Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
12. oktobrī notikušajā Veselības ministrijas (VM) Farmācijas jomas konsultatīvās padomes (FJKP) sēdē tika runāts par padomes turpmāko darbu un plānotiem normatīvo aktu grozījumiem.
Daļa FJKP dalībnieku aicināja padomes darbā atgriezties pie agrākās kārtības, kas pastāvēja pirms bijušā veselības ministra Gunta Belēviča ieviestajiem padomes darba nolikuma grozījumiem. Vairums FJKP locekļu arī aicināja uz aktīvāku padomes darbību, kāda tā bijusi agrāk. Padome arī apsprieda turpmāku FJKP vadības iecelšanas vai ievēlēšanas kārtību. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo nolikumu, FJKP vadība ir ministra iecelta, taču agrāk padomes vadītāju ievēlēja tās locekļi. Padome vienojās parakstīt iesniegumu veselības ministrei ar aicinājumu pārskatīt FJKP nolikumu un ļaut turpmāk padomes vadību ievēlēt, kā tas bijis agrāk. Kā bilda pašreizējais padomes priekšsēdētājs Jānis Zvejnieks, viņaprāt, par padomes vadītāju nevajadzētu būt valsts ierēdnim, valsts institūciju pārstāvim.
Sēdē tika apspriesti plānotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 146 „Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība” (skat. zemāk pievienoto grozījumu anotāciju). Kā informēja VM Farmācijas departamenta direktore Diāna Arāja, plānots šo grozījumu spēkā stāšanos pārcelt no 2017. gada 1. janvāra uz 2018. gada 1.janvāri. D.Arāja arī skaidroja vairāku noteikumu punktu grozīšanas pamatojumu. Piemēram, noteikumus plānots papildināt ar 146.18. apakšpunktu šādā redakcijā: “146.18. ir tiesīga pieprasīt zāļu vairumtirgotājiem un aptiekām datus par konkrēto zāļu atlikušajiem krājumiem.”. Kā skaidroja D. Arāja, tas vairāk saistīts ar gripas epidēmiju un tamlīdzīgām situācijām, lai valstī varētu nodrošināt pietiekamus zāļu krājumus. Noteikumu spēkā stāšanos paredzēts atlikt, lai varētu rast risinājumu, kur datu apkopošanā un iesniegšanā nebūtu jāiesaista cilvēku darbs, kas varētu radīt papildu slodzi aptiekām un farmaceitiem.
Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā (BRAL) rosināja – varētu normatīvajos aktos iekļaut, ka šādus datus par atlikumiem būtu tiesīgi prasīt arī paši ražotāji, lai krīzes situācijā zinātu, cik daudz atlikumu ir palicis aptiekās. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) aicināja VM precizēt, kad, kādās situācijās, cik bieži varēs prasīt šos datus.
FJKP kopumā atbalstīja plānoto grozījumu virzīšanu tālākai apstiprināšanai.
