Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē runā par nederīgo zāļu utilizāciju un aptiekām laukos

No šā gada 21. marta par Veselības ministrijas (VM) Farmācijas jomas konsultatīvās padomes (FJKP) vadītāju iecelts Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Jānis Zvejnieks. Līdzšinējā padomes vadītāja Inta Saprovska turpina darbu FJKP.

23. martā notikušajā FJKP sēdē klātesošie diskutēja par nederīgo zāļu utilizāciju un farmaceitiskās aprūpes pieejamību laukos.

Ar Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) priekšlikumiem nederīgo zāļu savākšanā iepazīstināja biedrības prezidente Kitija Blumfelde. Saskaņā ar LFB apkopoto informāciju, Latvijā šobrīd nav vienotas nederīgo zāļu utilizēšanas koncepcijas, turklāt normatīvajos aktos zāles netiek definētas kā bīstami atkritumi. LFB prezidente iepazīstināja ar vairākiem nederīgos zāļu savākšanas un utilizēšanas finansēšanas modeļiem citās valstīs. LFB izstrādātā koncepcija paredz, ka tam būtu jābūt obligātam aptiekas sniegtam pakalpojumam, kura izmaksas sedz no zāļu ražotāju, lieltorgotavu un pašvaldību vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) institūciju budžeta. Aptiekas ieguldījums šajā gadījumā būtu visi pārējie – nefinanšu – resursi (darbs, zāļu savākšanas organizēšana, utt.). Šobrīd nederīgos medikamentus aptiekas vāc brīvprātīgi un lielākoties par to maksā no sava budžeta, uzsvēra K. Blumfelde.

Aptieku pārstāvji uzsvēra, ka šobrīd kā zāļu tirgus dalībnieki labprātīgi veic šo pienākumu, taču jautājums par tā finansēšanu joprojām ir atklāts un aktuāls. Aptieku pārstāvji arī uzsvēra, ka tas ir liels darbs farmaceitiem – sašķirot šīs zāles. Turklāt jāizglīto klienti, kā pareizi zāles nododamas, jo nereti tās tiek atnestas ar visām kartona iepakojuma kastītēm, ko zāļu utilizētāji nepieņem. Tikpat atklāts un aktuāls ir jautājums par šļirču nodošanu, jo zāļu utilizētāji tās nepieņem.

Šī procesa kopainu Latvijas sabiedrībā savā runā atspoguļoja biedrības “Veselības projekti Latvijai” pārstāve Ieva Salmane-Kuļikovska. Kā viņa skaidroja, biedrības veiktā pētījumā atklāts, ka 62%  mūsu valsts iedzīvotāju nederīgās un neizlietotās zāles izmet sadzīves atkritumos. No tiem vairāk kā 60% nezina, kas ar tām notiek. Šāda informācija bija ievākta pirms LFB pērn rīkoja sociālo kampaņu par šo jautājumu. Farmaceiti aptiekās tagad sakot, ka situācija uzlabojusies un cilvēki kļuvuši apzinīgāki, pauda I. Salmane-Kuļikovska. Viņa uzsvēra, ka svarīgi, lai šāda iespēja – nodot nederīgās zāles – iedzīvotājiem būtu katrā Latvijas aptiekā, jo viens no galvenajiem šādu procesu veicinošiem faktoriem ir sistēmas pieejamība un ērtums patērētājiem. Tikpat būtiska ir informācija, jo ir svarīgi izskaidrot patērētājam, kāpēc tas jādara. Ja cilvēks saprot videi nodarīto kaitējumu, viņa motivācija nodot zāles aptiekā ir daudz lielāka. Risināt šos jautājumus kapmaņu veidā nav pietiekami, skaidroja Salmane-Kuļikovska.

VARAM pārstāvji skaidroja, ka patiesi zāles (izņemot citotoksiskās un toksiskās zāles), saskaņā ar Eiropas Savienības regulām, vairs netiek klasificētas kā bīstamie atkritumi. VARAM nederīgo zāļu savākšanas jautājumam redz vairākus risinājumus. Pirmkārt, maksimāli jānovērš šo atkritumu rašanos. Tas nozīmē racionālāku zāļu parakstīšanu un lietošanu. Otrkārt, jau šobrīd atkritumu apsaimniekotājs pakalpojumu cenā varētu iekļaut maksu par bīstamo atkritumu savākšanu un visi zāļu lietotāji maksātu par to. Šie parasto sadzīves atkritumu savācēji savāktu arī medicīniskos atkritumus un nogādātu tos līdz iznīcinātājiem. Jautājumus par medicīnisko atkritumu savākšanu vēl skatīs VARAM darba grupā. VM pārstāve Diāna Arāja pauda, ka ministrija gaida priekšlikumus no FJKP, kā šos jautājumus risināt. K.Blumfelde rosināja, ka abām ministrijām būtu jānāk kopā uz sarunām. J.Zvejnieks rezumēja, ka VM organizēs šādu tikšanos.

Runājot par farmaceitiskās aprūpes pieejamību laukos, J.Zvejnieks pauda atbalstu idejai par īpaša un saprātīgi administrēta fonda izveidi, kas varētu atbalstīt mazās lauku aptiekas. Taču būtiski ir izprast, kurā vietā patiesi šāda aptieka vajadzīga, uzsvēra FJKP vadītājs. Kā iespēju padarīt zāļu iegādi pieejamāku Zvejnieks minēja arī tiesības farmaceitam atkārtoti parakstīt zāles, ko ārsts pacientam jau vienreiz nozīmējis. Tad nebūtu zāļu lietošanas pārtraukuma un tas nodrošinātu labāku pacienta līdzestību. Kā citu iespēju var izskatīt arī iespēju aptiekai konkrēta apgrozījuma gadījumā uzlikt par pienākumu uzturēt filiāli laukos. LFB prezidente K.Blumfelde atbalstīja fonda izveides ideju. Tajā iemaksas veikti visi tirgus dalībnieki un finansēs tiktu sadalītas ne tikai lauku aptiekām, bet arī tām, kuras veic diennakts darbu. Pacientu organizācijas SUSTENTO pārstāve Iveta Neimane pauda, ka laba iespēja būtu dažādot veidus, kā cilvēks var saņemt zāles. Daudzas lietas ārsta vietā varētu uzticēt farmaceitam, kas ir augsta līmeņa speciālists.

J.Zvejnieks uzvēra, ka no problēmas, kas saucas “farmaceitu deficīts”, nekur nespruksim. Arī viņš pieļāva domu, ka nākotnē farmaceits pēc nopietnas apmācības varētu veikt vairāk pienākumu, tai skaitā – vakcinēšanu.

Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena pauda, ka vienreizējs maksājums aptiekas atvēršanai laukos arī varētu būt stimulējošs pasākums. Taču lielākais risks tādai aptiekai ir otras aptiekas “uzrašanās” blakus.

Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas valdes Mārcis Rutulis norādīja, ka, veidojot aptieku atbalsta fondu, jābūt arī pašvaldību interesei par aptieku savā teritorijā, lai nav tā, ka visu finansē tikai tirgus dalībnieki.

J. Zvejnieks pauda ideju veidot darba grupu, kas veiktu aprēķinus par iespējamu fonda izveidi un aptiekām nepieciešamo finansiālo atbalstu.

Elīna Badune