Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA) vērš uzmanību, ka medikamentu nepietiekamā pieejamība apgrūtina kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem. Par zāļu trūkumu aptiekās tiek ziņots visā Eiropas Savienībā, un lielākoties to rada ražotāju nespēja piegādāt nepieciešamo zāļu daudzumu, par ko liecina arī Eiroas Savienības Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) veiktā biedru aptauja, kuras ietvaros dalībvalstis ziņo par medikamentu nepieejamību.
Kā paziņojumā presei norāda AĪA, kas ir PGEU biedrs, aptaujā piedalījās 24 ES valstu organizācijas, kuru biedri atzina, ka iepriekšējā gada laikā saskārušies ar zāļu trūkumu aptiekās. Lielākā daļa – 21 valsts no 24 – norāda, ka, salīdzinājumā ar 2018. gadu, situācija ir pasliktinājusies. Valstis ziņo par zāļu trūkumu visās slimību kategorijās. Lielākā daļa respondentu (67%) norāda, ka aptaujas aizpildīšanas laikā viņu valstī trūkst vidēji 200 medikamentu.
Jau zināms, ka arī Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) publiski aicinājusi zāļu ražotājus izpildīt normatīvo aktu prasības un ziņot ZVA par zāļu pieejamības pārtraukumiem. Piemēram, Latvijā šā gada pirmo divu mēnešu laikā konstatēti 46 gadījumi, kad zāles ne tikai nav piegādātas, bet ražotāji par šo situāciju laikus nav brīdinājuši valsts institūcijas, kā tas ir noteikts normatīvajos aktos, ziņo asociācija.
“Esošā situācija rāda, ka farmaceiti iedzīvotāju acīs kļuvuši par bez vainas vainīgajiem. Pacients, kurš atnācis ar ārsta izrakstītu recepti, pamatoti cer, ka aptiekā zāles tiks izsniegtas, taču nereti tas nav iespējams, jo zāles nav piegādātas. Šobrīd farmaceiti velta daudzas stundas sava darba laika, lai meklētu pacientiem nepieciešamās zāles, apzvanot gan citas aptiekas, gan lieltirgotavas un ražotājus. Reizēm zāles izdodas atrast, taču daudzkārt zāļu Latvijā vienkārši konkrētajā brīdī nav,” skaidro AĪĀ izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.
Līdzīgi kā Latvijā, arī citās valstīs farmaceitiem būtisks laiks jātērē, risinot zāļu trūkuma problēmu. Turklāt laika patēriņš, salīdzinot ar 2018.gadu, ir palielinājies no vidēji 5,6 stundām nedēļā līdz 6,6 stundām nedēļā vienam farmaceitam 2019.gadā, norāda asociācija. Tas nozīmē, ka gandrīz vienu pilnu darba dienu nedēļā farmaceits neapkalpo pacientus, bet pavada laiku pie elektroniskajām ierīcēm, meklējot trūkstošos medikamentus, uzsver AĪA.
Zāļu trūkums rada satraukumu un neērtības pacientiem, apdraud viņu veselību un dzīvību, padara mazāk efektīvu aptieku darbu un kaitē farmaceitu profesijas prestižam, norādījuši PGEU aptaujas dalībnieki. Savukārt Spānijas kolēģi izpētījuši, ka pat 93% gadījumu zāles trūkst tieši ražošanas procesu nepilnību dēļ – kvalitātes, izejvielu nepietiekamības un citu līdzīgu iemeslu dēļ.
Ņemot vērā augšminēto, AĪA aicina medikamentu ražotājus rīkoties atbildīgi un likumā paredzētajā kārtībā, laikus informējot par medikamentu nepieejamību. Vienlaikus biedrība iesniegusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā priekšlikumu veikt grozījumus Farmācijas likumā, nosakot atbilstošu sodu arī zāļu ražotājiem par savlaicīgu informācijas nesniegšanu par zāļu trūkumu.
Jau ziņojām, ka Zāļu valsts aģentūra (ZVA) apņēmusies no šī gada 1.marta publicēt informāciju par tiem zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekiem, kuri nepilda normatīvo aktu nosacījumus un nav savlaicīgi informējuši par zāļu pieejamības pārtraukumiem, kā arī savlaicīgi (8 stundu laikā darba dienās) neatbild uz aģentūras informācijas pieprasījumiem par zāļu pieejamību.
Papildus ZVA informējusi, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantu par savlaicīgas informācijas nesniegšanu juridiskām personām var piemērot naudas sodu līdz 700 eiro.
