Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
“Pēdējā laika notikumi un ziņojumi no valsts institūciju puses par zāļu uzcenojumiem, aptieku izvietojumu, par kāda tirgus spēlētāja pārmērīgo ietekmi u. c. raisa zināmas pārdomas par aptiekas un farmaceita lomu veselības aprūpē,” presei paudusi individuālu aptieku sabiedriskās organizācijas “Aptieku biedrība” valdes priekšsēdētāja farmaceite Agnese Ritene.
Viņa norādījusi, ka Latvijā farmācijas nozarē ir virkne sistēmisku problēmu, kas jau kopš 2010. gada (aptiekas īpašumtiesību liberalizācijas gads) ir gājušas dziļumā un plašumā. “Uzskatām par savu pienākumu norādīt uz pašu galveno – sabiedrības tiesībām saņemt kvalitatīvu farmaceita konsultāciju un nepieciešamās zāles pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai,” paudusi Ritene.
“Ejot uz pārtikas veikalu, mums nav nepieciešamas īpašas zināšanas par pārtikas produktu gatavošanu, uzglabāšanu, lietošanu. Mēs iegādājamies parastas ikdienas preces, kuras lietojam, kā nu katrs vēlamies. Veikalā mēs savas preces iegādājamies pie kasiera vai pašapkalpošanās kasē, tātad – nav nepieciešamas nekādas īpašas zināšanas šī procesa veikšanai.Vai kāds no mums vēlētos, lai aptiekā mūs apkalpotu cilvēks bez zināšanām par medikamentiem? Lai konsultētu par zāļu lietošanu, ir nepieciešama speciāla – farmaceitiskā – izglītība, nepieciešamas zināšanas, iemaņas un pieredze, lai spētu izvērtēt pacienta aprūpes problēmas un ieteikt tālāko rīcību,” uzsvērusi A. Ritene.
Viņa norādījusi, ka, atbilstoši Farmācijas likumam, aptieka ir vieta, kur farmaceits veic farmaceitisko aprūpi, kas sevī ietver konsultēšanu par visu, kas saistās ar zālēm – to izvēli, pareizu lietošanu, mijiedarbību, piesardzību, blakusparādībām, uzglabāšanu utt. “Mūsuprāt, Latvijā farmaceita loma veselības aprūpes sistēmā netiek pietiekami novērtēta un šķiet pašsaprotami, ka jebkurā aptiekā varam palūgt un saņemt speciālista padomu,” skaidrojusi biedrības vadītāja.
“SKDS Veselības indeksa publicēts pētījums atklāj, ka 85% iedzīvotāju uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes speciālistiem. Aptieku farmaceits ir iedzīvotājiem pieejamākais speciālists. Farmaceits atslogo veselības aprūpes sistēmu, nodrošinot konsultāciju par bezrecepšu medikamentu izvēli un iegādi vienkāršākos saslimšanas gadījumos. Tajā pašā laikā pacients aptiekā vēršas biežāk, nekā pie ārsta, un mēs – farmaceiti – esam tie, kas vajadzības gadījumā motivē pacientu apmeklēt savu ģimenes ārstu. Mums jānovērtē aptiekāra loma Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, jo farmaceits ir pieejams ilgas darba stundas, brīvdienās un svētku dienās,” pausts biedrības paziņojumā masu medijiem.
“Vai aptiekai Latvijā jābūt rentablai vai jāstrādā ar zaudējumiem? Aptieka vienlaikus ir farmaceitiskās aprūpes vieta un saimnieciskās darbības veicējs, kuram jāizpilda visi normatīvie akti, kas attiecas gan uz farmaceitisko, gan arī uz jebkuru uzņēmuma saimniecisko darbību. Aptieku uzņēmuma pamata ienākums ir uzcenojuma daļa zālēm un citām precēm, kuras realizējam aptiekā. Aptieka nesaņem nekādus citus ienākumus no valsts budžeta vai dotācijas. Aptieka tāpat kā jebkurš cits uzņēmums maksā darba algas, visus nodokļus un nodevas, saimnieciskos izdevumus (noma, apkure, elektrība, degviela u. c.), bet atšķirībā no jebkura cita uzņēmuma – aptiekai ir normatīvos aktos ierobežots uzcenojums un sortiments.
Aptieka ir svarīgākais zāļu izplatīšanas (ražotājs – zāļu vairumtirgotājs – aptieka) posms, jo tieši šeit pacients saņem zāles un konsultāciju par to lietošanu, uzglābšanu un aprūpes problēmām, tieši aptiekās izgatavo zāles, tieši aptiekā cilvēki nāk, lai noskaidrotu jebkuru informāciju par zālēm un uztura bagātinātājiem. Aptiekai jāuztur speciālisti, jānodrošina to nepārtraukta kvalifikācijas celšana. Tieši aptieka atbild par zāļu verifikāciju. Un aptiekas apgrozījums nav pat salīdzināms ar zāļu lieltirgotāju apjomiem. Tieši tāpēc aptiekai būtu jāiedala lielāka daļa no medikamentu uzcenojuma, jo mums jānodrošina arī farmaceitiskā aprūpe,” uzsvērusi Ritene.
“Pārmērīga konkurence farmācijas sektorā, nevienlīdzīgā aptieku uzņēmumu situācija (zāļu lieltirgotavām piederoši aptieku tīkli un farmaceitiem piederošas individuālas aptiekas), centieni panākt viszemākās iespējamās cenas uz aptiekas rēķina var novest pie aptieku un zāļu pieejamības samazināšanās Latvijā. Uzskatām kā ļoti vērtīgu Konkurences padomes priekšlikumu mazināt aptieku fizisku un finansiālu atkarību no zāļu lieltirgotavām, jo tādējādi uzlabotos zāļu pieejamība un samazinātos risks zāļu deficītam. Mūsuprāt, likumdevējiem jāpārvērtē farmaceita un aptiekas loma gan zāļu izplatīšanā, gan veselības aprūpes sistēmā, vienlaikus ņemot vērā ne tika Lietuvas un Igaunijas pieredzi, bet arī citu attīstīto valstu secinājumus un pieeju farmācijas nozarei,” norādījusi A. Ritene.
