Aptiekas prasa valsts atbalstu un skaidru sistēmu nederīgo zāļu savākšanai no iedzīvotājiem

Nederīgo medikamentu savākšana no iedzīvotājiem Latvijā pašlaik ir uz privātā sektora pleciem bez jebkāda valdības atbalsta. Tā ir problemātiska, jo nekādā veidā neveicina procesa sakārtotību un iedzīvotāju līdzdalību, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA), Aptieku biedrības (AB) un Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) amatpersonas. Šis jautājums nupat aktualizēts projekta “Farmaceitiskās vielas notekūdeņos – daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai” ietvaros.

“Mūsuprāt, process ietu pareizajā virzienā tikai tad, kad par to rūpētos valsts – tā noteiktu šo funkciju kā deleģētu, piemēram, aptiekām un, protams, par padarīto samaksātu. Tikai tad visi varētu būt droši, ka process tiek atbilstoši kontrolēts un monitorēts tā, kā tas notiek citās valstīs, piemēram, Lietuvā,” paziņojumā presei uzsver LFAA izpilddirektore Kristīne Jučkoviča un piebilst, ka aptieku nozare šīs problēmas risināšanā ir iesaistīta jau vairāk nekā desmit gadus, taču nav bijis nekāda progresa.

Galvenās problēmas aptieku nozares ieskatā ir šādas:

1) nav valsts sistēmas un regulējuma – savākšanas sistēmu izveidojušas nevalstiskās organizācijas/uzņēmumi savā iekšienē un to veic par saviem līdzekļiem;

2) šobrīd nederīgo medikamentu savākšana no mājsaimniecībām ir sabiedriska funkcija, kurai nav finansiāla atbalsta no valsts – ne pašam procesam, ne sabiedrības izglītošanas kampaņām;

3) šī darbība tiek veikta brīvprātīgi – medikamentu savākšanu un sekojošu iznīcināšanu organizē tikai tie, kuri sevi uzskata par sociāli atbildīgiem uzņēmumiem, taču tas nekādā ziņā nav proaktīvs process;

4) situācija ar esošajiem COVID ierobežojumiem sarežģī procesu – cilvēki uz aptieku dodas retāk, pavada tur īsāku laiku, tāpēc neatliek laika tādiem jautājumiem kā droša neizlietoto medikamentu iznīcināšana.

Arī AB prezidente Agnese Ritene norāda: “Latvijā jau ilgstoši nav risinājuma nederīgo medikamentu racionālai savākšanai, pašlaik šis process balstīts uz brīvprātības principa, un uzņēmēji to veic uz sava rēķina. Turklāt jāņem vērā, ka nederīgo zāļu nodošanas izdevumi ir pieauguši – tas saistīts gan ar cilvēku atbildīgu rīcību, gan ar bīstamo atkritumu savākšanas tarifa pieaugumu.”

Savukārt LFB prezidente Dace Ķikute atgādina, ka viens no Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam uzdevumiem bija “veidot efektīvu un skaidru neizlietoto zāļu savākšanas un utilizācijas sistēmu”, un par uzdevumu atbildīgā bija Veselības ministrija. “Diemžēl jau daudzus gadus tiek spriests, kā nodrošināt nederīgo zāļu savākšanu un kam par to būtu jāmaksā, bet sakārtotības joprojām nav. Vienota regulējuma trūkums apgrūtina arī skaidri saprotamu sabiedrības informēšanu,” uzsver D. Ķikute.

Aptieku nozare aicina valdību rīkoties, lai atrisinātu šo problēmu Latvijā, kā arī norāda, ka plānotajam rezultātam vajadzētu būt regulējuma un finansējuma ietvaram, saskaņā ar kuru strādāt visai farmācijas nozarei. Rezultāts – notekūdeņos un dzīvnieku atliekvielās mazāk konstatētu medikamentu – var tikt panākts tikai tad, ja sākotnēji tiks ieviesta valsts sistēma iedzīvotāju neizmantoto medikamentu savākšanai, kas aptvers visu Latvijas teritoriju, un tikai tad visi iedzīvotāji varēs saņemt arī vienotu informāciju par nederīgo medikamentu nodošanu iznīcināšanai.

 

www.farmacija-mic.lv