Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Biedrība “Veselības projekti Latvijai” 9. oktobrī Eiropas Savienības mājā Rīgā rīkoja diskusiju ar mērķi meklēt risinājumus, kā izvairīties no slēptas zāļu reklāmas medijos un izstrādāt kvalitatīvas veselības žurnālistikas kritērijus, ziņo biedrība.
Diskusijā piedalījās mediju eksperte Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta pārstāve Kristīna Brūvere, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute, par veselības tēmām rakstošie žurnālisti un redaktori, pacientu biedrību “Saknes” un “ParSirdi.lv” pārstāvji Juris Beikmanis un Inese Mauriņa, klīniskie farmaceiti kā arī zāļu ražotāju pārstāvji.
Pasākuma laikā biedrība prezentēja divu pētījumu datus. Pirmā pētījuma ietvaros biedrības pārstāvji analizēja pacientu izglītojošus materiālus un kampaņas par slimībām (disease awareness campaigns) Latvijas medijos. Šādu materiālu un kampaņu mērķis ir sabiedrības izpratnes vairošana un izglītošana par konkrētām saslimšanām, simptomiem vai ārstēšanās iespējām. Lai arī šādām kampaņām ir būtiska nozīme sabiedrības veselības veicināšanā, tās var tikt izmantotas, lai, piemēram, tieši vai netieši reklamētu recepšu zāles sabiedrībai, kas saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu ir aizliegts. Pētījuma mērķis bija izpētīt šādu materiālu sastopamības biežumu un satura atbilstību Eiropas un starptautiskajiem kvalitātes kritērijiem.
Pētnieki secināja, ka tiešsaistes un drukātajos medijos tikai 5,1% no publicētajiem materiāliem par slimībām un to ārstēšanās iespējām atbilda kvalitātes kritērijiem, norāda biedrība. Biežāk sastopamie pārkāpumi bija nezināms autors vai sponsors, maldinoša vai nesabalansēta informācija, piemēram, pārspīlējot slimības izplatību vai izceļot tikai zāļu terapiju pozitīvās īpašības. Biedrības pārstāvji norādīja, ka materiālu zemā saturiskā kvalitāte neveicina sabiedrības izglītošanu, un dažkārt var veicināt nepamatotu pašdiagnostiku vai zāļu lietošanu.
Otra pētījuma ietvaros biedrība no šī gada marta līdz jūnijam monitorēja medijos sabiedrībai sniegto informāciju par zālēm un analizēja labās un sliktās prakses piemērus. “Veselības projekti Latvijai” valdes locekle, pētniece Signe Mežinska skaidro: “Lai gan Latvijā ir virkne mediju, kuri ir izvirzījuši un ievēro augstus ētikas standartus, veidojot materiālus par zālēm, tomēr mūsu pētījums uzrādīja arī virkni gadījumu, kad informācija par zālēm medijos rada aizdomas par zāļu slēpto reklāmu vai pārkāpj žurnālistu ētikas principus. Būtu jāatceras, ka pastāv skaidri labās prakses kritēriji, kuri būtu jāievēro, rakstot par zālēm, piemēram, racionālas zāļu lietošanas veicināšana, zāļu komercnosaukumu nelietošana (izņemot īpaši pamatotus gadījumus), ieteikums konsultēties ar ārstu un farmaceitu, kā aŗī sabalansētas informācijas sniegšana, kas ietver arī citas pieejamās terapijas, izmaksas un zāļu iespējamās blaknes.”
Pasākuma diskusijas daļā tika uzklausīts pacientu, žurnālistu, ārstu, farmaceitu, ražotāju un žurnālu redaktoru viedoklis par problēmām un neskaidrībām, kas rodas sniedzot sabiedrībai izglītojošu informāciju tā, lai informācija atbilstu normatīvo aktu un žurnālistu ētikas prasībām. Tika uzklausīts arī mediju ekspertes Andas Rožukalnes viedoklis par informācijas kvalitāti medijos Latvijā un to, kādus soļus varētu un vajadzētu spert, lai uzlabotu mediju atbildību par sniegto informāciju veselības jomā un šīs informācijas kvalitāti.
Diskusijā uzklausītie viedokļi tiks ņemti vērā, iesniedzot pētījuma gala ziņojumu Veselības ministrijai un Veselības inspekcijai. Biedrība cer, ka projektā ieguldītais darbs veicinās atbildīgo institūciju oficiāli apstiprinātu kritēriju vai vadlīniju izstrādi par to, kā nošķirt informāciju no zāļu reklāmas, lai mazinātu pārkāpumus zāļu reklāmā, uzlabot informācijas kvalitāti, taisnīgi sodīt negodprātīgus komersantus un mazināt slēptās reklāmas ietekmi uz pacientu veselību un izdevumiem.
