptieku darbību Latvijā.
Elīna Badune