Dabas vielas zobu pastās

Sanita Intlere, RSU Zobu terapijas un mutes veselības katedras docētāja
Roberts Petrovičs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 4. kursa students
Anda Brikmane, Rīgas Stradiņa universitātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras profesore

Zobu pastās arvien biežāk pamatsastāvam tiek pievienoti ārstniecības augu ekstrakti, ēteriskās eļļas vai atsevišķas augu aktīvas vielas, pateicoties to priekšrocībām un antibakteriālai darbībai. Ja zobārsts, zobārsta asistents, zobu higiēnists un farmaceits strādā komandā un sekmīgi sadarbojas, pacients/aptiekas klients ir ieguvējs, jo viņa rīcībā nonāk labākie radītie līdzekļi un informācija par tiem. Šoreiz pastāstīsim par tendencēm izmantot augu valsts aktīvās vielas zobu pastās, kuras lietojot varam panākt mutes dobuma slimību ilgstošu remisiju.

Mūsu dienās radītas ļoti dažādas zobu pastas, arī vegāniem un veģetāriešiem piemērotas, lai gan vairumā zobu pastu tomēr ir dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas. Plašais zobu pastu klāsts dod iespēju izvēlēties sev piemērotu produktu cilvēkiem ar alerģiju pret kādu no pastas sastāvdaļām, atrodot pastu, kuras sastāvā nav reakcijas izraisītāja.
Visas zobu pastas sastāvdaļas, arī augu valsts vielas, paredzētas klienta vajadzību apmierināšanai. Pārzinot zobu pastu sastāvu un klienta vajadzības un sniedzot skaidru informāciju, varam labāk motivēt klientu lietot līdzekli.

Pasaulē pirktākās zobu pastas nodrošina baltinošu efektu. Liela nozīme ir pastas abrazīvo daļiņu sastāvam. Vairums ražotāju izmanto mikroplastmasas daļiņas, lai nodrošinātu pastas abrazīvās īpašības. Taču tādu pašu efektu var panākt ar dabiskas izcelsmes sastāvdaļām, piemēram, perlītu, kas ir vulkāniskas izcelsmes organisks iezis.
Dzeltenā pigmenta neitralizēšanai labi der optiskais efekts, ko rada zilā krāsviela (blue covasorb), ko izmanto arī matu kopšanas līdzekļos, ziepēs un kas sīku daļiņu veidā saglabājas uz zobu emaljas virsmas, tūlīt nodrošinot vizuāli baltāku efektu.
Taču būtiskākā vajadzība ir baktēriju postošās darbības vājināšana mutes dobumā. Šeit baktērijas veido organiski strukturētu, neviendabīgu biofilmu (sk. 1. attēlu), kurā ar modernām molekulārās bioloģijas metodēm identificētas aptuveni 1000 dažādas baktērijas. Ne tikai mutes skalojamo līdzekļu, bet arī zobu pastu uzdevums ir maksimāli mazināt šo koloniju apjomu, lai saudzētu zobus.
Biežākās pacientu sūdzības, par kurām jādomā, izvēloties mutes dobuma kopšanas līdzekļus, ir zobu kariess, emaljas krāsas maiņa, zobu jutīgums, smaganu slimības, slikta elpa jeb halitoze.
Slikta mutes dobuma veselība, fokāla infekcija palielina hronisku slimību, piemēram, kardiovaskulāru slimību, cukura diabēta, onkoloģisko slimību, risku (sk. 2. attēlu).

