“AstraZeneca” aizstāv savas vakcīnas efektivitāti

Farmācijas firma “AstraZeneca” aizstāvējusi savas vakcīnas efektivitāti pēc mediju ziņām, ka Vācijas valdībai ir šaubas par tās iedarbību cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.

Vācijas lietišķais laikraksts “Handelsblatt” pirmdien vēstīja, ka Berlīne minētās vakcīnas efektivitāti par 65 gadiem vecāku cilvēku vidū lēš tikai uz 8%. Arī avīze “Bild” raksta, ka Berlīne negaida, ka vakcīna iegūs licenci izmantošanai sirmgalvju vidū, kas rada ievērojamus izaicinājumus vakcinācijas plāniem daudzās valstīs.

“AstraZeneca” vakcīnu izstrādājusi kopā ar Oksfordas Universitāti un sagaidāms, ka šonedēļ to apstiprinās izmantošanai Eiropas Savienībā (ES).

“Ziņas par “AstraZeneca”/Oksfordas vakcīnas tikai 8% efektivitāti pieaugušajiem vecumā virs 65 gadiem ir pilnīgi nekorektas,” teikts uzņēmuma paziņojumā. “Novembrī mēs “The Lancet” publicējām datus, kas parādīja, ka gados veci pieaugušie uzrādīja stingru imūno reakciju uz vakcīnu, 100% gados vecāku pieaugušo veidojoties antivielām pēc otrās devas.”

Kā ziņots, ES pirmdien brīdināja “AstraZeneca”, ka kavēšanās ar solītajām Covid-19 vakcīnas devu piegādēm ir nepieņemama, un aicinājusi uz lielāku caurskatāmību vakcīnas piegādes procesā. ES veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu paziņoja, ka Brisele vēlas zināt, kuras devas un kur tieši “AstraZeneca” līdz šim ir saražojusi, un vai tās ir piegādātas, un, ja ir, tad kam.

“AstraZeneca” brīdinājusi, ka Covid-19 vakcīnas piegādes Eiropas Savienībai kavēsies, jo sarucis ražošanas apjoms. Taču Kirjakidu paziņoja, ka “AstraZeneca” jaunais piegādes grafiks ES nav pieņemams. Komisāre tikās ar ES dalībvalstu un “AstraZeneca” pārstāvjiem.

Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts pirmdien atzina, ka gadījumā, ja Latvija pavasarī saņems tikai 110 000 “AstraZeneca” vakcīnas devas plānoto 424 000 devu vietā, tad tiks būtiski samazināta iespēja jau martā sākt masveida vakcināciju. Viņš atzina, ka patlaban nav pieejama precīza informācija par to, cik liels varētu būt vakcīnas devu iztrūkums. “No Briseles informācija ir ļoti pretrunīga. Vadāmies no citu valstu medijos publicētās informācijas,” pauda politiķis, uzsverot, ka tiek gaidīts Eiropas valstu un “AstraZeneca” pārstāvju sarunu rezultāts.

Kirjakidu pēc sarunām uzsvēra, ka Eiropas Savienība darīs visu, kas būs nepieciešams, lai aizsargātu savu pilsoņu tiesības. Viņa nepaskaidroja, ko tieši Brisele varētu darīt, bet sacīja, ka tiks ierosināts “caurspīdīguma mehānisms”, kas palīdzēs sekot līdzi vakcīnu sūtījumiem no ES uz valstīm, kas neietilpst ES.

Vakcīna, kuru “AstraZeneca” izstrādāja sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, jau tiek izplatīta Lielbritānijā, bet Eiropas Savienība vēl nav apstiprinājusi tās izmantošanu. Ir gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) 29.janvārī lems par šīs vakcīnas izmantošanas apstiprināšanu. ES līdz šim ir apstiprinājusi divas Covid-19 vakcīnas, no kurām vienu izstrādāja ASV kompānija “Pfizer” un Vācijas uzņēmums “BioNTech”, bet otru – ASV uzņēmums “Moderna”.

“AstraZeneca” vakcīna tiek uzskatīta par ļoti svarīgu globālajā vakcinācijā pret Covid-19, jo to ir lētāk saražot un to var uzglabāt ledusskapja temperatūrā. Taču pagājušajā piektdienā “AstraZeneca” paziņoja, ka tās Covid-19 vakcīnas piegādes Eiropas Savienībai būs “mazākas, nekā sākotnēji bija gaidāms”, jo šīs vakcīnas ražotnē ir sarucis ražošanas apjoms.

Nedēļu pirms tam par kavēšanos ar vakcīnas devu piegādi paziņoja arī uzņēmums “Pfizer”. Piegāžu kavēšanās draud izjaukt ES vakcinācijas programmas, jo būtiski, lai katrs cilvēks saņem divas vakcīnas devas.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena solījusi, ka līdz augusta beigām ES tiks vakcinēti 70% no pieaugušajiem, taču kavēšanās ar vakcīnu piegādēm var padarīt šo mērķi neiespējamu.

 

www.farmacija-mic.lv