Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
14.janvārī veselības ministrs Guntis Belēvičs tikās ar Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu veicamos pasākumus veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai, ziņo Veselības ministrija (VM).
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par valsts, privāto apdrošinātāju un iedzīvotāju apmaksātās veselības aprūpes mijiedarbību. G. Belēvičs rosinājis vērtēt priekšlikumu, ka darba devēja apmaksātā brīvprātīgā apdrošināšanas polise darbiniekiem būtu izsniedzama tikai pēc tam, kad darbinieks būtu veicis valsts apmaksātās profilaktiskās pārbaudes. Tāpat būtu izvērtējams veselības pārbaužu apjoms, kas jāveic darbiniekiem atbilstoši ieņemamajam amatam – profilaktisko apskašu veikšana būtu jāattiecina uz visiem darbiniekiem, neatkarīgi no profesijas. Tādējādi tiktu panākts, ka iedzīvotāju veselības problēmas tiktu savlaicīgi atklātas un no ātrākas ārstēšanas uzsākšanas iegūtu ne tikai pats pacients, bet arī darba devējs un valsts, jo ielaistu slimību ārstēšana rada zaudējumus ikvienam, uzskata VM.
Tāpat būtu nepieciešams stiprināt veselības profilakses pasākumus attiecībā uz citām iedzīvotāju grupām (bērniem, jauniešiem, pensionāriem), kur īpaša loma ir ģimenes ārstu komandas veiktajam darbam. Primārās veselības aprūpe ir pacientiem pieejamākā un izmaksu efektīvākā, tādēļ jāraugās, lai tā sasniegtu ikvienu iedzīvotāju, norāda ministrija.
Veselības aprūpes pakalpojumu efektivizēšanas nolūkā VADDA un Latvijas Apdrošināšanas asociācijas pārstāvji vērsuši uzmanību uz iespēju ciešāk sadarboties Nacionālajam veselības dienestam un apdrošinātājiem, lai izsekotu veikto samaksu par ārstēšanu līdz katram konkrētam pacientam. Tas ļautu izskaust situāciju, kad negodprātīgi komersanti par viena pacienta ārstēšanu piestāda rēķinu gan valstij, gan apdrošinātājiem. Belēvičs pilnībā atbalstījis šo ierosinājumu, un informējis par ieceri e-veselības ietvaros ieviest elektroniskās uzskaites sistēmu kā Somijā, kur iedzīvotāji ar karti norēķinās par kompensējamajiem medikamentiem un veselības aprūpes pakalpojumiem. Tādējādi būtiski uzlabotos arī izlietoto valsts līdzekļu uzskaite, jo valsts apmaksātie medikamenti un veselības aprūpes pakalpojumi būtu viegli izsekojami līdz ikvienam pacientam. Tas ļautu arī novērst situāciju, kad dubulti tiek veikti vieni un tie paši izmeklējumi dažādās ārstniecības iestādēs.
Veselības ministrs informējis arī par ieceri piesaistīt ārvalstu pacientus medicīnas tūrisma attīstībai. Kā vienu no risinājumiem labvēlīgākas uzņēmējdarbības attīstībai Belēvičs minējis iespēju Jūrmalā izveidot brīvās ekonomikas zonu medicīnas, rehabilitācijas un kurortoloģijas pakalpojumu sniegšanai.
Tāpat veselības ministrs aicinājis VADDA pārstāvjus iesaistīties ar priekšlikumiem veselības aprūpes organizācijas jautājumos, vērtējot gan cilvēkresursu nodrošinājumu un jauno speciālistu apmācību, gan rūpējoties par sabiedrības veselības uzlabošanu un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, ziņo ministrija.
primārā medicīnas aprūpe ir pieejamāka? Kādā veidā? Manam bērnam diagnoze būtu uzstādīta tikai pēc 1,3 gadiem, ja nebūtu noticis negadījums. jo precīzi tādi ambulatorie pieraksti mums bija ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
1. Jānosaka termiņi , kādos pacienti tiek pie ārsta,.
Piem. ja es eju ambulatori uz vispārējām pārbaudēm, man jāzina, ka man pienākas katru gadu šis, katru otro, tas, katru piekto tas. Es sarakstos rindā un nesteidzīgi gaidu.
bet, ja ģimenes ārstam atnāk pacients ar neskaidru , progresējošu slimību, ja rindas ir lielas, jārada sistēma, ka vadošajās slimnīcās ir ārstu konsīliji. Uz šo ārstu konsīliju ģimenes ārsts elektroniski nosūta visus ieskanētos papīrus par pēdējiem veiktajiem izmeklējumiem, vecāks vai pacients mājās apsēžas pie datora , caur internetu, ar savu numuru aizpilda savus paskaidrojumus par simptomiem, vai uzraksta ar roku un atdot savam ārstam.
Tālāk konsīlijs bez pacienta izpēta dokumentus, izlemj kādi primārie izmeklējumi jāveic, ja tās ir asins analīzes , nozīmē tās, ja aparātu izmeklējumi un speciālistu apmeklējumi, konkrētā dienā saraksta visus apmeklējumus uz vienu dienu. Cilvēkam veic izmeklējumus, pēc , kuriem , tad arī izlemj ko darīt tālāk, kurš speciālists turpina ārstēt šo pacientu, vai ievietot slimnīcā.
Jo šobrīd neskaidru slimību gadījumos viens speciālist jāgaida 1-3, citi pat 6 mēneši, aiziet pie speciālista , viņš pasaka, ziniet Jums vajag vēl kunģi paskatīt, tas atkal jāgaida , tad jānāk atpakaļ. Ši sistēma neveicina savlaicīgu medicīnisko pakalpojumu pieejamību.