Augu vielas zobu pastās

Ražotāji mūsu dienās saskaras ar jauniem izaicinājumiem un pieaugošu sabiedrības pieprasījumu pēc dabiskas izcelsmes sastāvdaļām zobu kopšanas produktos. Spilgtākie augu valsts pārstāvji, kuru atsevišķas vielas, ekstrakti vai ēteriskā eļļa tiek izmantoti zobu pastās, ir piparmētra, kumelīte, kliņģerīte, ekalipts, alveja, nīms (Azadirachta indica), tējaskoks (Maleleuca alternifolia), mirre, salvija, ratānija, kosa, timiāns (cimenols).
Drogu un augu ekstraktu iedarbība uz mutes dobuma veselību nav pilnībā novērtēta un izpētīta.
Ekstraktus un ēterisko eļļu ar pretiekaisuma, pretsēnīšu un antibakteriālu iedarbību iegūst no mirres, salvijas, kumelītes.
Piparmētru un eikalipta ēteriskā eļļa uz brīdi piešķir elpai patīkamu smaržu. Piparmētras ēteriskā eļļa satur mentolu. Pētījumi pierāda, ka mentola atvēsinošais efekts var nomierināt sāpīgas smaganas. Mentola atvēsinošā ietekme rada svaiguma un tīrības sajūtu mutes dobumā. Tieši šī iemesla dēļ vairumam zobu pastu pievieno piparmētru ēterisko eļļu vai mentolu.
Piparmētru ēteriskā eļļa ir arī pretmikrobiska, mazinot zobu aplikuma veidošanos, turklāt tai ir arī viegli baltinošas īpašības.
Kosas ekstrakts stiprina smaganas. Kumelīšu un nīma koka lapu ekstraktam piemīt antiseptiskas un pretiekaisuma īpašības, tas aizsargā smaganas no asiņošanas.
Pētījumos apstiprināta vienas no timiāna vielām cimenola efektivitāte, kam ir spēcīga antimikrobiska darbība pret mutes dobumā esošo bakteriālo floru, tas mazina zobu aplikumu un baktēriju piesaisti biofilmai.

Protams, zobu pastas nesatur saharozi, lai neradītu labvēlīgu vidi baktēriju augšanai. Parasti pastās saldinātājs ir ksilīts, ko dēvē arī par bērzu cukuru, jo tas vispirms tika atklāts bērza mizā. Tas atrodams arī ogās, augļos, dārzeņos un tiek sintezēts arī cilvēka organismā. Pētījumos atklātas nozīmīgas ksilīta īpašības – tas inhibē streptokoka un citu baktēriju attīstību, novērš demineralizāciju, cīnās pret kariesu, sinerģiski darbojas ar fluo­rīdu.
Visos gadījumos, kad nevar izmantot pretmikrobiskas vielas mutes skalošanai, piemēram, grūtnieču gingivīta gadījumā (tas nenozīmē, ka hlorheksidīns ir grūtniecēm kontrindicēts), vai arī pārtraukumā starp hlorheksidīna lietošanu, var piedāvāt zobu pastas un skalotājus, kas satur ārstniecības augu vielas (tējaskoka, salvijas, kliņģerīšu, kumelīšu ekstrakts un ēteriskā eļļa, ozola mizas novārījums u.c.).
Vairums zobu pastu ir higiēniski profilaktiskas, bet ir arī ārstnieciski profilaktiskās, kas satur vielas ar noteiktu ārstniecisku mērķi. Ja nav zobu un mutes dobuma problēmu, un galvenais mērķis ir zobu tīrība un veselība, piemērota ir fluoru vai aminofluorīdu saturoša zobu pasta, kas var būt papildināta ar smaganu veselību stiprinošām vielām (piemēram, A vitamīnu).
Ja ir smaganu iekaisums, ko apstiprinājis zobārsts vai zobu higiēnists, piemērota zobu pasta ar pretiekaisuma darbību (salvija, kumelītes, kliņģerītes, ratānija u.c.; hlorheksidīns, metronidazols u.c.; enzīmi). Smaganu iekaisuma gadījumā zobus tīra tikai ar mīkstu vai īpaši mīkstu zobu suku.
Zobu pastai var piemist arī siekalu izdalīšanos veicinoša iedarbība. Šāda pasta būs piemērota cilvēkiem, kam ir sausa mute, kas var būt gan dažādu slimību ietekmes, gan arī medikamentu un citu apstākļu ietekmes dēļ. Zobu pastas, kam piemīt šāda iedarbība, ieteicamas cilvēkiem, kam pastiprināti bojājas zobi, jo siekalas zobus attīra dabiski, pasargājot tos no bojājumiem.

 

Vēres

1. Saini R., Saini S., Sharma S. Biofilm: A dental microbial infection. J Nat Sci Biol Med., 2011 Jan; 2 (1): 71-75. doi: 10.4103/0976-9668.82317.
2. Kanouté A., Dieng S. N. et al. Chemical vs. natural toothpaste: which formulas for which properties? A scoping review. J Public Health Afr., 2022 Sep 7; 13 (3): 1945.
3. Gurenlian JoAnn R. The role of dental plaque biofilm in oral health. American Dental Hygienists’ Association, 2007, 81 (1): 116.