Aizvadīts 23. BaltPharm forums

Pēc trīs gadu pārtraukuma nule Jūrmalā aizvadīts ilgi gaidītais 23. Baltijas farmaceitu forums. To 21. aprīlī ievadīja nacionālā konference, kas bija veltīta cukura diabēta tēmai. Nākamā dienā notika starptautiskā konference, kas norisa angļu valodā. Konferences pirmās daļas priekšlasījumi bija par farmaceitiskās aprūpes problēmām un perspektīvām Baltijas valstīs.

Pasākumu atklāja Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute, aicinot prezidijā Lietuvas Farmaceitu savienības prezidenti, profesori Onu Ragažinskieni un pirms divām nedēļām ievēlēto Igaunijas Farmaceitu biedrības prezidentu Tanelu Kusmanu.

Ar piemiņas brīdi tika godināts aizsaulē aizgājušais profesors Eduards Tarasevičs – BaltPharm foruma atjaunošanas idejas autors. Viņš kopā ar domubiedriem – Aigaru Eniņu un Toivo Sosāru – 1998. gadā organizēja pirmo atjaunotā foruma tikšanos Viļņā, katram nākamam forumam notiekot pārmaiņus vienā no Baltijas valstīm. Nostiprinājusies tradīcija liecina, ka trīs valstu speciālistiem ir patiesa interese par kaimiņvalstīs notiekošo un nezūdoša vēlme regulāri apmainīties ar pieredzi.

Pasākuma moderators Kaspars Eiduks atzīmēja, ka atjaunotais BaltPharm forums gadu gaitā attīstījies par plašu informatīvi bagātu un nozares aktīvos pārstāvjus pulcējošu pasākumu. Šogad bija ieradušies aptuveni 80 dalībnieki.

Par norisēm nozarē Latvijā pēdējos trīs gados ziņoja LFB prezidente Dace Ķikute. Viņa raksturoja valstī esošo krīzi veselības aprūpē, kuras cēlonis ir viens no mazākā apjoma valsts finansējumiem nozarei ES valstu vidū. Savukārt aptieku sektorā liela problēma ir darbinieku trūkums, ko rada darbinieku novecošana un jauno speciālistu nepietiekama vēlēšanās strādāt aptiekā. Viņa norādīja uz akūto nepieciešamību aptiekās līdzsvarot farmaceitisko aprūpi un uzņēmējdarbību, lai netiktu traucēta speciālistu profesionāla lēmumu pieņemšana, kā arī nodalīt farmaceita un viņa asistenta pienākumus. Jādomā arī par farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu kvalitātes kritēriju definēšanu un apmaksātu aptiekas pakalpojumu ieviešanu, jo “Laiki mainās un mēs maināmies tiem līdzi”, rezumēja LFB prezidente.

Pasākumu ar priekšlasījumu kuplināja PGEU (Pharmaceutical Group of the European Union) prezidents, Beļģijas Farmaceitu asociācijas prezidents Koens Stretmans, kas pats ir ilggadējs aptiekas īpašnieks un vadītājs. Viņš iepazīstināja ar PGEU darbību – tā vieno 32 valstu sabiedriskas nozares organizācijas un darbojas reģionā, kur aptieku pieejamība ir izcila: 58% Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tuvākā aptieka ir piecu minūšu gājiena attālumā, bet 98% – vajag 30 min, lai nokļūtu aptiekā. ES vispārēja tipa aptieka vidēji apkalpo 3214 cilvēkus, kas ir krietni vairāk nekā Latvijā.

Uzsverot farmācijas speciālistu lielo devumu veselības aprūpē, K. Stretmans atgādināja PVO 2019. gada paziņojumu, ka farmaceits ir pieejamākais veselības aprūpes speciālists. Raksturojot aptieku pakalpojumu paplašināšanas nozīmi, PGEU prezidents minēja zāļu pārskata ieviešanas rezultātu Spānijā: piedāvājot šo pakalpojumu un novērošanu vispārēja tipa aptiekās, pusgada laikā par gandrīz 50% izdevies mazināt neatliekamās palīdzības nepieciešamību un par vairāk nekā 50% – hospitalizācijas gadījumu skaitu. Patiešām izcils rezultāts!

Beļģijā, Dānijā, Francijā, Nīderlandē, Slovēnijā, Lielbritānijā šo pakalpojumu apmaksā valsts vai cits maksātājs.

Latvijas Veselības ministrijas Farmācijas departamenta vadītāja Inese Kaupere vērtēja nozares stāvokli, norādot, ka jācenšas stiprināt farmaceitu profesionālo neatkarību, lai saglabātu iedzīvotāju uzticību speciālistiem.

Ziņojumus par aktualitātēm kaimiņvalstīs sniedza Igaunijas Farmaceitu biedrības prezidents Tanels Kusmans un Lietuvas Farmaceitu savienības pārstāvis, asociēts profesors Vaids Skiris.

Par slimnīcu aptieku farmaceitu darbību referēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite, Eiropas Slimnīcu aptieku asociācijas (European Association of Hospital Pharmacists, EAHP) zinātniskās komitejas locekle, asociēta profesore Inese Sviestiņa.

Dienas otrā pusē notika darbs četrās grupās, no kurām visapmeklētākā bija farmācijas vēstures darba grupa, ko vadīja asociēta profesore Vilma Gudiene no Lietuvas. Farmaceita un tā asistenta profesijas pārstāvju pienākumus mēģināja šķirt darba grupa, kuru vadīja Dr. pharm. Zane Dzirkale. PhD Kristīna Sepa no Igaunijas vadīja darba grupu par aptiekas digitalizāciju, pārrobežu recepšu atzīšanu un telemedicīnas izaicinājumiem.

Ilona Karja un Rolands Karvonens iepazīstināja ar Austrumu slimnīcas aptiekas sasniegumiem slimnīcas nodaļu apgādē ar citostatiskām un citām aptiekā sagatavotām zālēm un procesu automatizāciju ar mūsdienīgām robotu sistēmām. Bija patiess prieks klausīties profesionāļu sarunā, referentiem atbildot uz Bērnu klīniskās slimnīcas kolēģu jautājumiem.

Foruma trešā dienā interesenti varēja paviesoties Farmācijas muzejā un jaunajā RSU Farmācijas studiju un pētniecības centrā.

Pasākuma rīkotāja – LFB – saņēma daudz atzinīgu vārdu par izcili organizēto forumu un laba vēlējumus turpmākā darbā.

 

Olita Zariņa