Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijā digitālo risinājumu izmantošana veselības un sociālajā aprūpē šogad sasniegusi jaunus apjomus – izrakstīti 15 miljoni e-recepšu, sagatavoti vairāk nekā 4,5 miljoni e-nosūtījumu, bet digitālie laboratoriskie izmeklējumi pārsnieguši 4 miljonus. Vienlaikus būtiski palielinās kiberdraudi – kiberincidentu skaits šā gada 2. ceturksnī pieaudzis par 28%, sasniedzot 709 gadījumus.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri norāda, ka demogrāfiskā situācija padara digitalizāciju par kritisku nepieciešamību: “Iedzīvotāju noveco, viņu vajadzības pieaug, bet speciālistu skaits diemžēl ne. Digitālie rīki un mākslīgais intelekts ir vienīgais ceļš, kā saglabāt un palielināt mūsu aprūpes kapacitāti. Tā vairs nav nākotnes izvēle – tā ir šodienas nepieciešamība, un to ieviešanas tempi mums ir būtiski jāpalielina. Digitālie risinājumi jau ir kļuvuši par centrālo instrumentu pieejamākai, drošākai un efektīvākai veselības aprūpei. Bet digitalizācija nav pašmērķis – tā ir infrastruktūra, kas kalpo labākai pacientu aprūpei. Ātrāka diagnostika, vienkāršāka pieejamība, precīzāki lēmumi un mazāka birokrātija gan pacientiem, gan mediķiem – tas ir virziens, uz kuru ejam.”
Digitalizācija strauji ienāk arī sociālajā aprūpē – Rīgā izmantotās pretkritienu sistēmas un attālinātās vizītes mazina nelaimes gadījumu riskus un atvieglo speciālistu darbu. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Romualds Ražuks uzsver, ka turpmāk nepieciešams “daudz koncentrētāks un saliedētāks darbs, lai piesaistītu papildu finansējumu un paplašinātu labās prakses risinājumus”.
Līdz ar digitalizācijas pieaugumu aktualizējas drošības jautājumi. “Walless” kiberdrošības eksperts Andis Ozoliņš norāda, ka veselības nozare ir viena no uzbrukumu visvairāk skartajām: “Kiberincidentu skaits šogad turpina pieaugt — otrajā ceturksnī tas audzis par 28%, sasniedzot 709 gadījumus, bet trešajā ceturksnī vēl 671 incidentu. Drošība nedrīkst būt pielikums digitalizācijai. Jānosaka atbildīgās personas, jāizstrādā kiberdrošības plāni un nekavējoties jānovērš tie riski, kurus var risināt tūlīt.”
Tehnoloģiju uzņēmēji uzsver arī praktisko ieguvumu. “0g Baltics” vadītājs Ēriks Brisets norāda, ka Latvijā radītie lietu interneta un mākslīgā intelekta risinājumi jau šobrīd uzlabo pacientu drošību un atvieglo darbinieku slodzi. “Tas atmaksājas tik ātri, ka jūs pat nepamanīsiet,” viņš piebilst.
Savukārt “Amber Advisory” pētniecības vadītājs Justs Dimants akcentē nepieciešamību nodrošināt finansējuma ilgtspēju: “Mākslīgais intelekts ir viens no visstraujāk augošajiem digitālās veselības segmentiem, taču šī izaugsme nebūs noturīga bez vienotas datu pārvaldības un stabila finansējuma.”
Šie secinājumi izskanējuši konferencē “Kā finansēt sociālās un veselības aprūpes sektoru digitalizāciju”, kur pulcējās nozares eksperti, politikas veidotāji un pakalpojumu sniedzēji.
Avots:
