FJKP sēdē karstas diskusijas par zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma rakstīšanu receptēs

24. oktobrī notikušajā Veselības ministrijas (VM) Farmācijas jomas konsultatīvās padomes (FJKP) sēdē klātesošie apsprieda darba grupas “Farmaceitiskās aprūpes un zāļu pieejamības Latvijā izvērtēšanai” informatīvo ziņojumu, kā arī pauda viedokli par aptiekās pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu klāsta palielināšanu.

Kā sēdē informēja VM pārstāvji, darba grupa “Farmaceitiskās aprūpes un zāļu pieejamības Latvijā izvērtēšanai” tika izveidota, lai izvērtētu zāļu cenu veidošanās caurskatāmīibu un zāļu pieejamību Latvijā. Tēmas, kas darba grupā apspriestas, skārušas aptieku konkurenci, zāļu cenas, pacientu izdevumus, būtisko zāļu saraksta izveidi, zāļu paralēlo izplatīšanu. Darba grupā izskanējuši šādi priekšlikumi zāļu cenu samazināšanai un zāļu pieejamības uzlabošanai:

• receptē norādīt zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNN),
• samazināt zālēm pievienotās vērtības nodokļa likmi no 12% uz 9%,
• noteikt maksimālo zāļu cenu starpību līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes grupā (kompensējamo zāļu saraksta (KZS) A sarakstā),
• KZS ietvaros apmaksāt vismaz 70% no iepriekšējā gada zāļu apgrozījuma,
• nodrošināt, lai komersantiem būtu vienlīdz izdevīgi izsniegt kā lētākas, tā dārgākas zāles,
• pārskatīt zāļu piecenojumu politiku,
• noteikt maksu par konsultāciju aptiekā, vienlaikus atceļot zāļu piecenojumus,
• veicināt pacientu informētību,
• veidot būtisko zāļu sarakstu un noteikt, kuras zāles nedrīkst izvest no Latvijas,
• aptiekām turēt sortimentā refernces medikamentus no katras terapeitiskās grupas,
• lemt par pagarinātā darba laika ieviešanu atsevišķās aptiekās, aizstājot diennakts funkciju (jo pētījumi liecina, ka nakts stundās pirkumus veic maz un tajos parasti ietilpst nevis zāles, bet kādas citas preces),
• vietās, kur aptiekas nav pieejamas, ļaut slēgta tipa aptiekām izplatīt zāles arī iedzīvotājiem,
• un vēl citi priekšlikumi.

 

Ārsti iebilst pret iejaukšanos viņu kompetencē

Savu viedokli par zāļu SNN rakstīšanu receptēs FJKP sēdē pauda Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents kardiologs Kārlis Trušinskis un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāvis Pauls Princis. Kā uzsvēra Trušinskis, biedrība iebilst pret SNN rakstīšanu receptēs, jo tas ir lēmums, kas ietekmē ārstniecības procesu. Tiem pacientiem, kas grib un var atļauties dārgākas zāles, jāatstāj šīs izvēles tiesības. Trušinskis pieļāva, ka normatīvajos aktos varētu paredzēt, ka farmaceits aptiekā piedāvā vai atgādina pacientam par lētāko zāļu analogu, taču pacientam ir tiesības izvēlēties citu. Trušinskis arī uzsvēra, ka ar katru pacientu, uzsākot viņa antikoagulantu terapiju, tiek runāts par viņa finanšu iespējām. Zāļu maiņa negatīvi ietekmētu līdzestību, uzskata kardiologi. Savukārt P.Princis pauda, ka šajā sēdē nepārstāv LĢĀA oficiāli, taču vēlas paust personīgo un savu kolēģu viedokli, ka SNN rakstīšana receptēs nav pieļaujama. Kā uzsvēra Princis, nedrīkst apdraudēt pacienta dzīvību, nedrīkst aizliegt ārstiem izdarīt izvēli un izrakstīt konkrētu medikamentu. Viņš uzsvēra, ka arī trūcīgie pacienti nereti ir gatavi maksāt par zālēm vairāk, jo zina, ka tās paglābs no insulta. Princis pauda, ka jāuzlabo pacientu informētība, taču aizliegt ārstam izvēles brīvību pacienta terepijā nedrīkst. Arī viņš uzsvēra, ka informē savus pacientus par zāļu cenām, lai pārliecinātos par viņu iespējām un potenciālo līdzestību.