Vēl sēdē tika skatīti zāļu pieejamības jautājumi, it īpaši – lauku teritorijās. 3. oktobrī Bratislavā, Slovākijā, notika neformāla Eiropas valstu veselības ministriju pārstāvju tikšanās, kur tika apskatīti dažādi zāļu pieejamības trūkuma cēloņi un iespējamie risinājumi. Par tiem vēl aizvien interesējas arī mūsu valsts VM, lai turpinātu uzlabot šo jomu. VM radījusi shēmu, ko valsts institūcijas varētu darīt, lai uzlabotu informācijas apmaiņu par zālēm. Šobrid valstij ir pieejami dažādi dati par zāļu pieejamību tirgū, taču līdz šim trūcis informācijas par zāļu atlikumiem un prognožu par iespējamu zāļu nepieejamību. Lietuvā radīta automātiska sistēma, kas potenciāla iztrūkuma situācijā apkopo datus no aptiekām un iesūta attiecīgai valsts iestādei. FJKP apsprieda iespējamos risinājumus, kā šādu informāciju visērtāk varētu savākt un analizēt Latvijā. Diskusijā izskanēja priekšlikums definēt sarakstu ar tām zālēm, kuras ir “riska grupā” – vitāli nepieciešamas, kuru iztrūkums nav pieļaujams. Iespējams, informāciju par šādu zāļu atlikumu/pieejamību tirgū varētu ievākt pat reizi nedēļā. Kā sprieda padomes locekļi, pirms sistēmas ieviešanas jāuzdod jautājums par to, ko plānots panākt – profilaktisku monitoringu vai krīzes situācijas risināšanu, jo esot jārēķinās, ka mūsu valsts tirgus ir mazs un neparedzams – neviens komersants nevēlas turēt, piemēram, liekus vakcīnu krājumus, jo derīguma termiņš tām ir ļoti īss. Izskanēja arī iebildumi pret papildu sloga uzlikšanu mazajām aptiekām un filiālēm, kam nav datorizētas kases sistēmas, un līdz ar to būtu šādi dati jāiesniedz, ievadot tos sistēmā manuāli. VM Farmācijas departamenta direktore D.Arāja norādīja, ka jebkurā gadījumā šīm aptiekām ar laiku būs jāpiemērojas e-veselības sistēmai, kas prasīs uzlabot aptiekā izmantotās tehnoloģijas.
FJKP priekšsēdētājs J.Zvejnieks iepazīstināja klātesošos ar datiem par laukos pieejamo farmaceitisko aprūpi un aptieku izvietojuma blīvumu, kā arī atgādināja, ka šobrīd Latvijā ir 786 atvērta tipa aptiekas un 431 no tām atrodas pilsētās. Viņš uzsvēra, ka, skatoties Eiropas Savienības (ES) mērogā, mums situācija ar aptieku pieejamību neesot nemaz tik slikta. Vidēji ES ir viena aptieka uz 4000 iedzīvotāju, savukārt Latvijā ir viena aptieka uz 2500 iedzīvotājiem. Ja aptiekām pieskaita filiāles, tad zāļu pieejamības rādītāji ir pat vēl labāki. Padome diskutēja par dažādiem risinājumiem farmaceitiskās aprūpes pieejamības uzlabošanai laukos, taču vēl joprojām ir daudz atklātu jautājumu bez konkrētiem risinājumiem.
Pacientu organizācijas SUSTENTO pārstāve rosināja ļaut aptiekām un farmaceitam laukos uzņemties atsevišķas ārsta funkcijas, piemēram, parakstīt zāles hroniskām slimībām. Ja ģimenes ārsts laukos pieejams reizi trijās nedēļās, tad farmaceita konsultācija ir ļoti nepieciešama, tāpēc valsts varētu farmaceitu laukos finansiāli motivēt uzturēt nelielu aptieku. Arī citi sēdes dalībnieki atzina, ka jau agrāk ir runāts par farmaceita funkciju loka paplašināšanu, jo ir daudz pakalpojumu, ko farmaceits vēl varētu sniegt. Ne tikai asinsspiediena mērīšana, bet arī astmas monitorings, smēķēšanas atmešanas uzraudzība un citi.
SIFFA rosināja iegūt datus no pacientu organizācijā, pašvaldībām, ārstiem par reālo farmaceitiskās aprūpes situāciju laukos. FJKP nolēma aicināt VM sniegt viedokli par farmaceitiskās aprūpes pieejamību lauku teritorijās, kā arī jautāt, vai ir iespējams (pēc attiecīgām mācībām) paplašināt farmaceita sniegto pakalpojumu loku. Kā uzsvēra padomes priekšsēdētājs J. Zvejnieks – ir jābūt tikai politiskai gribai un šis jautājums jāvirza tālāk.
Elīna Badune
grozijumi-mk-noteikumos-nr-146-anotacija
www.farmacija-mic.lv
