Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
2014. gadā bezrecepšu medikamentus, vitamīnus vai augu valsts līdzekļus, ko nav izrakstījis ārsts, lietoja 54% Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 14 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma provizoriskie dati. Kopš 2008. gada bezrecepšu medikamentu patēriņš ir pieaudzis par 13 procentpunktiem. Ārstu izrakstītus recepšu medikamentus, izņemot kontracepcijas tabletes un citus kontraceptīvus hormonpreparātus, lietoja 41,4 % Latvijas iedzīvotāju, ziņo CSP.
Dažādos sociāli-ekonomiskajos dalījumos vismazāk recepšu medikamentus lieto Zemgales reģiona iedzīvotāji (37,7%), turīgākie iedzīvotāji (29,8%, 5. kvintiļu grupa), darba meklētāji (27,1%) un iedzīvotāji ar augstāku izglītību (38,8%). Savukārt visvairāk – kurzemnieki (44,4%), iedzīvotāji ar zemāku izglītību (49,2%), ekonomiski neaktīvie (61,8 %), kā arī tie, kuriem ir paaugstināts ķermeņa masas indekss (62,4%).
Sievietes biežāk lieto bezrecepšu medikamentus
Vīriešu un sieviešu medikamentu lietošanas paradumi būtiski atšķiras. 2014. gadā recepšu medikamentus lietoja puse sieviešu (49,9%) un gandrīz trešdaļa (30,7%) vīriešu, savukārt bezrecepšu medikamentus – 43% vīriešu un 62,7% sieviešu. Palielinoties iedzīvotāju vecumam, strauji pieaug gan sieviešu, gan vīriešu īpatsvars, kuri patērē recepšu medikamentus. Bezrecepšu medikamentu patēriņš sievietēm ir līdzīgi augsts visās vecuma grupās, bet vīriešiem vienmērīgi pieaug. Piemēram, 2014. gadā bezrecepšu medikamentus lietoja 34,5% vīriešu 15-24 gadu vecumā un 56,6% vīriešu vecumā virs 75 gadiem.
Kļūstot vecākiem, bezrecepšu zāļu patēriņš palielinās 1,4 reizes, recepšu zāļu patēriņš – četras reizes
Bezrecepšu medikamentu patēriņš pieaug līdz ar vecumu. 2014. gadā bezrecepšu zāles lietoja 44,2 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 64,4 % senioru vecumā virs 74 gadiem. Tomēr recepšu medikamentu patēriņš pieaug straujāk – iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, bezrecepšu zāļu patēriņš palielinās 1,4 reizes, savukārt recepšu zāļu patēriņš – 4 reizes. Ja 44,2% jauniešu 15-24 gadu vecumā jau lieto bezrecepšu medikamentus, tad recepšu medikamentus lieto krietni mazāk – tikai 19,1%. Salīdzinot ar 2008. gadu, visvairāk bezrecepšu zāļu patēriņš pieauga iedzīvotājiem vecumā no 64 gadiem (vairāk par 17%), kā arī sievietēm vecumā no 25 līdz 34 gadiem (17,6%).
Recepšu medikamentus lietoja 73,1% iedzīvotāju 65 – 74 gadu vecumā, bet vēl vairāk – 79,1% – seniori vecumā virs 74 gadiem. Jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem biežāk lieto recepšu medikamentus nekā iedzīvotāji 25 – 34 gadu vecumā (attiecīgi 19,1% un 17,2%), jo sievietes 15 – 24 gadu vecumā recepšu medikamentus lieto divas reizes vairāk nekā tā paša vecuma vīrieši (attiecīgi 12,3 un 25,9 procentpunkti).
Dati par Latvijas iedzīvotāju medikamentu lietošanu 2014. gadā iegūti Eiropas iedzīvotāju veselības (European Health Interview Survey – EHIS) apsekojumā. Tajā aptaujāti septiņi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.
Apsekojuma mērķis ir iegūt informāciju par Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu, dzīves veidu, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu un pieejamību saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem. Iedzīvotāju veselības apsekojums notika visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā, un apsekojumā iegūtos datus izmantos sociālekonomiskās politikas plānošanai katrā dalībvalstī un ES kopumā.
