Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Eiropas Savienība (ES) trešdien, 26. maijā, prāvā pret Lielbritānijas un Zviedrijas farmācijas uzņēmumu “AstraZeneca” lietā par neizpildītajām vakcīnu piegādēm lūgusi piemērot uzņēmumam bargas sodanaudas.
ES vēlas piespiest “AstraZeneca” līdz jūlijam piegādāt blokam vēl 90 miljonus Covid-19 vakcīnas devu. ES apgalvo, ka uzņēmums ir pārkāpis līgumsaistības, piegādājot tikai ceturto daļu no devām, kuras solīja piegādāt 2021.gada pirmajos trīs mēnešos.
Līguma termiņš beidzas jūnija vidū, un Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka “AstraZeneca” būtu jāmaksā sodanaudas, ja tā nepiegādās vakcīnas līgumā noteiktajā laikā.
EK juristu komanda lūgusi tiesu piemērot “AstraZeneca” desmit miljonu eiro lielu sodanaudu un vēl “desmit eiro par katru devu un katru kavēto dienu”.
“AstraZeneca” šī gada pirmajā ceturksnī piegādāja tikai 30 miljonus no solītajiem 120 miljoniem Covid-19 vakcīnas devu.
Pašreizējā ceturksnī, kas ilgs līdz 30.jūnijam, “AstraZeneca” plāno piegādāt tikai 70 miljonus devu, lai gan sākotnēji solīja piegādāt 180 miljonus devu.
Kāda EK amatpersona, kas ir kursā par šo lietu, ziņu aģentūrai AFP šomēnes sacīja, ka “AstraZeneca” pašreiz piegādā devas ar ātrumu tikai desmit miljoni devu mēnesī, kas ir daudz lēnāk nekā bija plānots.
“AstraZeneca” aizstāvība balstās uz līguma daļu, kurā runāts par “labākajiem saprātīgajiem centieniem” no “AstraZeneca” puses, un apgalvojumu, ka vakcīnas ražošana saskārusies ar nenovēršamu kavēšanos.
Taču ES advokāts Rafaēls Žaferalī tiesā pavēstīja, ka “AstraZeneca” ir izvirzījis par prioritāti vakcīnu piegādi Lielbritānijai un citām valstīm, neieguldot labākos centienus ražošanas palielināšanai rūpnīcā Nīderlandē.
Žaferalī sacīja, ka vairākas nedēļas pēc tam, kad ES pagājušā gada septembrī parakstīja līgumu ar “AstraZeneca”, rūpnīca Nīderlandē, kuru vada apakšuzņēmums “Halix”, turpināja piegādāt vakcīnas tirgiem ārpus ES.
“Labākie centieni nozīmē elastīgumu. Kāpēc “Halix” rūpnīcas pārorientēšana [uz piegādēm ES] sākās tikai 13.oktobrī?” jautāja Žaferalī.
Advokāts norādīja, ka šī rūpnīca pērnā gada beigās sūtīja vakcīnas uz Japānu. Kopumā “50 miljoni devu tika novirzītas trešajām valstīm, klaji pārkāpjot līgumu,” viņš piebilda.
“AstraZeneca”, kas Covid-19 vakcīnas izstrādē sadarbojās ar Lielbritānijas Oksfordas universitāti, noliedz, ka būtu pārkāpis līgumu. Aprīļa beigās uzņēmums šo tiesas prāvu raksturoja kā nepamatotu.
Viens no uzņēmuma advokātiem apgalvoja, ka ES jau februārī tika brīdināta par piegāžu kavēšanos. Viņš pauda izbrīnu, ka ES nogaidījusi divus mēnešus un tikai tad vērsusies tiesā.
EK savukārt uzskata, ka saskaņā ar līgumu “AstraZeneca” ir tiesiski atbildīgs, un ES diplomāti un likumdevēji ir norādījuši, ka uzņēmums lielākoties ir turējies savus solījumus Lielbritānijai, kur atrodas tā galvenais birojs.
EK, kas vienojās par Covid-19 vakcīnu iegādi visai ES, sākotnēji plānoja ES vakcinācijas kampaņā galveno uzsvaru likt tieši uz “AstraZeneca” vakcīnu, bet tagad pārorientējusies uz uzņēmumu “Pfizer” un “BioNTech” izstrādāto Covid-19 vakcīnu.
www.farmacija-mic.lv
