“2016. gada 1. janvāris šobrīd izskatās “ekstrēms” termiņš,” runājot par e-veselības ieviešanu, Veselības ministrijas (VM) Farmācijas jomas konsultatīvās padomes (FJKP) sēdē 23. oktobrī sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs Māris Taube. Kā viņš skaidroja, minimālā programma, kas līdz tam būtu jānodrošina – elektroniskajā vidē jādarbojas e-receptei. Paralēli tiek organizēta arī norēķinu sistēma un visas pārējās e-veselības sistēmas sastāvdaļas. Kā atzina M.Taube, grūtības rada sadarbība ar ārstiem. Viņš arī uzsvēra, ka piedāvātajam produktam jābūt noderīgam, nevis uzspiestam, lai nozares dalībnieki to pieņemtu. Sēdes dalībnieki arī atzina, ka nepieciešams pārdomāt, kā sistēmai pieslēgsies aptieku filiāļu darbinieki laukos, kuru vidū ir arī tādi veselības aprūpes speciālisti, kas nav reģistrēti farmaceiti vai farmaceita asistenti. Kā jau iepriekš paredzēts, e-veselības sistēmu varēs lietot tikai tie speciālisti – farmaceitiskās aprūpes sniedzēji, kas būs reģistrējušies Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) Farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrā.
LFB prezidente Kitija Blumfelde sēdē pauda, ka aptiekām jāzina e-veselības ieviešanas plāns un rīcība soli pa solim. Biedrības “Veselības projekti Latvijai” valdes locekle Vita Dumpe norādīja, ka problēmas rada apstāklis, ka nav konkrētu atbildīgo personu, kam prasīt detalizētu informāciju un atbildību par paveikto.
FJKP pieņēma lēmumu aicināt NVD nākamajā sēdē iesniegt padomei detalizētu e-veselības ieviešanas pasākumu rīcības plānu. Komersantus interesē arī ar ieviešanu saistītās izmaksas.
VM Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks padomi informēja par aktualitātēm likumdošanas jomā. 21. oktobrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 899.noteikumos “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”, kas paredz valstij noslēgt cenas – apjoma vienošanos ar zāļu ražotājiem gadījumos, kad kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauto zāļu pārdošanas apjoms gada laikā būs palielinājies vairāk nekā par 10%. Savukārt, 23. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izskatīti un tālākai apstiprināšanai valdībā virzīti VM izstrādātie grozījumi MK 2010.gada 23.marta noteikumos Nr.288 “Aptieku darbības noteikumi”. Lai uzsvērtu nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, grozījumos paredzēts, ka visā aptiekas darba laikā ir jāatrodas farmaceitam, izņemot Farmācijas likumā atrunātajos izņēmuma gadījumos. Vēl J.Zvejnieks informēja, ka 13.novembrī notiks sabiedriskā apsriede par grozījumiem zāļu ievešanas un izvešanas kārtībā.
Šajā FJKP sēdē tika uzsākta pārstāvēto organizāciju diskusija par farmācijas jomas attīstību nākotnē. Ar savu redzējumu šoreiz pārējos iepazīstināja Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB), Aptieku biedrība (AB), Aptieku attīstības biedrība (AAB), Latvijas Hemofīlijas biedrība (LHB), Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) un Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība (LBFA).
LFB prezidente Kitija Blumfelde stādīja priekšā biedrības pozīciju tādās jomās kā finansējuma avoti, caur kuriem tiek veikta aptiekas sniegto pakalpojumu apmaksa, aptieku pakalpojumi – pamatpakalpojumi, papildpakalpojumi un īpašie pakalpojumi, zāļu cenu veidošanas mehānismi, aptieku izvietojuma kritēriji, darba organizācija aptiekā, farmaceitiskā aprūpe ārpus aptiekas. Piemēram, kā aptiekas pakalpojumu apmaksātāji tika izskatīti šādi varianti: valsts no budžeta līdzekļiem, iedzīvotāji ar līdzmaksājumiem, pašvaldības. Tāpat tika skarti jautājumi par apdrošināšanas sabiedrību iesaisti aptieku pakalpojumu segšanā, Farmaceitiskās aprūpes fonda izveidi un tā darbības principiem. K.Blumfelde arī informēja par LFB nostāju aptieku izvietojuma kritēriju jomā: spēkā jāpaliek abiem nosacījumiem – attālums jebkurai aptiekai no jau eksistējošas aptiekas – 500 m un iedzīvotāju skaits – 4000 uz vienu aptieku. Jāatceļ īpašo nosacījumu privilēģijas (diennakts dežūra, zāļu gatavošana). Aptieku izvietojuma kritērijus var atmest tikai tad, ja atgriežamies pie normas, ka aptieka pieder tikai farmaceitam, turklāt tādā gadījumā šī brīža situācija būtu jāpasludina par “nulles līniju”, bet aptieku finansējuma avotiem jābūt caurspīdīgiem.