FJKP vadītājs – Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Jānis Zvejnieks pauda, ka pie asinsrites sistēmas saslimšanām kompensācijas sistēmas ietvaros daudz vairāk lietoti nereferences medikamenti un pacientiem bijis jāpiemaksā. Viņš arī nepiekrita ārstu viedoklim, ka lētākie patentbrīvie medikamenti nebūtu līdzvērtīgi dārgajām oriģinālzālēm, jo tiek veikti bioekvivalences pētījumi, kas apliecina to līdzvērtību.

VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norādīja, ka pirms vairākiem gadiem ierosinātajā lietā Satversmes tiesa atstājusi spēkā prasību, ka pirmreizējam pacientam, izrakstot kompensējamās zāles, receptē jāraksta zāļu SNN un aptieka izsniedz lētāko jeb references medikamentu. Dārgākas zāles šajā gadījumā drīkst izrakstīt, tikai pamatojot nepieciešamību. Kā uzsvēra Kaupere, Igaunijā darbojas princips par zāļu nepatentētā nosaukuma rakstīšanu receptē un neviens nesūdzoties. Viņa piekrita, ka diskusija par šo jautājumu vēl jāturpina, taču atgādināja, ka nereti pacienti nevar atļauties zāles, jo ir nopirkuši vienu dārgu medikamentu un naudas vairs nepietiek citām zālēm.

 

Ražotāji norāda uz draudiem un riskiem

Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas pārstāvis Egils Jurševics norādīja, ka, lai gan asociācija apvieno patentbrīvo zāļu ražotājus, kas varētu būt ieinteresēti SNN rakstīšanā receptēs, tā tomēr uzskata, ka šādu prasību nevajadzētu ieviest. Galvenokārt šis viedoklis saistīts ar aptieku īpašumtiesību situāciju mūsu valstī, kur farmaceita izvēli nosaka darba devējs – komersants ar savām biznesa interesēm. Arī Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) pārstāve Anda Blumberga pauda savas organizācijas viedokli, uzsverot, ka Latvijas situācija nav piemērota SNN ieviešanai, jo vertikālā integrācija nozarē ietekmē farmaceita darbu un līdz ar to arī zāļu izvēli aptiekā, tādējādi ierobežojot gan pacienta, gan ārsta tiesības. Blumberga arī uzsvēra, ka tiem, kas izvirzījuši šo priekšlikumu, būtu jādeklarē savas intereses. Viņa arī atzīmēja, ka darba grupas secinājumu apkopojumā daži priekšlikumi ir īpaši izcelti, bet citi mazāk pamanāmi – vajadzētu izvirzīt prioritātes.

Aptiekāru asociācijas pārstāve Anita Pozņaka bija lakoniska: “Mums SNN netraucē.” Taču asociācija uzskata, ka ārstam jāļauj iekavās norādīt konkrētu preparātu, ja viņš tā vēlas. Runājot par zāļu pieejamības problēmām, viņa norādīja, ka darba grupā vispār nav apskatīts jautājums par references zāļu regulāru iztrūkumu tirgū. Bieži vien references medikamenti ilgstoši nav pieejami nevienā lieltirgotavā un šādā situācijā SNN rakstīšana receptē nevar labi darboties.

Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas pārstāvis Dmitrijs Juskovecs piekrita A.Pozņakas paustajam un aicināja valsts institūcijas ievērot Ministru kabineta noteikumus un sodīt šo zāļu reģistrācijas apliecības turētājus, svītrojot attiecīgos medikamentus no KZS. Arī E. Jurševics piekrita, ka jāveido sodu sistēma.

Arī Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā iebilst pret SNN rakstīšanu receptēs, it īpaši, runājot par bioloģiskām zālēm, kur, pēc asociācijas domām, tikai ārsts var lemt par to aizvietošanu. Savukārt Farmācijas arodbiedrības vadītāja Brigita Paegļkalne norādīja uz vēl vienu aspektu, kas apgrūtina pacientus situācijā, kad receptē tiek rakstīts SNN. Proti, references zāles bieži mainās, mainās zāļu piemaksas, pacients izvēlas lētāko, taču, pēc tam lietojot zāles, tās neatpazīst, jo ir pieradis tās atpazīt nevis pēc nosaukuma, bet, piemēram, pēc tablešu vai kapsulu krāsas un formas. Ja dzeltenās garenās tabletes pacients bija ieradis lietot pēc baltajām apaļajām, tad, nomainoties zālēm, pacients apjūk.

Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde pauda bažas par dažu darba grupas priekšlikumu ietekmi uz mazajām vai lauku aptiekām, piemēram, par vairāku references medikamentu iepakojumu turēšanu aptiekas sortimentā. Ja šīs zāles neizpērk, aptieka nav tiesīga tās atdot atpakaļ lieltirgotavai, tāpat kā lieltirgotava nav tiesīga tās no aptiekas pieņemt, tādējādi radot aptiekai zaudējumus. K. Blumfelde uzsvēra, ka uz ituāciju nozarē jāskatās sistēmiski, nevis jāliek pa vienam ielāpam uz katras vainas. Viņa piekrita, ka gan ārstiem, gan pacientiem, gan farmaceitiem ir savas intereses, taču ministrijai ir jāatrod kompromiss, lai pacienti varētu saņemt tiem nepieciešamās zāles, ārsts varētu izrakstīt to, kas pacientam vajadzīgs, un farmaceits aptiekā varētu profesionāli strādāt.

Farmācijas departamenta direktore I.Kaupere norādīja, ka darba grupā izskanējušie priekšlikumi vēl nav iekļauti nevienā normatīvo aktu projektā, taču tiklīdz tiks uzsākta kāda normatīvā dokumenta virzīšana, notiks sabiedriskā apspriešana, kurā ikviens varēs paust savus ierosinājumus.

 

Jāstiprina aptiekās atļauto papildpakalpojumu kvalitāte

Sēdes otrajā daļā klātesošie sprieda par aptieku papildpakalpojumu klāstu. Šobrīd, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, aptiekās kā papildpakalpojumus drīkst veikt holesterīna un triglicerīdu līmeņa noteikšanu asinīs, glikozes līmeņa noteikšanu asinīs ar glikometru, pulsa frekvences un arteriālā asinsspiediena mērīšanu, kā arī svara vai ķermeņa masas indeksa noteikšanu. Vairāki aptieku uzņēmumi rosinājuši, ka šo klāstu varētu papildināt, taču pret to kategoriski iebilst Veselības aprūpes un darba devēju asociācija (VADDA), kas uzskata, ka tādējādi varētu tikt radīti negodīgas konkurences apstākļi un sniegti nekvalitatīvi pakalpojumi.

Vairāku organizāciju pārstāvji sēdē bija vienisprātis, ka aptieku papildpakalpojumu klāstu paplašināt nevajadzētu, to tas tikai apgrūtinātu farmaceitu viņa tiešo darba pienākumu pildīšanā. Turklāt, tā kā jau šobrīd aptiekās trūkst speciālistu, esošie varētu nepaspēt kvalitatīvi veikt visus papildpienākumus. Drīzāk būtu jāuzlabo esošo papildpakalpojumu kvalitāte un jānosaka stingri kvalitātes kritēriji šo pakalpojumu nostiprināšanā. Daļa klātesošo rosināja dot iespēju aptiekām brīvprātīgi izvēlēties un sniegt arī citus papildpakalpojumus, ja tās vēlas. J. Zvejnieks uzsvēra, ka šajā situācijā pats galvenais ir apstākļi, lai šos pakalpojumus varētu sniegt patiešām kvalitatīvi.

Sēdes noslēgumā I.Kaupere informēja par Farmācijas departamenta aktualitātēm. Šobrīd top izmaiņas zāļu reģistrācijas normatīvajā regulējumā un notiek starpinstitūciju saskaņošanas process, tāpat notiek darbs pie regulējuma saistībā ar zāļu drošuma pazīmēm. Rit darbs pie aptieku darbības noteikumu grozījumiem, par ko jau iepriekš ziņots www.farmacija-mic.lv, kā ari darbs pie regulējuma sasitībā ar KZS iekļauto ķīmijterapijas zāļu centralizēto iepirkumu.

 

Elīna Badune

www.farmacija-mic.lv