AB valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene savā prezentācijā informēja, ka 77 individuālo aptieku finanšu rādītāji liecina: 60% līdzekļu tiek ieguldīti algās, 17% tiek samaksāti par telpu izmantošanu, bet 23% veido citas izmaksas. Vidēji šādas individuālās aptiekas peļņa pirms nodokļu nomaksas pērn bija 4,42% no apgrozījuma jeb 12 000 latu. Ja aptiekai nebūtu piešķirtas atlaides 14 000 latu apjomā, vidējā peļņa būtu jau rakstāma ar mīnusa zīmi.
Kā skaidroja A.Ritene, mazajam un mikrouzņēmumam ir grūti konkurēt ar aptiekām, aiz kuru muguras stāv lieltirgotavas – tiem ir izteikta ekonomiskā atkarība no piegādātāja, nav savas lieltirgotavas, ir ierobežoti resursi, ierobežota pieeja dažādai informācijai, īpašnieki ir, pirmkārt, farmaceiti un tikai tad – komersanti. Viņa arī norādīja, ka Latvijā gadā vidēji 39-40 aptiekas kļūst par aptieku ķēžu sastāvdaļām. Tāpēc AB uzskata, ka nākotnē būtu jānosaka, cik lielu (procentuāli) tirgus daļu drīkst aizņemt viena aptieku ķēde un cik procentiem no tirgus būtu jāpieder mazajiem vai mikrouzņēmumiem. Tāpat AB rosina apsvērt jautājumus, vai vispār nepieciešamas diennakts aptiekas un kāds varētu būt finansējuma avots samaksai par diennakts darba veikšanu. Kā uzsvēra A. Ritene, mūsu aptiekas dara ļoti daudz no tā, ko veic aptiekas, piemēram, Vācijā, taču mūsu valstī šim darbam ir pavisam cita augsne. “Tur ir 21 tūkstotis aptieku un 17 tūkstoši aptieku īpašnieku; mums ir daudz aptieku, bet tikai daži īpašnieki,” sēdē norādīja A.Ritene.
AAB redzējumu par nozares nākotni Latvijā pauda Inga Zemdega-Grāpe. Viņa atzina, ka AAB piekrīt lielai daļai no LFB prezentācijā paustā un par 90% jautājumu varētu vienoties, taču ir jomas, kurās abu biedrību uzskati ir pretēji. AAB uzskata, ka svarīgi palielināt aprūpes kvalitāti un pakalpojumu klāstu, nemazinot pieejamību un nesadārdzinot medikamentus un pakalpojumus. Vispirms būtu jāveic visaptverošs situācijas audits. Kā informēja I. Zemdega-Grāpe, SIA “Euroaptieka” ir pētījusi klientu apmierinātību ar aptieku sniegto pakalpojumu kvalitāti un secinājusi, ka tā ir pietiekami augsta. AAB arī uzskata, ka jānosaka informācijas iegūšanas un izglītības kvalitātes kritēriji, jāpārskata iegūstamās izglītības atbilstība realitātei, reālajām vajadzībām darba tirgū, jātiecas uz farmaceita sniegto pakalpojumu klāsta paplašināšanu un pakalpojumiem, ko var saņemt aptiekā, jākļūst ērtākiem, pieejamākiem. AAB arī iestājas par konkurenci ar cenām, jo tā rada cenu samazināšanos arī aptieku sektorā. Tas uzlabo zāļu pieejamību. Zema cena ir dabiska vēlme, ar kuru būs jārēķinās vienmēr, uzskata AAB.
LHB pārstāve Baiba Ziemele uzsvēra, ka hemofīlijas slimniekiem ļoti būtiska ir zāļu piegāde mājās, ko nozarē vajadzētu attīstīt.
SIFFA valdes loceklis Jānis Leja pauda, ka svarīgi ir definēt, uz kurieni vēlamies nozarē aiziet, kur nokļūt, un tikai tad kaut ko mainīt un ieviest. Svarīga ir kopaina, izpratne, kā, ietekmējot vienu nozares sektoru vai dalībnieku, tas atsauksies uz citiem. Zāļu ražotājiem svarīga ir sistēmas stabilitāte un nozares tēls, tā publiska veidošana, atklātības kodekss, uzsvēra J. Leja.
LBFA valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena savā runā pauda, ka svarīgi būtu mainīt sabojāto aptiekas tēlu un pozicionēt to kā sociālu uzņēmējdarbību, kur pirmajā vietā būtu jāliek farmaceits kā profesionāli neatkarīgs speciālists. Nav pieļaujams, ka aptiekas vadības hierarhijā personu ar ļoti augstu prasību kritērijiem vada persona, pret kuru nav definētas nekādas prasības. LBFA uzskata, ka obligāti jāsaglabā aptieku izvietojuma kritēriji. Turklāt – pakalpojuma pieejamības nodrošināšana ir aptiekas atvēršana vietā, kur tās nav, nevis blakus jau esošai aptiekai, uzsvēra S.Čulkstena. LBFA iestājas par fiksētām cenām recepšu zālēm un uzskata, ka mārketinga aktivitātes un atlaides ir manipulācija ar zāļu cenu un pacientu. Tāpat LBFA aicina precizēt normatīvos regulējumus, kas skar ekstemporālo receptūru.
Nākamajā FJKP sēdē tiks uzklausīta arī pārējo pārstāvēto nozares organizāciju nostāja nozares attīstības jautājumos.
Elīna Badune